Pavļuts devies „othodņakā” vai piedod gāzi jaunām shēmām?
Pietiek lasītājs Guntis06.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laiku pa laikam pianistam un ministriju pārvaldes speciālistam Pavļutam vajadzīgs “othodņaks” – tā viņš atzīst intervijā 2017. gadā žurnālam Ir, kuras laikā palūdz baltvīnu, pirms tam iztincinot oficiantu, kur un kad tam ievāktas vīnogas.
Kopš Krievijas iebruka Ukrainā, medijos izteikti dzirdams un redzams ir mūsu valsts aizsardzības ministrs, taču veselības ministrs bija kaut kur pazudis. Iespējams, ka kovidkrīze ir aizgājusi dibenplānā, bet dienas kārtībā ir Ukrainas karš, un Danielam ir vajadzīgs „othodņaks”.
Iespējams, tā arī pat labāk, jo reizēm pastāvēt klusu ir vērtīgāk nekā bārstīt stulbas idejas. Arī pietaupīt valsts līdzekļus stratēģiski svarīgiem tēriņiem ir būtiskāk nekā organizēt bezjēdzīgi lielus (piemēram, vakcīnu) iepirkumus, lai pēc tam tos sūtītu kā “palīdzību” Āfrikas valstīm (jo termiņš beidzas). Vai arī “barot” draugus reklāmistus no tās kompānijas, kur pats kādreiz strādājis, kura organizē kampaņas, par kuru sekmēm neko tā arī nedzirdam un īsti taustāmus rezultātus nebaudām.
Ņemot vērā nemitīgo izgāšanos, risinot ar Covid saistītos jautājumus, jāatzīst, ka aiziešana atpūtā varbūt ir laba lieta. Pašam sev. Taču valstij nepieciešams veselības ministrs, kurš ņem vērsi aiz ragiem un pierāda, ka arī uz Ukrainas/Krievijas kara fona mūsu valsts veselības sistēma ir droša, pārdomāta un efektīva. Covid situāciju varētu dēvēt par mikrokaru, tādu iesildīšanos pirms šīs šausminošās realitātes Ukrainā. Un diemžēl mūsu veselības ministrs pierādīja savu mazspēju jau tad, tāpēc “noiešana pagrīdē” šobrīd vairs jau pat neizbrīna.
Un tas nekas, ka ir nopietni jārūpējas par palīdzības koordinētu sniegšanu kara apstākļos. Veselības ministrs laikam domā, ka par to var parūpēties citas ministrijas, lai gan tieši iedzīvotāju veselība ir tas, kas pirmām kārtām cieš no Grad, kalašņikoviem un Molotova kokteiļiem vai arī sprādziena atomelektrostacijā, kas nupat liekas pavisam iespējams scenārijs. Esat dzirdējuši Veselības ministra ieteikumus, kā rīkoties šādā situācijā?
Piedāvāju dažas nosapņotas idejas, kur pašlaik atrodas Daniels.
1) Iepērk gāzes rezerves tūristu plītiņai.
Pirms deviņiem gadiem, kad pianists Pavļuts bija ekonomikas ministrs, Diena rakstīja: “Vienotībā aizdomas par pārāk ciešu Pavļuta sadarbošanos ar Gazprom”, bet Latvijas Avīze, ka “Pavļuts noraidošs par iespēju vērsties ar prasību pret “Gazprom”.
Jezgas būtība bija visai nopietna: Vienotība tur aizdomās Pavļutu, ka viņš nestrādā valsts interesēs, bet sācis pats savu spēli ar Gazprom. Aizdomas radījusi Pavļuta vizīte Krievijā. Ministra pavadošās personas stāstījušas, ka pēc oficiālām sarunām ar Gazprom eksporta vadītāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslēdzies slepenā istabā ar Gazprom darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs savu priekšnieku Dombrovski neesot informējis (avots - Diena).
2) Ārstē depresiju.
Ir rakstīja: taču, kad pēc Zolitūdes lielveikala Maxima sagrūšanas negaidīti atkāpās valdība, jaunā kabineta veidošanas kašķos 2014. gada janvārī Pavļuts ministra amatam vairs netika virzīts. Viņš bez aplinkiem publiski atzīst – izmests no politikas bez jebkādiem paskaidrojumiem, kāpēc vairs nebija derīgs darbam tās pašas koalīcijas valdībā, ieslīga depresijā.
Arī tagad vairāk par vakcīnšpricēm cilvēkus satrauc Putina kodoldraudi, un kāda gan vairs tur būs veselība? Tāpēc labāk jau pirms laika ieslīgt depresijā, nevis koordinēt palīdzību kara krīzei.
3) Spēlē spēlītes internetā ar puikām.
Pērn Santa rakstīja, ka Pavļutam esot noguris skatiens, viņš novājējis. Bet kā daudzbērnu tēvs viņš uztur saikni ar atvasēm, sazvanoties un spēlējot spēles internetā.
Kamēr Ukrainā komediants kļūst par izcilāko kara komandieri, tikmēr pianistam un ministram, iespējams, daudz labāk par kara koordinācijas haki krāsas bītleni piestāv kepka ar Playstation logo vai Supermario tērps.
4) Pārbauda bārmeņu vīna zināšanas, lai nākamajās intervijās varētu atkal nopratināt par vīna ražām.
Bet, iespējams, Pavļuts pagājis nost no slavas prožektoriem, lai Veselības ministrijas gaiteņos uz ātro izbīdītu dažus ērtus likumprojektus? Pilnīgi noteikti vajag arī pasūtīt masīvu PR kampaņu par to, kas notiek, kad karā gūtu ievainojumu gadījumā ir nepieciešama ārsta palīdzība.
https://www.la.lv/pavluts-noraidoss-par-iespeju-versties-ar-prasibu-pret-gazprom-2/komentari
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
