Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aiz šī nedaudz apšmurgātā uzraksta sākas pats sliktākais veloceliņš valstī – proti, Rīgas–Jūrmalas veloceliņa ekstrēmais posms. Dažviet šķērsslīpums 30 grādi, bedres, grambas un izcilņi katru riteni salocīs. Zaļais mērs Truksnis cenšas neielaist velosipēdistus Jūrmalā.

Uz šī veloceliņa pie Priedaines stacijas bija radīts neredzams pārbaudījums „Trukšņa kāpslis”– puse no veloceliņa pārvērtās par lejupejošām trepēm, kur katru nedēļu krita un Jūrmalas slimnīcā nonāca 2– 6 riteņbraucēji (tas gan šobrīd likvidēts).

Visi celiņi gar jūru ir tādi, it kā Indonēzijas zemestrīce būtu radījusi atsitienu Jūrmalā, un šajos celiņas pat laba mauntinbaika riteni var pārvērst astoņniekā, bērnu velosipēdam salauzt rāmi, bet bērnu ratiņiem tur vienmēr nolūzt ritenis.

Visa Jūrmalas satiksme ir iekārtota tā, lai velosipēdistam tur nebūtu, kur likties. Ja kāds nevēlas lauzt sprandu, braucot pa Rīgas–Jūrmalas veloceliņu, bet gan brauc pa šoseju, tad viņam nav iespējas pie Lielupes tilta uzbraukt uz veloceliņa, kas ir iekārtots pāri tiltam.

Es nekad neesmu redzējis, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājs šņauktu kokaīnu, bet pilnīgi neticu tam, ka viņš kokaīnu būtu špricējis. Un tomēr – Gatis Truksnis un viņa vadītā dome ir darījuši visu, lai velobraucēji Jūrmalā justos slikti un apdraudēti.

Jūrmala Trukšņa vadībā pārliecinoši var pretendēt uz neveselīgākās pilsētas statusu. Vēlos godājamajam lasītājam ļaut iepazīties ar dažām sarunām Jūrmalas domē, kas iespējams, ir notikušas. Visās sarunās piedalās:

GT (galvenais tehnokrāts);

D1 (1. domnieks);

D2 (2. domnieks).

Visas šīs iespējamās sarunas notikušas septembrī.

1. saruna:

D1: Vai mēs nevarētu izveidot veloceliņu gar kāpu?

GT: Nē, nevaram, jo tur dzīvo Iļja Borisovičs un Jakovs Arkadjevičs. Viņi mīl dzīvot klusumā.

D2: Bet varbūt mēs varētu salabot veloceliņu no Rīgas uz Jūrmalu?

GT: Nē, jo tad to velobraucēju sabrauks tik daudz, ka viņi traucēs mūsu dārgajiem jūrmalniekiem braukt ar Bentliju vai Poršu pa Jūrmalas ielām.

D1: Bet kur tad mēs varam uzbūvēt veloceliņu, lai Jūrmalu sauktu par veselīgu un zaļu pilsētu?

GT: Kauguros starp daudzstāvu mājām un tālāk uz purvu.

2. saruna:

D1: Palangā un Pērnavā ir plati, apgaismoti veloceliņi, dizainiskas velostāvietas.

D2: Savukārt gājējiem ir ērti, plati trotuāri gar ielām.

GT: Bet kāpēc Jūs man uzbāžaties ar Palangu un Pērnavu?

D1: Nu Palanga un Pērnava ir Lietuvas un Igaunijas kūrortpilsētas pie jūras.

GT: Tātad: rakstiet pilsētas domes rīkojumu. Jūrmalas teritorijā jebkādā veidā un formā aizliegts pieminēt Palangu un Pērnavu. Sods par pieminēšanu – 100 eiro, bet par salīdzināšanu ar Jūrmalu – 200 eiro

3. saruna:

D1: Kāpēc mums jūras krastā un kāpās ir vai nu Karginvillas ar milzu žogiem vai arī grausti un noplukušas teltis, kas izliekas par kafejnīcām vai restorāniem?

GT: Tas tādēļ, lai mūsu viesi no Austrumiem šeit justos kā mājās.

D2: Bet kāpēc Svetlogorskā pie Baltijas jūras Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā graustu nav, toties ir plaši, gludi un apgaismoti veloceliņi, bet Jūrmalas veloceliņi izskatās kā pēc zemestrīces?

GT: Tā ir Krievijas propaganda, ko izplata Kremļa troļļi

4. saruna:

D1: Dārgais GT kungs! Jums atsūtīta vēstule ar biļetēm turp un atpakaļ uz Ventspili?

GT: Vai Aivars rīko pieņemšanu ar brieža cepeti un labu vīnu?

D1: Te par to nekas nav teikts. Taču biļešu dāvinātājs iesaka Jums iepazīties ar Ventspils veloceliņiem. Ventspils esot mazāka pilsēta par Jūrmalu, taču veloceliņu kopgarums desmit reižu lielāks, pie kam pa tiem bez bažām brauc arī bērni.

D2: Šis biļešu dāvātājs apgalvo, ka gadījumā, ja par veloceliņu nosauc trotuāru blakus ielai, tad šķērsielu pārbraukšanas iespējām jābūt tādām, lai to varētu veikt arī bērni, nevis tikai mountinbaika čempioni.

GT: Es nevaru pieņemt tādas nožēlojamus kukuļus kā autobusu biļetes. Bez tam man nav un nevar būt nekas kopējs ar oligarhiem.

5. saruna:

D1: Vai mēs nevarētu ņemt iebraukšanas maksu ne tikai par iebraucošajām automašīnām, bet arī velosipēdiem?

GT: Ņemsim trīs eiro par velosipēdu, jo viņi traucē Jūrmalas satiksmi.

D2: Bet to iekasēšanu uzticēsim Jefimam Pavlovičam.

D1: Kāpēc Jefimam Pavlovičam?

D2: Viņš iemaksās pateicību partijas kasē vēlēšanām. Un mēs varēsim atkal visu Jūrmalu izlīmēt ar GT plakātiem.

GT: Nekādas vēlēšanas nav jāgaida. Lai nes šurp naudu tāpat. Bet par naudu vēlēšanām lai domā Aivars.

6. saruna:

D1: Mums te viens riteņbraucējs raksta, ka mikrobusiņš ar mūsu deputāta Lediņa attēlu uz busa pakaļas un uzrakstu „Mēs esam nākotne” griež milzīgus dūmu mākoņus, cilvēkiem neesot, ko elpot.

GT: Tiklīdz beigsies vēlēšanas, Lediņa attēlu vajag nekavējoši no tā busiņa noņemt, jo viņš ir zaļais.

D2: Bet Jūsu šoferis ar melno mersedesu esot braucis pa pilsētu ar 120 km stundā un apdraudējis gājējus un riteņbraucējus.

GT: Lieciet mersedesu pārkrāsot zaļā krāsā, jo mēs tomēr esam ekoloģiskā pilsēta.

D1: Bet viens riteņbraucējs vakar brauca tik ātri, ka neapstājās un traucēja mums – domniekiem pāriet ielu tepat pie Domes.

GT: Vajag ātruma ierobežojumus tiem riteņbraucējiem. 10 kilometrus stundā. Pārkāpējiem – lielus sodus!

7. saruna:

D1: Mūsu „Saskaņas” vēlētāja Jakova Iļjiča sievas Raisas Fjodorovnas sunītim Garikam riteņbraucējs izsitis divus zobus un sabraucis asti. GT kungs, Jums beidzot vajadzētu nodrošināt kārtību, citādi mēs Jūrmalā būsim spiesti koalīciju veidot tā kā Rīgā – bez ZZS.

GT: Bet Gariks taču ir teļa lielumā. Kā tas noticis?

D2: Gariks izvedis Raisu Fjodorovnu pastaigā un pārgājis veloceliņam otrā pusē, nu saprotiet – apostīt kaut ko. Tas velosipeģists iebraucis saitē. Sunītis smagi cietis. Jakovs Iļjičs teica, ka vizīte pie veterinārārsta maksājusi 2000 eiro un viņš tos piedzīšot no Domes. Un pieprasīs, lai Jūrmalas domē turpmāk strādātu tikai „Saskaņa” kā Rīgā.

GT: Bet kas ar to velosipēdistu? Varbūt tos 2000 eiro var piedzīt no viņa?

D1: Nezinām – ātrā palīdzība savāca viņa izsvaidītās detaļas, taču atteicās vest uz Jūrmalas slimnīcu, jo mums slimnīcā neesot visu speciālistu, lai viņu saliktu kopā.

Novērtē šo rakstu:

69
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...