Patruļpolicijas bataljona komandieris panācis kriminālprocesa ierosināšanu saistībā ar karikatūrista viedokli
PIETIEK03.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas patruļpolicijas bataljona komandieris Vitālijs Krasovskis (attēlā) ir panācis kriminālprocesa ierosināšanu pret karikatūristu Zemgu Zaharānu saistībā ar viņa internetā izteiktu viedokli un tā komentāriem, kuri policistam nav bijuši pa prātam, - šis atgadījums jau kārtējo reizi apliecina, ka Latvijā kriminālprocesi par neslavas celšanu tiek ierosināti gadījumos, kad „cietušais” spēj kā īpaši motivēt policiju šāda lēmuma pieņemšanā.
„Šis labā kukuļmaizē augušais policists ir Vitālijs Krasovskis, ar stāžu un pieredzi izdabāt kremlim. Tas jau nelikumīgi bija aizturējis biedrības “Ukraiņu kongress” vadītāju Mikolu Pavļuku 2015. gadā. Izskatās, ka ne Ķuzis, ne pats Krasovskis nav sapratuši, ka šāda darbība ir pretlikumīga, ja pat tiesas spriedumi tiem neliek neko mainīt savā darbībā,” – šādu ierakstu Zaharāns bija veicis Facebook pagājušā gada 9. maijā.
Pagaidām nav skaidrs, kas tieši ir bijis par pamatu vidējā līmeņa policijas priekšnieka lēmumam vērsties policijā ar sūdzību, - Krasovska sašutums par to, ka kāds atļaujas izteikt par viņu un viņa rīcību savu viedokli, vai arī citu Facebook lietotāju komentāri, kas bataljona komandierim un pārvaldes priekšnieka vietniekam bija likuši sajusties faktiski nāvējoši apdraudētam.
Ne iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pagaidām notikušo nav komentējuši, savukārt pats Zaharāns Facebook notikušo raksturojis šādi:
„Nu ko, draugi, man šķita, ka neesam vēl Latvijā tikuši līdz Krievijas līmenim, kur var iesēdināt par tvītu vai karikatūru, bet kā es maldījos. Tātad par zemāk esošo manu ziņu, kur es paužu savu nostāju pret, manuprāt, pretlikumīgo policista Vitālija Krasovska darbību, IR UZSĀKTS KRIMINĀLPROCESS!
Šodien pabiju pratināšanā:). Fakts, ka par šo ziņu un nāvīgi draudīgajiem komentāriem zem tā vispār ir uzsākts process, ir kaut kas ārpus skaidrā saprāta. Sandi
Un nerakstiet komentāros uzsaukumus uz kādām darbībām, izrādās, policija ir nolēmusi cīnīties ar visiem ļauno komentāru rakstītājiem internetā, jeb tomēr kāds rāda, ka par Kremli pie mums labāk nejokot?”
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
