Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Noskatījos sižetu Kriminal+ par īrnieku un izīrētāju attiecībām Rīgā, Strēlnieku ielā 9. Labs pērkamās žurnālistikas paraugs, kurā atspoguļots tikai vienas puses viedoklis un tas pats izpušķotā veidā. Taču šis, protams, nav vienīgais gadījums, kad jaunie īpašnieki rīkojas patvarīgi un mēģina vardarbīgi piespiest īrniekus atteikties no īres līgumiem un bez tiesas sprieduma izlikt no dzīvojamās telpas. Pēdējā laikā izsolēs par piespiedu pārdošanas vērtību tiek pārdoti ļoti daudzi nekustamie īpašumi un jautājums, kur paliek tajos dzīvojošie cilvēki, kļūst arvien aktuālāks. Mazliet aizsargātāki ir īrnieki, kurus sargā likums Par dzīvojamo telpu īri. Jādomā, ka par sižetā parādīto jaunā īpašnieka patvarību jau ir ierosināta krimināllieta, ja ne, tad gadījumu būtu vērts izvērtēt korupcijas apkarotājiem.

Lai labāk izprastu situāciju, jāņem vērā, kā to regulē likumi. Ja kāds iegādājas dzīvokli izsolē, tad jārēķinās, ka iepriekšējā īpašnieka noslēgtie īres līgumi paliek spēkā. Īrnieku var izlikt tikai ar tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas. Pat, ja jaunajam īpašniekam ir tiesas lēmums par ievešanu valdījumā, tad ievešanu valdījumā veic tiesu izpildītājs, nevis pats jaunais īpašnieks, vardarbīgi uzlaužot durvis. Tiesas lēmums par ievešanu valdījumā skar tikai pašu parādnieku un viņa ģimenes locekļus, nevis īrniekus.

Biju liecinieks līdzīgai situācijai Jūrmalā, kad kādas bankas meitas uzņēmums nedēļu vārda tiešajā nozīmē terorizēja īrniekus. Jāsaka paldies Jūrmalas policijai, kura rīkojās profesionāli un, neskatoties uz paša bankas viceprezidenta klātbūtni, atbrīvoja dzīvojamās telpas no šīm patvarīgajām personām. Līdzīgu situāciju būs arvien vairāk, un vienīgais veids, kā sevi aizsargāt, ir zināt savas tiesības, un vēl var palīdzēt, protams, Valsts policija, kura prot atšķirt patvarību no civiltiesiska strīda.

Iesaku nepaslinkot, nonākot līdzīgā situācijā, un vērsties arī pie Tiesībsarga. Tiesībsargs izvērtē sūdzības par gadījumiem, kad cilvēki bez attiecīga tiesas sprieduma tika izlikti no dzīvokļiem. Parasti cilvēki norāda uz situācijām, kad, piemēram, dzīvojamās telpas īpašnieks īrnieka prombūtnes laikā ir uzlauzis dzīvokļa durvis, izlicis tam piederošās mantas, nomainījis dzīvokļa ārdurvis vai durvju slēdzeni un nelaiž īrnieku atpakaļ dzīvoklī. Līdzīga informācija tika atspoguļota arī plašsaziņas līdzekļos.

Strādājot pie šī jautājuma, Tiesībsargs ir apzinājis problēmas, kas saistītas ar valstī izstrādāto tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu un paudis savu nostāju par iespējamiem to risinājumiem. Patvarīgas izlikšanas gadījumos tiek skartas tiesības uz mājokli un mājokļa neaizskaramību. Tiesības uz mājokli ir nostiprinātas ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un nozīmē tiesības dzīvot kaut kur drošībā, mierā un cieņā. Tiesības uz mājokļa neaizskaramību ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē, ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un nozīmē to, ka nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi apdraudēt kāda dzīvokļa neaizskaramību un ka katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādiem apdraudējumiem. Par tiesību uz mājokļa neaizskaramību aizskārumu var runāt gan tad, ja kāds ir prettiesiski iekļuvis personas dzīvoklī neatkarīgi no tā, vai tas ir radījis kādas sekas vai nav, gan tad, ja kādas citas personas prettiesiskas rīcības rezultātā persona ir zaudējusi iespēju izmantot savu mājokli.

Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti un Latvijas Republikas Satversme paredz, ka personai ir jābūt aizsargātai pret patvarīgu izlikšanu. No šiem dokumentiem izriet valsts pienākums izveidot personai pieejamus tiesību aizsardzības mehānismus, kurus tā varētu izmantot patvarīgas izlikšanas gadījumā. Valsts izveidotajām institūcijām ir jābūt tiesīgām izskatīt jautājumu pēc būtības, pieņemt pusēm saistošu lēmumu un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā nodrošināt, ka pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, būtu bijusi, ja prettiesiskā rīcība nebūtu notikusi.

No tiesībām uz mājokli izriet arī valsts pienākums sekot līdzi situācijai nekustamā īpašuma tirgū, apzināt sociāli mazaizsargātu personu iespējas patstāvīgi nodrošināt sevi ar mājokli un veidot mehānismus mājokļu pieejamībai, piemēram, organizējot pabalstu sistēmu, nodrošināšanu ar dzīvojamo telpu, kreditēšanas politiku un citiem pasākumiem. Patvarīgas izlikšanas gadījumā valstij būtu jāsniedz atbalsts sociāli mazaizsargātām personām, piemēram, nodrošinot šādas personas ar pagaidu mājvietu.

Tātad valstij ir pienākums izveidot sistēmu, kurā cilvēks tiktu pasargāts no patvarīgas izlikšanas, bet, ja tāda tomēr notikusi, saņemtu efektīvu aizsardzību no valsts. Tiesībsarga pienākums ir izvērtēt, vai valsts ir izpildījusi šo savu pienākumu. Tiesībsarga uzdevums ir izsvērt, vai valsts ir darījusi pietiekami, lai cilvēkam, nonākot šādā situācijā, būtu iespējams sevi aizsargāt. Tiesībsarga birojā saņemtās ziņas un satraucošā informācija plašsaziņas līdzekļos rada nopietnas bažas par to, vai Latvijā patvarīgas izlikšanas gadījumā cilvēkam ir pieejami efektīvi aizsardzības līdzekļi.

Pašlaik Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj patvarīgu izlikšanu. Likums Par dzīvojamo telpu īri nosaka, ka jautājums par personas piespiedu izlikšanu ir risināms tiesas ceļā. Pat gadījumā, ja dzīvojamās telpas īpašnieks uzskata, ka personai nav tiesiska pamata lietot tās aizņemto dzīvojamo telpu, to drīkst izlikt tikai un vienīgi tiesas ceļā. Dzīvojamās telpas īpašniekam ir jāvēršas tiesā ar prasību par personas izlikšanu. Tikai tad, kad tiesa ir izvērtējusi jautājumu par personas tiesībām lietot dzīvojamo telpu un ir stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, ir pieļaujama personas piespiedu izlikšana.

Valstī ir izveidots noteikts tiesību aizsardzības mehānisms gadījumā, ja persona tiek patvarīgi izlikta no tās aizņemtās dzīvojamās telpas. Personai ir iespējams izmantot gan civiltiesiskus, gan krimināltiesiskus līdzekļus savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Tomēr prakse liecina, ka valsts izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma izmantošana konkrētās situācijās rada problēmas. Ir nepieciešams konstatēt, kādos gadījumos valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms pats par sevi ir nepilnīgs, un kādos gadījumos problēmas cēlonis tomēr ir meklējams tā piemērošanā.

Krimināllikuma 143. pantā ir paredzēta atbildība par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Panta pirmajā daļā atbildība paredzēta par nelikumīgu iekļūšanu dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu, bet otrajā daļā – par tādām pašām darbībām, lietojot vardarbību, draudus vai patvaļīgi piesavinoties valsts amatpersonas nosaukumu.

Krimināllikuma 279. pantā ir noteikta atbildība par patvarību. Šā panta izpratnē par patvarību ir uzskatāma kādas darbības izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, ja šīs darbības tiesiskumu apstrīd valsts vai pašvaldības iestāde vai cita persona un ja šīs darbības rezultātā radīts būtisks kaitējums. Tātad arī personas izlikšana bez tiesas sprieduma būtu uzskatāma par patvarību.

Statistika liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pēc Krimināllikuma 143. panta par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu 399 gadījumos ir uzsākts kriminālprocess vai ierosināta krimināllieta, no tiem 167 gadījumos - Rīgā. Pēc Krimināllikuma 279. panta šajā laika posmā Latvijā 198 gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi vai ierosinātas krimināllietas, no tiem 84 gadījumos - Rīgā.

2007.gadā par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu kriminālprocess Latvijā ir uzsākts 96, bet Rīgā – 7 gadījumos. Par patvarību pēdējā gada laikā kriminālprocess Latvijā ir uzsākts 46, bet Rīgā – 12 gadījumos. Taču jāatzīmē, ka Krimināllikuma 279. pants aptver daudz plašāku darbību loku nekā tikai patvarīga izlikšana. Tādēļ pieļaujams, ka faktiski patvarīgas izlikšanas gadījumi sastāda tikai daļu no kopējā uzsākto kriminālprocesu un ierosināto krimināllietu skaita vai arī, iespējams, tādu vispār  nav.

Tiesībsargs ir konstatējis, ka atsevišķos gadījumos valsts policija uz patvarīgu izlikšanu nereaģē, norādot, ka tas ir civiltiesiska rakstura strīds, kas ir risināms, vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā. Jautājums par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbilstoši Krimināllikuma 143. un 279. pantam vispār netiek vērtēts. Lai arī var piekrist, ka jautājums par lietošanas tiesībām uz dzīvojamo telpu ir risināms civilprocesuālā kārtībā, taču tas neizslēdz kriminālatbildību. Tādēļ policijai, saņemot informāciju par patvarīgas izlikšanas gadījumiem, tomēr būtu jāizvērtē jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.

Tiesībsarga biroja rīcībā ir informācija arī par to, ka policija patvarīgas izlikšanas gadījumā uzsāk kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 175. panta, kas paredz atbildību par zādzību vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, neizvērtējot ziņas par iekļūšanu dzīvoklī vai patvarīgu izlikšanu. Šādā situācijā tiek izvērtēts tikai viens aspekts, kas saistīts ar personai piederošo mantu. Iekļūšana mājoklī un izlikšanas fakts paliek neizvērtēti. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē. Ja tiek vērtēts jautājums tikai par mantas piesavināšanos, bojāšanu vai iznīcināšanu, tad netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība tiesībām uz mājokli.

Iepriekš minētais ļauj secināt, ka noteiktos gadījumos krimināltiesiskie aizsardzības līdzekļi netiek izmantoti. Krimināllikumā paredzēto iespēju neizmantošana var tikai veicināt patvarīgu izlikšanu skaita palielināšanos. Nesakārtota īres tirgus apstākļos šāda tendence ir jo īpaši bīstama.

Informācija par patvarīgas izlikšanas gadījumiem liecina, ka atsevišķos gadījumos, ierodoties notikuma vietā un fiksējot notikušo, policijas darbinieki lūdz uzrādīt čekus vai citus dokumentus, kas apliecinātu patvarīgas izlikšanas laikā pazudušo mantu esamības faktu. Taču cilvēkam nav tāda pienākuma – saglabāt čeku par, piemēram, televizoru, dīvānu vai traukiem, kas iegādāti pirms 5 gadiem. Un pat, ja šie čeki ir saglabāti, visbiežāk izlikšanas laikā tie tiek nozaudēti vai iznīcināti.

 Problēmas praksē sagādā arī tas, ka policija reizēm lūdz uzrādīt patvarīgi izliktām personām dokumentus, kas apliecina šī dzīvokļa lietošanas tiesības. Galvenais dokuments, kas apliecina personas tiesības lietot dzīvojamo telpu, ir dzīvojamo telpu īres līgums, kas arī parasti glabājas dzīvoklī. Tādēļ tas, ka persona uzreiz policijas darbiniekam nevar uzrādīt dzīvokļa lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, nevar būt par pamatu tam, lai policija atteiktos reaģēt. Turklāt saskaņā ar šā brīža regulējumu tas vispār nav kritērijs, lai konstatētu, ka ir notikusi patvarīga izlikšana, jo par patvarīgu izlikšanu uzskatāma arī tādu personu izlikšana bez tiesas sprieduma, kurām nav tiesiska pamata lietot dzīvojamo telpu.

Iepriekš minētais norāda uz to, ka problēmas lielākoties sagādā valstī jau izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma piemērošana praksē. Iespējams, ka cēlonis tam ir policijas darbinieku nepietiekamās zināšanas par gadījumiem, kādos piemērojams Krimināllikuma 143. un 279. pants, kā arī zināšanu trūkums vai nepārliecinātība par patvarīgas izlikšanas fakta pierādīšanas līdzekļiem. Tādēļ kā viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt krimināltiesību un kriminālprocesa speciālistu sadarbība ar Valsts policiju, izstrādājot vadlīnijas vai metodiskus noradījumus par rīcības modeļiem noteiktās situācijās, lai policijas reakcija patvarīgas izlikšanas gadījumos būtu likumam atbilstoša un likuma piemērošanas prakse – vienveidīga. Tāpat apsverama būtu ideja par apmācības programmas organizēšanu valsts policijas darbiniekiem par nepieciešamo rīcību patvarīgas izlikšanas gadījumos.

Atgādinu, ka patvarīgas izlikšanas gadījumā likums paredz personai tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par lietošanas tiesību atjaunošanu uz dzīvojamo telpu un iemitināšanu atpakaļ šajā dzīvojamā telpā. Tāpat tiesas ceļā iespējams prasīt arī zaudējumu atlīdzību, kas radušies patvarīgās izlikšanas dēļ un morālā kaitējuma atlīdzību (CL 1635.p.).

Būsim gudri, zināsim savas tiesības un cerēsim, ka valsts vara ieklausīsies iedzīvotājos un sakārtos jautājumus, kas skar tiesības uz mājokli.

Novērtē šo rakstu:

6
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...