Pavļutam un Juhņēvičai neizdosies izmeloties – nāksies detalizēti skaidroties par “VIP vakcīnām”
PIETIEK12.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan veselības ministrs Daniēls Pavļuts un viņa izvēlētā, premjera līmeņa algu saņemošā Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča mēģina izlocīties un izmeloties par to, kādā veidā un pēc kādiem “valsts nepārtrauktības” kritērijiem atlasītas personas – Covid “VIP vakcīnu” saņēmējas, Veselības ministrijā jau ir saņemts oficiāls informācijas pieprasījums, uz kuru nāksies sniegt detalizētu informāciju. Pietiek publicē šo informācijas pieprasījumu:
"1) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet konkrētās personas (vārds, uzvārds, amats), kas sastādīja šo amatpersonu sarakstu.
2) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet kritērijus, pēc kādiem tika noteikts, ka attiecīgās amatpersonas vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, un personas (vārds, uzvārds, amats), kas šos kritērijus apstiprinājušas.
3) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet visas amatpersonas, par kurām ir atzīts, ka to vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
4) Jūsu iestāde ir publiski informējusi: „Kā liecina socioloģiskās aptaujas - lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.” Nosauciet katru no šīm socioloģiskajām aptaujām, kas liecinot par šādu „lielākās daļas iedzīvotāju” uzskatu, par katru minot tās veicēju, veikšanas laiku, aptaujāto skaitu un konkrētos rezultātus. [D. Pavļuts ir spējis nosaukt tikai vienu – TNS Kantar aptauju, kurā, uzdodot tendenciozi sagatavotus jautājumus, ir tikuši aptaujāti tikai cilvēki līdz 60 gadu vecumam – tātad viedoklis nav prasīts nevienam vecāka gadagājuma cilvēkam, kam vīruss ir īpaši letāls.]
5) Jūsu iestāde ir publiski informējusi: „Kā liecina socioloģiskās aptaujas - lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.” Miniet personas (vārds, uzvārds, amats), kuras ir šī apgalvojuma autores.”
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
