Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par apvienības Attīstībai/Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV), pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu.

Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Zolitūdes ēna

Arī pašiem A/P kandidātiem savstarpēji ir nācies smagi konfliktēt, piemēram, Zolitūdes traģēdijas un gāzes jautājumā. Lielākais konflikts starp J. Pūci un D. Pavļutu bija 2013. gadā, kad D. Pavļuts uzskatīja, ka zaļā enerģija, kas tagad A/P programmā minēta vairākkārt, ir pārāk dārga.

Šī atziņa parādījās kontekstā ar faktu, ka Vienotība tur aizdomās D. Pavļutu saistībā ar viņa sarunām ar Gazprom. Tolaik Diena rakstīja: "Turpinās aizkulišu cīņa starp ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un viņa valsts sekretāru Juri Pūci. Pavļuta un Pūces konflikts ir sācies, kopš Pavļuts nonāca ministra amatā. Pavļuts jau sen ir deklarējis, ka vēlas citu valsts sekretāru. Pirms pusgada ministrs pat sūdzējās policijai, ka Pūces vadītā iepirkumu komisija viltojusi dokumentus.

Šonedēļ Pavļutam kārtējo reizi pavērās iespēja no Pūces atbrīvoties, iekārtojot viņu Satiksmes ministrijā, bet neveiksmīgi. Pūce pateica nē. Solvita Āboltiņa skaidroja, ka Pūce ar Pavļutu nevar sadzīvot, jo valsts sekretārs vēlas turpināt iepriekšējā ekonomikas ministra Arta Kampara nosprausto kursu obligātā iepirkuma kvotu dalīšanā, bet Pavļuts nevēlas, jo zaļā enerģija sanāk pārāk dārga. Raidījums Nekā personīga vēsta, ka pirms pusgada ministrs paziņoja par nodomu samazināt maksu par obligāti iepērkamo zaļo enerģiju. Neilgi pēc tam sākās baumu vilnis par Pavļuta centieniem Gazprom labā.[..] 

Vienotība tur aizdomās Pavļutu, ka viņš nestrādā valsts interesēs, bet sācis pats savu spēli ar Gazprom. Aizdomas radījusi Pavļuta pērnā gada vizīte Krievijā. Ministra pavadošās personas stāstījušas, ka pēc oficiālajām sarunām ar Gazprom eksporta vadītāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslēdzies slepenā istabā ar Gazprom darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs savu priekšnieku Dombrovski neesot informējis."

Jāatgādina, ka 2013. gada novembrī J. Pūce atkāpās no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata saistībā ar aizdomām, ka viņu ietekmējusi būvfirma RE&RE, kas būvēja Zolitūdē sabrukušo veikalu Maxima. Proti, izskanēja ziņas, ka J. Pūces sievas vadītā organizācija Ascendum saņem ziedojumus no RE&RE. J. Pūce vēlāk noliedza, ka tādējādi viņš pastarpināti atrodas RE&RE ietekmē. Viņš uzsvēra, ka neesot bijis būvnieku ietekmēts, tomēr, lai būtu vieglāk ar pārmetumiem cīnīties, nolēma atkāpties.

2015. gadā D. Pavļuts kā bijušais ekonomikas ministrs teica, ka "neviena amatpersona nevar norobežoties no morālas līdzatbildības par tāda mēroga nelaimi, kas notikusi tās pilnvaru laikā, kā Zolitūdes traģēdija". Iespējams, tāpēc, lai netiktu atgādināts par būvniecības kvalitātes trūkumiem deviņus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas, A/P programmā saistībā ar būvniecību galvenokārt tiek runāts par "Latvijas ekonomikas sildīšanu ar plašiem būvniecības darbiem" (māju siltināšanas un AER plāna kontekstā).

Saukļu aizsegā

Tagad D. Pavļuta pārziņā esošā Veselības ministrija cenšas pieņemt populistiski drudžainus lēmumus, kas realitātē neizpaužas nekā. Piemēram, D. Pavļuts A/P Facebook lapā reklamē, ka zāles ir kļuvušas lētākas. Jāatgādina, ka A/P savā programmā sola iestāties par visā Latvijā pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī par pieejamiem medikamentiem.

Īpaši kuriozi tas izklausās kontekstā ar Katastrofu medicīnas centra vadītāja brīdinājumu, ka Latvijai ir tikai trīs mēnešu medikamentu rezerves. Arī Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta direktore Liene Cipule (JV) mudinājusi krīžu novēršanai laikus iesaistīt maksimālus resursus, kas atrodas veselības sistēmā – ambulatoro dienestu un privāto sektoru.

Kamēr D. Pavļuts un pārējie A/P vēlēšanu komandas locekļi ir rakstījuši vēlēšanu saukļus par sevi, diemžēl kliedzoši virsraksti par Latvijas medicīnas realitāti parādās teju katru dienu. Medikamentu pieejamības saukļu aizsegā paslepus tiek virzīti aptieku izvietojuma kritēriju jaunie noteikumi, kas pēc būtības medikamentu pieejamības jomā neuzlabos neko, drīzāk radīs pretēju efektu un nedaudz pārkārtos tirgu dažu korporāciju interesēs. D. Pavļuts steigā un bez citu ministriju saskaņojuma cenšas virzīt šos noteikumus Ministru kabinetā, neraugoties uz Latvijas Pensionāru federācijas iebildumiem un sašutumu. To pašu mēģināja darīt arī iepriekšējā ministre Ilze Viņķele, radot baumu vilni, ka tas notiekot Maxima grupas interesēs.

Kamēr tauta jūk prātā no apkures un elektrības rēķiniem, A/P kopā ar savu kolēģi D. Pavļutu, kam, kā iepriekš publiski izskanējis, ir bijušas īpašas attiecības ar Gazprom, plāno savā programmā doties "prom no gāzes apkures". A/P arī norāda, ka aizvadītajos desmit gados enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanai Latvijā nav uzbūvēts neviens nopietns vēja parks, saules paneļu parks vai gāzes terminālis, nerunājot par investīcijām jaunākās paaudzes risinājumos – ūdeņraža staciju un t. s. mazo atomelektrostaciju izveidē. Nav gan minēts, kādas ir Latvijas iespējas un spējas ko tādu uzbūvēt un cik tas maksātu.

Iespējams, pēc laika varam nonākt tādā pašā situācijā kā tagad, kad nākas nožēlot, ka ir paklausīts vispārējai sajūsmai par ēkas vai dzīvokļa gāzes apkures katliem un auto aprīkošanu ar gāzes iekārtām. Arī A/P programmā ir pausts par subsīdijām tikai nākamajai apkures sezonai, nevis visam nākamās Saeimas laikam.

Cik izlēmīgs ir Pabriks?

Vēlēšanu materiālos A. Pabriks sevi pozicionē kā izlēmīgu premjeru, izmantojot katru iespēju popularizēt sevi teju vai Džeimsa Bonda stilā. Viņš Latvijā tiekas ar Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču, kurš bija paudis, ka Latvijas iedzīvotājiem jāsāk dzīvot ar domu, ka karš noteikti būs. A. Pabrikam nācās pēc šī izteiciena mierināt Latvijas iedzīvotājus, ka nākotnē Latvijai būs jāsastopas ar Krievijas spiedienu, tomēr aizsardzības nozare neuzskata, ka sekos Krievijas iebrukums Latvijā.

A. Pabriks savā "antikariņa" video saka, ka viņa pienākums ir runāt tieši – nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Viņš esot atbalstījis K. Kariņu pirms četriem gadiem, jo bijis jānosargā valsti no populistiem, un kā "komandas cilvēks" krīzē premjeru neesot kritizējis. Tas gan nesakrīt ar A. Pabrika rīcību, domājot par aiziešanu no Vienotības, 2017. gadā viņš teica, ka Vienotības politiķiem trūkst ambīciju, tomēr partijā paliks, bet jau nākamajā vēlēšanu gadā izstājās, norādot, ka "lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne Vienotības oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem". Tolaik viņš acīmredzot pārstāja būt komandas cilvēks, jo Vienotībai veltīja bargu kritiku par sīkumainību, intrigām un vēlmi par katru cenu saglābt vecos politiķus, kā arī aicināja Vienotību izbeigt Zaļo un Zemnieku savienības neizdarību piesegšanu.

A. Pabriks Latviju, iespējams, aizsardzības jomā nolēmis padarīt par Austrumeiropas Izraēlu – mums ir ienaidnieks, proti, Krievija (kā Izraēlai Palestīna), un valstij pakāpeniski drošības vārdā ir jāmilitarizējas. A/P ieskatā jau nākamgad tiek ieviests Valsts aizsardzības dienests, kas ļaus izvēlēties kādu no četriem dienesta veidiem. Tas būšot ne tikai drošāk attiecībā pret kaimiņvalsti Krieviju, bet arī izdevīgāk visa veida aizsardzības ekipējuma un ieroču tirgotājiem, jo būs jāaprīko visi jauniesauktie. Tas nozīmē apjomīgus valsts iepirkumus. Kamēr A. Pabriks teicis, ka Latvijai ir visas iespējas nostiprināties kā spēcīgākajai militārajai industrijai Baltijā, tikmēr ir vērts atgādināt D. Pavļuta vēl nesen pausto cerību: "Es negribētu, ka kļūstam par totalitāru valsti."

Lepoties nav iemesla

Pašreizējā A/P vēlēšanu kampaņa vairāk atgādina histērisku izlietā smelšanu. Apvienības pēdējie reitingi liek rīkoties, izvēloties arī primitīvus risinājumus, un acīmredzami partijas kampaņas veidotājiem radošuma ir pieticis tikai populistu virziena kopēšanā, jo pašu vadīto ministriju paveikto darbu saraksts izrādījies par īsu. Gluži otrādi – pelēko kardinālu šeftēšanās, azartspēļu klaja lobēšana, neveiksmes veselības jomā vai neveiksmes žoga celšanā uz robežas izslēdz iespēju runāt par apvienības paveikto K. Kariņa valdībā.

Pārpublicēts no diena.lv

Novērtē šo rakstu:

130
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...