Pavļuts devies „othodņakā” vai piedod gāzi jaunām shēmām?
Pietiek lasītājs Guntis06.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laiku pa laikam pianistam un ministriju pārvaldes speciālistam Pavļutam vajadzīgs “othodņaks” – tā viņš atzīst intervijā 2017. gadā žurnālam Ir, kuras laikā palūdz baltvīnu, pirms tam iztincinot oficiantu, kur un kad tam ievāktas vīnogas.
Kopš Krievijas iebruka Ukrainā, medijos izteikti dzirdams un redzams ir mūsu valsts aizsardzības ministrs, taču veselības ministrs bija kaut kur pazudis. Iespējams, ka kovidkrīze ir aizgājusi dibenplānā, bet dienas kārtībā ir Ukrainas karš, un Danielam ir vajadzīgs „othodņaks”.
Iespējams, tā arī pat labāk, jo reizēm pastāvēt klusu ir vērtīgāk nekā bārstīt stulbas idejas. Arī pietaupīt valsts līdzekļus stratēģiski svarīgiem tēriņiem ir būtiskāk nekā organizēt bezjēdzīgi lielus (piemēram, vakcīnu) iepirkumus, lai pēc tam tos sūtītu kā “palīdzību” Āfrikas valstīm (jo termiņš beidzas). Vai arī “barot” draugus reklāmistus no tās kompānijas, kur pats kādreiz strādājis, kura organizē kampaņas, par kuru sekmēm neko tā arī nedzirdam un īsti taustāmus rezultātus nebaudām.
Ņemot vērā nemitīgo izgāšanos, risinot ar Covid saistītos jautājumus, jāatzīst, ka aiziešana atpūtā varbūt ir laba lieta. Pašam sev. Taču valstij nepieciešams veselības ministrs, kurš ņem vērsi aiz ragiem un pierāda, ka arī uz Ukrainas/Krievijas kara fona mūsu valsts veselības sistēma ir droša, pārdomāta un efektīva. Covid situāciju varētu dēvēt par mikrokaru, tādu iesildīšanos pirms šīs šausminošās realitātes Ukrainā. Un diemžēl mūsu veselības ministrs pierādīja savu mazspēju jau tad, tāpēc “noiešana pagrīdē” šobrīd vairs jau pat neizbrīna.
Un tas nekas, ka ir nopietni jārūpējas par palīdzības koordinētu sniegšanu kara apstākļos. Veselības ministrs laikam domā, ka par to var parūpēties citas ministrijas, lai gan tieši iedzīvotāju veselība ir tas, kas pirmām kārtām cieš no Grad, kalašņikoviem un Molotova kokteiļiem vai arī sprādziena atomelektrostacijā, kas nupat liekas pavisam iespējams scenārijs. Esat dzirdējuši Veselības ministra ieteikumus, kā rīkoties šādā situācijā?
Piedāvāju dažas nosapņotas idejas, kur pašlaik atrodas Daniels.
1) Iepērk gāzes rezerves tūristu plītiņai.
Pirms deviņiem gadiem, kad pianists Pavļuts bija ekonomikas ministrs, Diena rakstīja: “Vienotībā aizdomas par pārāk ciešu Pavļuta sadarbošanos ar Gazprom”, bet Latvijas Avīze, ka “Pavļuts noraidošs par iespēju vērsties ar prasību pret “Gazprom”.
Jezgas būtība bija visai nopietna: Vienotība tur aizdomās Pavļutu, ka viņš nestrādā valsts interesēs, bet sācis pats savu spēli ar Gazprom. Aizdomas radījusi Pavļuta vizīte Krievijā. Ministra pavadošās personas stāstījušas, ka pēc oficiālām sarunām ar Gazprom eksporta vadītāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslēdzies slepenā istabā ar Gazprom darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs savu priekšnieku Dombrovski neesot informējis (avots - Diena).
2) Ārstē depresiju.
Ir rakstīja: taču, kad pēc Zolitūdes lielveikala Maxima sagrūšanas negaidīti atkāpās valdība, jaunā kabineta veidošanas kašķos 2014. gada janvārī Pavļuts ministra amatam vairs netika virzīts. Viņš bez aplinkiem publiski atzīst – izmests no politikas bez jebkādiem paskaidrojumiem, kāpēc vairs nebija derīgs darbam tās pašas koalīcijas valdībā, ieslīga depresijā.
Arī tagad vairāk par vakcīnšpricēm cilvēkus satrauc Putina kodoldraudi, un kāda gan vairs tur būs veselība? Tāpēc labāk jau pirms laika ieslīgt depresijā, nevis koordinēt palīdzību kara krīzei.
3) Spēlē spēlītes internetā ar puikām.
Pērn Santa rakstīja, ka Pavļutam esot noguris skatiens, viņš novājējis. Bet kā daudzbērnu tēvs viņš uztur saikni ar atvasēm, sazvanoties un spēlējot spēles internetā.
Kamēr Ukrainā komediants kļūst par izcilāko kara komandieri, tikmēr pianistam un ministram, iespējams, daudz labāk par kara koordinācijas haki krāsas bītleni piestāv kepka ar Playstation logo vai Supermario tērps.
4) Pārbauda bārmeņu vīna zināšanas, lai nākamajās intervijās varētu atkal nopratināt par vīna ražām.
Bet, iespējams, Pavļuts pagājis nost no slavas prožektoriem, lai Veselības ministrijas gaiteņos uz ātro izbīdītu dažus ērtus likumprojektus? Pilnīgi noteikti vajag arī pasūtīt masīvu PR kampaņu par to, kas notiek, kad karā gūtu ievainojumu gadījumā ir nepieciešama ārsta palīdzība.
https://www.la.lv/pavluts-noraidoss-par-iespeju-versties-ar-prasibu-pret-gazprom-2/komentari
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
