Pavļuta bijušajai darbavietai – reklāmas aģentūrai „DDB” no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāts par primitīvu plaģiātu
PIETIEK20.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministra Daniela Pavļuta bijušajai darbavietai – reklāmas aģentūrai DDB, kuras pilnais nosaukums tagad ir DDB Worldwide Latvia, ar nodokļu maksātāju naudu samaksāts par primitīvu plaģiātu: būtiskākā daļa no tās izstrādātās reklāmas kampaņas „Bez vakcīnas nav uzvaras” ir faktiski 1:1 nokopēta no ASV šā gada martā sāktās kampaņas „Negaidi, vakcinējies!”.
Bez atklātiem un godīgiem konkursiem, tikai uz personisku kontaktu pamata Valsts kancelejas un Veselības ministrijas slēgtie līgumi ar reklāmas aģentūrām jau ilgāku laiku ir uzskatāmi par nodokļu maksātāju naudas bezjēdzīgu tērēšanu. Iepriekšējo „sniegumu” demonstrēja Veselības ministrijai pietuvinātā reklāmas aģentūra Nord DDB Riga, kura valodu nezināšanas dēļ piedāvāja vakcinētiem cilvēkiem drīzu tikšanos ar futbolista Kaspara Gorkša vecvecvecākiem. Taču, ja Nord DDB Riga vismaz bija pacentusies radīt salīdzinoši oriģinālu saturu, tad DDB Worldwide Latvia ir Veselības ministrijai „iesmērējusi” primitīvu plaģiātu.
“Kad mēs kaut ko gribam paveikt un zinām, ka paveicama liela lieta, mēs atrotām piedurknes. Latvijas stāsts vienmēr ir bijis par celšanos pretim pārspēkam. Kur likmes vienmēr ir bijušas augstas, dotie pieticīgi un izredzes apšaubāmas. Bet atkal no reizes uz reizi mēs pierādām savu spēku, kad esam vienoti. Arī šodien mums ir jābūt vienotiem. Nešķiramiem. Jāliek plecs pie pleca. Tik burtiski kā vēl nekad,” – tā, prezentējot Veselības ministrijas nopirkto reklāmas kampaņu, paziņoja Una Rozenbauma, kas tika uzdota par kampaņas „radošā risinājuma autori”.
Taču patiesībā gan DDB Worldwide Latvia, gan U. Rozenbauma drīzāk ir nevis kampaņas autori, bet gan tās vizuālā risinājuma nozadzēji. Kā izrādās, šā gada martā ASV ir sākta Veterānu koalīcijas par vakcināciju un vēl virknes organizāciju un uzņēmumu veidota vakcinācijas kampaņa, kuras vizuālais risinājums ir nevis līdzīgs Latvijas kampaņas attēliem, bet faktiski identisks.
Interesanti, ka DDB Worldwide Latvia un U. Rozenbauma ir ne tikai nozaguši reklāmas kampaņas vizuālo risinājumu, bet arī aizguvuši tās vēstījumus, - kā rāda publikācijas ASV medijos šā gada pavasarī, arī tur runāts gan par vienotību un nešķiramību, gan sava spēka pierādīšanu un augstām likmēm.
Iepriekš medijos ir izskanējis, ka par šo reklāmas kampaņu DDB Worldwide Latvia no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāti aptuveni 70 000 eiro.
Pati DDB Worldwide Latvia nekādus komentārus par šo plaģiāta gadījumu pagaidām nav sniegusi. Savukārt "radošā risinājuma autore" U. Rozenbauma sociālajā tīklā Twitter, kā jau bija gaidāms, paziņojusi, ka ne par kādu zādzību nevarot būt ne runa: "Vakcinēšanas kampaņa ir pandēmijas problēmas risināšana caur komunikāciju. Tā, kā uz visas zemeslodes ir viena, kopēja problēma, es nebrīnos, ka vēl kādam/kādai ir ienācis prātā citēt ikonisku plakātu/žestu."
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
