Pavļuta Vakcinācijas biroja „darba videi” - vismaz 34 tūkstoši eiro
PIETIEK25.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvija aizvien nav spējusi tikt pie Covid 19 vakcīnām, lai uzsāktu masveida potēšanu, tikmēr pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par) iniciatīvas ar gana dāsnu vērienu tiek iekārtota jaunizveidotā Vakcinācijas biroja darba vide. Lai arī sabiedrībā viļņošanos izraisījusi biroja veidošanas lietderība, papildus iespaidīgajām algām arī „darba vides” iekārtošanai no valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti vismaz 34 tūkstoši eiro.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, jaunā biroja vajadzībām tiks pirkti 10 paceļamie darba galdi kopā par 4700 eiro (visas cenas ar PVN), desmit atviktņu bloki par 2100 eiro, desmit biroja krēsli par 2300 eiro. Tāpat birojam tiks pirkti divi drēbju skapji par 460 eiro, 20 starpsienas kopā par 6800 eiro, un vēl 4719 eiro plānots iztērēt pārrunu telpas izveidošanai.
Savukārt lielāko izdevumu posteni veido 10 portatīvo datoru iegāde, par ko plānots iztērēt 13 tūkstošus eiro kopā ar PVN, par katru datoru bez PVN maksājot 1074,38 eiro. Tādējādi kopumā Vakcinācijas biroja darba vides iekārtošanai paredzēti vismaz 34 079 eiro (ar PVN). Turklāt jau laikus paredzēts, ka, rodoties papildus izmaksām, tās tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
Līdz šim valdība Vakcinācijas birojam kopumā atvēlējusi aptuveni 640 tūkstošus eiro, taču nojaušams, ka ne visi valdibā ir apmierināti ar D.Pavļuta izlolotās jaunās iestādes izveidošanu, turklāt arī tās darbības laiks tiekot plānots ilgāks, nekā sākotnēji iecerētais gads. Līdz ar to biroja izmaksas no sākotnēji plānotajiem 640 tūkstošiem eiro, visticamāk, pieaugšot krietni virs miljona.
Avoti valdībā apliecina, ka D.Pavļuts esot pārliecināts – vēlētāji nepārmetīs Vakcinācijas biroja izveides lietderību un izmaksu pamatotību, jo līdz nākamajām Saeimas vēlēšanas lielākā daļa iedzīvotāju jau būšot vakcinēti. Ministrs cerot uz vakcinācijas "veiksmes stāstu", ar kuru tad arī startēt nākamajās vēlēšanās.
Šo D.Pavļuta vīziju ar degsmi uzņemot un atbalstot arī Vienotības premjers Krišjānis Kariņš, kurš ar jauno veselības ministru atradis kopīgu valodu. Premjeru nemulsinot arī fakts, ka tieši laikā, kad D.Pavļuts bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs pie ministres Helēnas Demakovas premjera Aigara Kalvīša valdībā, 2005.gadā pēc viņa iniciatīvas tika izveidots birojs Jaunie trīs brāļi, kurš vēlāk darbību beidza ar skandālu un aizdomām par naudas izšķērdēšanu.
Lauvas tiesu no D.Pavļuta veidotā Vakcinācijas biroja aptuveni 640 tūkstošu eiro izdevumiem veido darbinieku atalgojums, jo, kā zināms, jaunajā birojā algas noteiktas augstākas nekā citiem valsts pārvaldē. Vadītājam paredzēts maksāt līdz 4905 eiro, vakcinācijas procesa, loģistikas, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikācijas koordinatoriem – 4247 eiro, digitālo mediju speciālistam – 3386 eiro, biroja administratoram – 2729 eiro, datu analītiķim – 2446 eiro, komunikācijas vadītāja asistentam – 2108 eiro, savukārt zem diviem tūkstošiem saņems tikai biroja sekretārs, kam alga noteikta līdz 1577 eiro.
Par Vakcinācijas biroja vadītāju izvēlēta Dziesmu svētku rīkotaja Eva Juhņēviča, kura iepriekš caurkrita konkursā uz Latvijas televīzijas vadītāja amatu. Neapmierinātību ar jauno biroju veselības nozares vidū izsaucis ne vien fakts, ka potēšanas biroju vadīs persona bez jebkādas pieredzes veselības aprūpē, bet arī apstāklis, ka ārstu un medmāsu algas ir krietni zemākas.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
