Iesaki rakstu: 
Katrs sevi cienošs un vieds cilvēks jau vismaz dažus gadus domā par to, kā samazināt patēriņu un pārtēriņu. Tas palīdz planētai, plastmasas atkritumos sapītiem jūras dzīvniekiem un mazina toksiskos dūmus izgāztuvēs. Arī premjers Krišjānis Kariņš mūs televīzijā nupat mudināja būt racionāliem un domāt par paradumu maiņu. Tikmēr medicīnas un vakcīnu speciālists Daniels Pavļuts izrāda īpašu viedumu ar vakcīnu iepirkumiem. Iepērk, nogrūž tālāk un tik saņem jaunas.
Pavļuts nupat valdības sēdē paziņoja, ka šobrīd ir būtiski pārdot un ziedot vakcīnas, kurām tuvojas beigu termiņš.
Šobrīd rezervē noliktavās ir kopumā 1 681 682 devas, no kurām vairums jeb 756 732 ir Pfizer/BioNTech izstrādātās Covid-19 vakcīnas Comirnaty. Cita starpā noliktavā atrodas 429 990 Janssen vakcīnu devu, 305 240 Spikevax devu, 131 010 Nuvaxovid devu, 53 980 Comirnaty bērnu vakcīnas un 4730 Vaxzevria vakcīnas devu.
Rudenī Latvija ziedoja vakcīnas brālīgajām tautām Āfrikas, Latīņamerikas un Klusā okeāna reģiona valstīs. Mūs it kā vienmēr ir mācījuši – neziedot nabadziņiem nederīgas lietas, bet tikai tādas, ko paši gribētu lietot. Nedod ukraiņu bēglim sapuvušu segu un vecas zeķes – vēl nupat šādi kauninājumi bija publiskajā telpā. Bet tagad, redz, izrādās, ka, Pavļutprāt (jeb kādu ierēdņuprāt?), šaubīgās vakcīnas var “nogrūst tālāk”.
Un skaties un brīnies - kopumā tuvākā mēneša laikā plānots saņemt 634 228 vakcīnas devu. Esošās aizgrūž prom, bet jau nāk jaunas kravas!
Var jau pirkt, ja ir vajadzība. Bet vai ministrija šoreiz ir ņēmusi vērā vakcīnu derīgumu termiņu un izdarījusi pareizas prognozes par potenciālo vakcinējamo skaitu? Vai arī atkal gatavosimies ziedot Ukrainai?
2021.gada 14.jūlija MK sēdes protokolā redzams, ka tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par vakcīnu Novavax un Sanofi pret Covid-19 iegādi 2021. gada 4.ceturksnī un 2022.gadā, Pfizer (Comirnaty) un AstraZeneca (Vaxzervia) devu atlikšanu un Valneva vakcīnas pret Covid-19", ar piebildi - ierobežotas pieejamības informācija.
Tātad te nepieciešams skaidrojums parastajam mirstīgajam – Pfizer un AstraZeneca vairs neņemsim pretī, bet pirksim Novavax un Sanofi, kas vēl ES nebija apstiprināta? 20.07.2021 tika paziņots, ka EZA tikai sāks Sanofi paātrināto izvērtēšanu[1].
Jāatgādina kāds būtisks fakts – Sanofi ir Francijas zāļu ražotājs. Un mūsu veselības ministra māsa Sanita Pavļuta-Deslandes ir Latvijas vēstniece Francijā[2]. Taču šī noteikti ir tikai sagadīšanās, un diez vai Francijas zāļu ražotājs lobēja savas intereses, izmantojot vēstniecības resursa tiešo saikni ar Latvijas Veselības ministriju.
Lai vai kā, informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības, detaļas mums nav zināmas, un izbrīns par pārtēriņu paliek arvien lielāks.
Vai par šo nolaidīgo attieksmi kādam pienāksies arī sods, to rādīs nākotne. Iespējams, kādu vazās pa tiesām līdzīgi kā deputātu Aldi Adamoviču par degvielas liešanu nepareizajās spēkratā uz valsts rēķina. Un prātā nāk arī Viņķeles kundzes atdošana tiesai par vakcīnu nepietiekamu iepirkšanu.
Interesanti tikai, kuras amatpersonas šoreiz atbildēs par nekvalitatīvām Veselības ministrijas prognozēm, kas potenciāli noved pie valsts līdzekļu izšķērdēšanas? Pats Pavļuts? Vai arī ministrijas vadībā esošās personas – Indra Dreika, Agnese Vaļuliene, Boriss Kņigins, Antra Valdmane, Inese Kaupere?
Lai noskaidrotu šo jautājumu, ir sagatavots iesniegums Ģenerālprokuratūrai, lai izvērtētu iesaistīto personu atbildību un noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par valsts līdzekļu šķērdēšanu.
Bez jokiem un emocijām – ja Sanda Ģirģena padoto šobrīd tiesā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mobilā telefona piesavināšanās situācijā, ja Adamoviču notiesāja par 3500 EUR izkrāpšanu degvielas un īres kompensācijās, ar ko atšķirīgs ir gadījums ar Pavļutu, kurš ir apzināti pasūtījis pusotru miljonu vakcīnu par daudz, valstij nodarot ap desmit miljonu zaudējumus? Stukāna kungam būtu lieliska iespēja cilvēkiem pierādīt - viens likums, viena taisnība visiem...
Atliek vienīgi domāt pašiem par saviem tēriņiem. Šodien iztīrīju smirdošo ledusskapi – es tik pirku jaunas un jaunas pārtikas preces, bet esošās sāka jau smakot. Tā sāku domāt par savu paradumu maiņu. Varbūt arī Pavļutam, kad viņam pārkarsusi galva no žonglēšanas ar vakcīnu iepirkumiem, ir vērts atgūties, padarot kādu sadzīvisku darbiņu – tad varēs saprast, ka pirkt jaunu, ja vēl ir esošais nav ne prātīgi, ne videi draudzīgi.
Nesaprotu, kā Pavļuta domu gājiens iet kopā ar Eiropas Zaļo kursu.... Vai arī Pavļutam ir savs – vakcīnu kurss?
[1] https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/eu-begins-real-time-review-sanofi-gsk-covid-19-vaccine-2021-07-20/
[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-harvarda-diplomu-kabata-13911126
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
