Pavļutam un Juhņēvičai neizdosies izmeloties – nāksies detalizēti skaidroties par “VIP vakcīnām”
PIETIEK12.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan veselības ministrs Daniēls Pavļuts un viņa izvēlētā, premjera līmeņa algu saņemošā Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča mēģina izlocīties un izmeloties par to, kādā veidā un pēc kādiem “valsts nepārtrauktības” kritērijiem atlasītas personas – Covid “VIP vakcīnu” saņēmējas, Veselības ministrijā jau ir saņemts oficiāls informācijas pieprasījums, uz kuru nāksies sniegt detalizētu informāciju. Pietiek publicē šo informācijas pieprasījumu:
"1) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet konkrētās personas (vārds, uzvārds, amats), kas sastādīja šo amatpersonu sarakstu.
2) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet kritērijus, pēc kādiem tika noteikts, ka attiecīgās amatpersonas vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, un personas (vārds, uzvārds, amats), kas šos kritērijus apstiprinājušas.
3) Jūsu iestāde ir publiski informējusi, ka pret Covid-19 prioritāri tiks vakcinētas „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”. Nosauciet visas amatpersonas, par kurām ir atzīts, ka to vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
4) Jūsu iestāde ir publiski informējusi: „Kā liecina socioloģiskās aptaujas - lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.” Nosauciet katru no šīm socioloģiskajām aptaujām, kas liecinot par šādu „lielākās daļas iedzīvotāju” uzskatu, par katru minot tās veicēju, veikšanas laiku, aptaujāto skaitu un konkrētos rezultātus. [D. Pavļuts ir spējis nosaukt tikai vienu – TNS Kantar aptauju, kurā, uzdodot tendenciozi sagatavotus jautājumus, ir tikuši aptaujāti tikai cilvēki līdz 60 gadu vecumam – tātad viedoklis nav prasīts nevienam vecāka gadagājuma cilvēkam, kam vīruss ir īpaši letāls.]
5) Jūsu iestāde ir publiski informējusi: „Kā liecina socioloģiskās aptaujas - lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.” Miniet personas (vārds, uzvārds, amats), kuras ir šī apgalvojuma autores.”
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
