Iesaki rakstu: 
Katrs sevi cienošs un vieds cilvēks jau vismaz dažus gadus domā par to, kā samazināt patēriņu un pārtēriņu. Tas palīdz planētai, plastmasas atkritumos sapītiem jūras dzīvniekiem un mazina toksiskos dūmus izgāztuvēs. Arī premjers Krišjānis Kariņš mūs televīzijā nupat mudināja būt racionāliem un domāt par paradumu maiņu. Tikmēr medicīnas un vakcīnu speciālists Daniels Pavļuts izrāda īpašu viedumu ar vakcīnu iepirkumiem. Iepērk, nogrūž tālāk un tik saņem jaunas.
Pavļuts nupat valdības sēdē paziņoja, ka šobrīd ir būtiski pārdot un ziedot vakcīnas, kurām tuvojas beigu termiņš.
Šobrīd rezervē noliktavās ir kopumā 1 681 682 devas, no kurām vairums jeb 756 732 ir Pfizer/BioNTech izstrādātās Covid-19 vakcīnas Comirnaty. Cita starpā noliktavā atrodas 429 990 Janssen vakcīnu devu, 305 240 Spikevax devu, 131 010 Nuvaxovid devu, 53 980 Comirnaty bērnu vakcīnas un 4730 Vaxzevria vakcīnas devu.
Rudenī Latvija ziedoja vakcīnas brālīgajām tautām Āfrikas, Latīņamerikas un Klusā okeāna reģiona valstīs. Mūs it kā vienmēr ir mācījuši – neziedot nabadziņiem nederīgas lietas, bet tikai tādas, ko paši gribētu lietot. Nedod ukraiņu bēglim sapuvušu segu un vecas zeķes – vēl nupat šādi kauninājumi bija publiskajā telpā. Bet tagad, redz, izrādās, ka, Pavļutprāt (jeb kādu ierēdņuprāt?), šaubīgās vakcīnas var “nogrūst tālāk”.
Un skaties un brīnies - kopumā tuvākā mēneša laikā plānots saņemt 634 228 vakcīnas devu. Esošās aizgrūž prom, bet jau nāk jaunas kravas!
Var jau pirkt, ja ir vajadzība. Bet vai ministrija šoreiz ir ņēmusi vērā vakcīnu derīgumu termiņu un izdarījusi pareizas prognozes par potenciālo vakcinējamo skaitu? Vai arī atkal gatavosimies ziedot Ukrainai?
2021.gada 14.jūlija MK sēdes protokolā redzams, ka tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par vakcīnu Novavax un Sanofi pret Covid-19 iegādi 2021. gada 4.ceturksnī un 2022.gadā, Pfizer (Comirnaty) un AstraZeneca (Vaxzervia) devu atlikšanu un Valneva vakcīnas pret Covid-19", ar piebildi - ierobežotas pieejamības informācija.
Tātad te nepieciešams skaidrojums parastajam mirstīgajam – Pfizer un AstraZeneca vairs neņemsim pretī, bet pirksim Novavax un Sanofi, kas vēl ES nebija apstiprināta? 20.07.2021 tika paziņots, ka EZA tikai sāks Sanofi paātrināto izvērtēšanu[1].
Jāatgādina kāds būtisks fakts – Sanofi ir Francijas zāļu ražotājs. Un mūsu veselības ministra māsa Sanita Pavļuta-Deslandes ir Latvijas vēstniece Francijā[2]. Taču šī noteikti ir tikai sagadīšanās, un diez vai Francijas zāļu ražotājs lobēja savas intereses, izmantojot vēstniecības resursa tiešo saikni ar Latvijas Veselības ministriju.
Lai vai kā, informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības, detaļas mums nav zināmas, un izbrīns par pārtēriņu paliek arvien lielāks.
Vai par šo nolaidīgo attieksmi kādam pienāksies arī sods, to rādīs nākotne. Iespējams, kādu vazās pa tiesām līdzīgi kā deputātu Aldi Adamoviču par degvielas liešanu nepareizajās spēkratā uz valsts rēķina. Un prātā nāk arī Viņķeles kundzes atdošana tiesai par vakcīnu nepietiekamu iepirkšanu.
Interesanti tikai, kuras amatpersonas šoreiz atbildēs par nekvalitatīvām Veselības ministrijas prognozēm, kas potenciāli noved pie valsts līdzekļu izšķērdēšanas? Pats Pavļuts? Vai arī ministrijas vadībā esošās personas – Indra Dreika, Agnese Vaļuliene, Boriss Kņigins, Antra Valdmane, Inese Kaupere?
Lai noskaidrotu šo jautājumu, ir sagatavots iesniegums Ģenerālprokuratūrai, lai izvērtētu iesaistīto personu atbildību un noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par valsts līdzekļu šķērdēšanu.
Bez jokiem un emocijām – ja Sanda Ģirģena padoto šobrīd tiesā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mobilā telefona piesavināšanās situācijā, ja Adamoviču notiesāja par 3500 EUR izkrāpšanu degvielas un īres kompensācijās, ar ko atšķirīgs ir gadījums ar Pavļutu, kurš ir apzināti pasūtījis pusotru miljonu vakcīnu par daudz, valstij nodarot ap desmit miljonu zaudējumus? Stukāna kungam būtu lieliska iespēja cilvēkiem pierādīt - viens likums, viena taisnība visiem...
Atliek vienīgi domāt pašiem par saviem tēriņiem. Šodien iztīrīju smirdošo ledusskapi – es tik pirku jaunas un jaunas pārtikas preces, bet esošās sāka jau smakot. Tā sāku domāt par savu paradumu maiņu. Varbūt arī Pavļutam, kad viņam pārkarsusi galva no žonglēšanas ar vakcīnu iepirkumiem, ir vērts atgūties, padarot kādu sadzīvisku darbiņu – tad varēs saprast, ka pirkt jaunu, ja vēl ir esošais nav ne prātīgi, ne videi draudzīgi.
Nesaprotu, kā Pavļuta domu gājiens iet kopā ar Eiropas Zaļo kursu.... Vai arī Pavļutam ir savs – vakcīnu kurss?
[1] https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/eu-begins-real-time-review-sanofi-gsk-covid-19-vaccine-2021-07-20/
[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-harvarda-diplomu-kabata-13911126
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
