Patruļpolicijas bataljona komandieris panācis kriminālprocesa ierosināšanu saistībā ar karikatūrista viedokli
PIETIEK03.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas patruļpolicijas bataljona komandieris Vitālijs Krasovskis (attēlā) ir panācis kriminālprocesa ierosināšanu pret karikatūristu Zemgu Zaharānu saistībā ar viņa internetā izteiktu viedokli un tā komentāriem, kuri policistam nav bijuši pa prātam, - šis atgadījums jau kārtējo reizi apliecina, ka Latvijā kriminālprocesi par neslavas celšanu tiek ierosināti gadījumos, kad „cietušais” spēj kā īpaši motivēt policiju šāda lēmuma pieņemšanā.
„Šis labā kukuļmaizē augušais policists ir Vitālijs Krasovskis, ar stāžu un pieredzi izdabāt kremlim. Tas jau nelikumīgi bija aizturējis biedrības “Ukraiņu kongress” vadītāju Mikolu Pavļuku 2015. gadā. Izskatās, ka ne Ķuzis, ne pats Krasovskis nav sapratuši, ka šāda darbība ir pretlikumīga, ja pat tiesas spriedumi tiem neliek neko mainīt savā darbībā,” – šādu ierakstu Zaharāns bija veicis Facebook pagājušā gada 9. maijā.
Pagaidām nav skaidrs, kas tieši ir bijis par pamatu vidējā līmeņa policijas priekšnieka lēmumam vērsties policijā ar sūdzību, - Krasovska sašutums par to, ka kāds atļaujas izteikt par viņu un viņa rīcību savu viedokli, vai arī citu Facebook lietotāju komentāri, kas bataljona komandierim un pārvaldes priekšnieka vietniekam bija likuši sajusties faktiski nāvējoši apdraudētam.
Ne iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, ne Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pagaidām notikušo nav komentējuši, savukārt pats Zaharāns Facebook notikušo raksturojis šādi:
„Nu ko, draugi, man šķita, ka neesam vēl Latvijā tikuši līdz Krievijas līmenim, kur var iesēdināt par tvītu vai karikatūru, bet kā es maldījos. Tātad par zemāk esošo manu ziņu, kur es paužu savu nostāju pret, manuprāt, pretlikumīgo policista Vitālija Krasovska darbību, IR UZSĀKTS KRIMINĀLPROCESS!
Šodien pabiju pratināšanā:). Fakts, ka par šo ziņu un nāvīgi draudīgajiem komentāriem zem tā vispār ir uzsākts process, ir kaut kas ārpus skaidrā saprāta. Sandi
Un nerakstiet komentāros uzsaukumus uz kādām darbībām, izrādās, policija ir nolēmusi cīnīties ar visiem ļauno komentāru rakstītājiem internetā, jeb tomēr kāds rāda, ka par Kremli pie mums labāk nejokot?”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
