Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem
Inga Rudzīte*13.05.2022.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas kārtējo atteikumu izpildīt LVSADA streika prasību.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:
"Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem - 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 745 euro) ar 2022.gada 1.janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām."
Turpinot izrādīt labo gribu un izpratni par situāciju, LVSADA izteica priekšlikumu prasības izpildes termiņu no 2022. g. 1. janvāra pārcelt uz 1. jūliju. Pēc iepazīšanās ar LVSADA priekšlikumu Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) š. g. 21.aprīlī uzdeva Veselības ministrijai sasaukt NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi un izskatīt LVSADA streika prasību. VANA sēde notika š. g. 12.maijā. Diemžēl veselības ministrs Daniels Pavļuts atteicās piekrist LVSADA kompromisa priekšlikumam.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 "Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu". Atbilstoši rīkojumam, 2022.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam - 2 327 (realitāte - 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - 1 396 (realitāte - 1 183) eiro un māsu palīgiem - 931 (realitāte - 745) eiro pirms nodokļu samaksas. Kā redzams, rīkojumā noteiktais joprojām nav izpildīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: "Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017.gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No veselības aprūpes kvalitātes viedokļa tas ir bīstami."
* LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
