Pavļutam un Juhņēvičai neizdosies izmeloties – nāksies detalizēti skaidroties par “VIP vakcīnām”
PIETIEK12.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan veselības ministrs Daniēls Pavļuts un viņa izvēlētā, premjera līmeņa algu saņemošā Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča mēģina izlocīties un izmeloties par to, kādā veidā un pēc kādiem “valsts nepārtrauktības” kritērijiem atlasītas personas – Covid “VIP vakcīnu” saņēmējas, Veselības ministrijā jau ir saņemts oficiāls informācijas pieprasījums, uz kuru nāksies sniegt detalizētu informāciju. Pietiek publicē šo informācijas pieprasījumu:
"1) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet konkrētās personas (vārds, uzvārds, amats), kas sastādīja šo amatpersonu sarakstu.
2) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet kritērijus, pēc kādiem tika noteikts, ka attiecīgās amatpersonas vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, un personas (vārds, uzvārds, amats), kas šos kritērijus apstiprinājušas.
3) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet visas amatpersonas, par kurām ir atzīts, ka to vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
4) Jūsu iestāde ir publiski informējusi: „Kā liecina socioloģiskās aptaujas - lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.” Nosauciet katru no šīm socioloģiskajām aptaujām, kas liecinot par šādu „lielākās daļas iedzīvotāju” uzskatu, par katru minot tās veicēju, veikšanas laiku, aptaujāto skaitu un konkrētos rezultātus. [D. Pavļuts ir spējis nosaukt tikai vienu – TNS Kantar aptauju, kurā, uzdodot tendenciozi sagatavotus jautājumus, ir tikuši aptaujāti tikai cilvēki līdz 60 gadu vecumam – tātad viedoklis nav prasīts nevienam vecāka gadagājuma cilvēkam, kam vīruss ir īpaši letāls.]
5) Jūsu iestāde ir publiski informējusi: „Kā liecina socioloģiskās aptaujas - lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.” Miniet personas (vārds, uzvārds, amats), kuras ir šī apgalvojuma autores.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
