Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam jau atkal izdevies vienoties ar banku par to, ka tā vēl uz gadu atliks ministra ņemtā iespaidīgā kredīta - gandrīz 129 tūkstošu latu - pamatsummas atmaksu.
Pavļuts nule publiskotajā amatpersonas deklarācijā norādījis, ka esot vienojies ar aizdevēju "par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz 2013.gada oktobrim. Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2013.gada rudenī".
Tieši tikpat veiksmīgi, ja ticēt Pavļuta deklarācijai, viņa sarunas ar banku notikušas gadu iepriekš, - arī tad tā atbalstījusi ministra lūgumu "par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu uz gadu (līdz 2012.gada oktobrim). Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2012.gada rudenī".
Līdz ar to Pavļuta ņemtā kredīta apjoms jau otro gadu nav mainījies - tas ir 128 826 lati; to, cik gada laikā samaksāts kredītprocentos, ekonomikas ministrs nav norādījis. Toties ministra ienākumi gada laikā ir sarukuši vēl pamatīgāk: pirms gada viņš vēl bija saņēmis dividendēs no viņam kopā ar 1975. gadā dzimušo Kasparu Bērziņu piederošās SIA Zeno Consulting 16 765 latus, taču 2011. gads uzņēmumam bija ļoti neveiksmīgs.
Faktiski pašreizējais ekonomikas ministrs pamazām sāk iet sava priekšgājēja Arta Kampara pēdās, - arī no Pavļuta deklarācijas kļūst aizvien grūtāk saprotams, kā viņš ar ģimeni, pat nemaksājot kredīta pamatsummu, spēj iztikt tikai ar oficiālo algu vien.
Pavļuta īpašumā oficiāli ir divi dzīvokļi Rīgā, kā arī zeme, un viņa deklarācijā nav norādīts, ka kādu no šiem īpašumiem viņš būtu iznomājis vai izīrējis un attiecīgi saņemtu par to kādus ienākumus.
Viņš arī nav deklarējis kādus būtiskus jaunus aizņēmumus, savukārt viņa paša uzkrājumi 2012. gada laikā sarukuši no 13 332 latiem līdz 4519 latiem, - tātad gada laikā ministrs iztērējis 8813 latus.
Līdz ar to visi oficiālie finanšu resursi, ar ko Pavļuts būtu varējis rēķināties 2012. gadā, ir šie 8813 lati, kā arī ministra alga - pēc nodokļiem apmēram 13,8 tūkstoši latu gadā, tad vēl Stokholmas ekonomikas skolas maksātais 1523 latu honorārs un sievas Lindas Pavļutas alga - 2011. gadā tā bijusi 4833 lati "uz papīra".
Tātad kopumā Pavļutu ģimenes oficiālie gada ienākumi bijuši ap 27 tūkstošiem latu, un no šīs naudas ne tikai uzturēti divi dzīvokļi un apgādāti divi bērni, bet arī maksāti bankas procenti par 128 tūkstošu latu kredītu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
