Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties par „Pfizer” vakcīnām
PIETIEK15.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan publiski jau sen kļuvis zināms, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles vadībā Latvija pagājušā gada nogalē atteicās no gandrīz miljona Pfizer/BioNTech Covid vakcīnu, tagad Daniela Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties šo vakcīnu sakarā. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam nule saņemtās atbildes no Nacionālā veselības dienesta vadības.
1) uz kādu tieši daudzumu „Pfizer” vakcīnu varēja pieteikties Latvija? Un 4) ar kādu tieši pamatojumu Jūsu iestāde atteicās izpaust konkrēto skaitli masu saziņas līdzeklim – TV3 Latvija?
Nacionālais veselības dienests (NVD) piedalās Eiropas Komisijas (EK) Vadības padomes dalībvalstu ekspertu darba grupā (Steering Board) un ikviens šīs komandas dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tādējādi apņemoties, ka jebkāda informācija, kas tiek izplatīta komandas sapulcēs, netiks izpausta. Tas nozīmē, ka saskaņā ar parakstīto konfidencialitātes apliecinājumu, NVD pārstāvim, kurš piedalās šajā komandā un, kur ir pieejama informācija par dalībvalstīm pieejamajiem apjomiem, nav izpaužama.
Šī informācija 8. janvārī tika saskaņota arī ar EK pārstāvniecību Latvijā. Pārstāvniecības atbilde par pieejamo vakcīnu apjomiem, nenosaucot konkrētus skaitļus, jo arī EK pārstāvniecība apstiprināja, ka informācija, kas nonāk Latvijas rīcībā piedaloties dalībvalstu ekspertu grupā ir konfidenciāla – tā izpaužama tikai un vienīgi atbildīgajām amatpersonām lēmumu pieņemšanai, nevis plašsaziņas līdzekļiem.
Ņemot vērā pastiprināto mediju interesi, 19. janvārī NVD vērsās EK ar jautājumu par izpaužamās informācijas apjomu, lūdzot skaidrot vai Latvija drīkst izpaust EK aprēķināto pieejamo vakcīnu apjomu Latvijai. EK apliecināja, ka tā kā šī informācija ir aprēķināta proporcionāli iedzīvotāju skaitam un dati tiek ņemti no Eurostat datiem, tad aprēķinātais apjoms nav konfidenciāla informācija un to drīkst izpaust. Kamēr šāds apliecinājums netika saņemts, NVD nebija tiesīgs izpaust pieejamo apjomu daudzumus (kā arī citas amatpersonas, kuru rīcībā nonāca šāda informācija, kas izpausta darba vajadzībām jeb lēmumu pieņemšanai), jo šī informācija bija pieejama tikai dalībvalstu ekspertu grupā, kur katrs dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tāpat arī tādi nekur citviet netika izpausti, tostarp arī EK tos nav paudusi un par apjomiem runājuši vien minot, ka tie ir aprēķināti proporcionāli iedzīvotāju daudzumam.
EK slēgtā līguma ar ražotāju "Pfizer"/"BioNTech" pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 841 342 vakcīnas “Comirnaty” devām.
2) no kā tieši bija atkarīgs „Pfizer” vakcīnu daudzums, uz kuru varēja pieteikties Latvija?
Saskaņā ar EK sniegto informāciju pamatprincips vakcīnu devu piešķiršanai dalībvalstīm ir uz iedzīvotāju skaitu balstīts sadales aprēķins. Tas ir proporcionāls aprēķins, kura pamatā ir iedzīvotāju skaits, nodrošinot taisnīgu sadalījumu starp visām dalībvalstīm.
3) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu pieņēma lēmumu par konkrēto „Pfizer” vakcīnu daudzumu, uz kuru pieteicās Latvija?
Lēmums ir pieņemts vienojoties visām iesaistītajām institūcijām, līdz ar to tas nav kādas amatpersonas vienpersonisks lēmums.
5) kura tieši Jūsu iestādes amatpersona (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu par šī skaitļa izpaušanu?
Informācija no NVD tiek nodota tālāk Veselības ministrijai un nozares ekspertiem lēmumu pieņemšanai par nepieciešamo vakcīnu devu skaitu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
