Iesaki rakstu: 
Katrs sevi cienošs un vieds cilvēks jau vismaz dažus gadus domā par to, kā samazināt patēriņu un pārtēriņu. Tas palīdz planētai, plastmasas atkritumos sapītiem jūras dzīvniekiem un mazina toksiskos dūmus izgāztuvēs. Arī premjers Krišjānis Kariņš mūs televīzijā nupat mudināja būt racionāliem un domāt par paradumu maiņu. Tikmēr medicīnas un vakcīnu speciālists Daniels Pavļuts izrāda īpašu viedumu ar vakcīnu iepirkumiem. Iepērk, nogrūž tālāk un tik saņem jaunas.
Pavļuts nupat valdības sēdē paziņoja, ka šobrīd ir būtiski pārdot un ziedot vakcīnas, kurām tuvojas beigu termiņš.
Šobrīd rezervē noliktavās ir kopumā 1 681 682 devas, no kurām vairums jeb 756 732 ir Pfizer/BioNTech izstrādātās Covid-19 vakcīnas Comirnaty. Cita starpā noliktavā atrodas 429 990 Janssen vakcīnu devu, 305 240 Spikevax devu, 131 010 Nuvaxovid devu, 53 980 Comirnaty bērnu vakcīnas un 4730 Vaxzevria vakcīnas devu.
Rudenī Latvija ziedoja vakcīnas brālīgajām tautām Āfrikas, Latīņamerikas un Klusā okeāna reģiona valstīs. Mūs it kā vienmēr ir mācījuši – neziedot nabadziņiem nederīgas lietas, bet tikai tādas, ko paši gribētu lietot. Nedod ukraiņu bēglim sapuvušu segu un vecas zeķes – vēl nupat šādi kauninājumi bija publiskajā telpā. Bet tagad, redz, izrādās, ka, Pavļutprāt (jeb kādu ierēdņuprāt?), šaubīgās vakcīnas var “nogrūst tālāk”.
Un skaties un brīnies - kopumā tuvākā mēneša laikā plānots saņemt 634 228 vakcīnas devu. Esošās aizgrūž prom, bet jau nāk jaunas kravas!
Var jau pirkt, ja ir vajadzība. Bet vai ministrija šoreiz ir ņēmusi vērā vakcīnu derīgumu termiņu un izdarījusi pareizas prognozes par potenciālo vakcinējamo skaitu? Vai arī atkal gatavosimies ziedot Ukrainai?
2021.gada 14.jūlija MK sēdes protokolā redzams, ka tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par vakcīnu Novavax un Sanofi pret Covid-19 iegādi 2021. gada 4.ceturksnī un 2022.gadā, Pfizer (Comirnaty) un AstraZeneca (Vaxzervia) devu atlikšanu un Valneva vakcīnas pret Covid-19", ar piebildi - ierobežotas pieejamības informācija.
Tātad te nepieciešams skaidrojums parastajam mirstīgajam – Pfizer un AstraZeneca vairs neņemsim pretī, bet pirksim Novavax un Sanofi, kas vēl ES nebija apstiprināta? 20.07.2021 tika paziņots, ka EZA tikai sāks Sanofi paātrināto izvērtēšanu[1].
Jāatgādina kāds būtisks fakts – Sanofi ir Francijas zāļu ražotājs. Un mūsu veselības ministra māsa Sanita Pavļuta-Deslandes ir Latvijas vēstniece Francijā[2]. Taču šī noteikti ir tikai sagadīšanās, un diez vai Francijas zāļu ražotājs lobēja savas intereses, izmantojot vēstniecības resursa tiešo saikni ar Latvijas Veselības ministriju.
Lai vai kā, informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības, detaļas mums nav zināmas, un izbrīns par pārtēriņu paliek arvien lielāks.
Vai par šo nolaidīgo attieksmi kādam pienāksies arī sods, to rādīs nākotne. Iespējams, kādu vazās pa tiesām līdzīgi kā deputātu Aldi Adamoviču par degvielas liešanu nepareizajās spēkratā uz valsts rēķina. Un prātā nāk arī Viņķeles kundzes atdošana tiesai par vakcīnu nepietiekamu iepirkšanu.
Interesanti tikai, kuras amatpersonas šoreiz atbildēs par nekvalitatīvām Veselības ministrijas prognozēm, kas potenciāli noved pie valsts līdzekļu izšķērdēšanas? Pats Pavļuts? Vai arī ministrijas vadībā esošās personas – Indra Dreika, Agnese Vaļuliene, Boriss Kņigins, Antra Valdmane, Inese Kaupere?
Lai noskaidrotu šo jautājumu, ir sagatavots iesniegums Ģenerālprokuratūrai, lai izvērtētu iesaistīto personu atbildību un noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par valsts līdzekļu šķērdēšanu.
Bez jokiem un emocijām – ja Sanda Ģirģena padoto šobrīd tiesā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mobilā telefona piesavināšanās situācijā, ja Adamoviču notiesāja par 3500 EUR izkrāpšanu degvielas un īres kompensācijās, ar ko atšķirīgs ir gadījums ar Pavļutu, kurš ir apzināti pasūtījis pusotru miljonu vakcīnu par daudz, valstij nodarot ap desmit miljonu zaudējumus? Stukāna kungam būtu lieliska iespēja cilvēkiem pierādīt - viens likums, viena taisnība visiem...
Atliek vienīgi domāt pašiem par saviem tēriņiem. Šodien iztīrīju smirdošo ledusskapi – es tik pirku jaunas un jaunas pārtikas preces, bet esošās sāka jau smakot. Tā sāku domāt par savu paradumu maiņu. Varbūt arī Pavļutam, kad viņam pārkarsusi galva no žonglēšanas ar vakcīnu iepirkumiem, ir vērts atgūties, padarot kādu sadzīvisku darbiņu – tad varēs saprast, ka pirkt jaunu, ja vēl ir esošais nav ne prātīgi, ne videi draudzīgi.
Nesaprotu, kā Pavļuta domu gājiens iet kopā ar Eiropas Zaļo kursu.... Vai arī Pavļutam ir savs – vakcīnu kurss?
[1] https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/eu-begins-real-time-review-sanofi-gsk-covid-19-vaccine-2021-07-20/
[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-harvarda-diplomu-kabata-13911126
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
