Pavļuts un re:čekisti ceļā uz vakcināciju benzīntankā, sabiedriskajā tualetē un morgā

Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka viņš ir izdarījis visu iepējami labāko, ir izcils ministrs, neizkāpj no televizora ne rītā, ne vakarā, aplaimodams tautiešus ar savām atziņām un šausmu stāstiem.

Viņš sūta virsū savus ķēdes suņus – re:čekistus visiem tiem, kas nedaudz apšauba viņa izcilību un veikumu, kas mēģina analizēt saslimstības un mirstības cēloņus, kas  šajos cēloņos redz Ministru kabineta vēlīno vakcīnu iepirkumu, Pavļuta apzeltīto Vakcinācijas biroju ar haotisko darbību, kas šajos cēloņos redz ministra neuzticēšanos ģimenes ārstiem, murgainās reklāmas, kur futbolists vēlējās sastapt savus taisaulē aizgājušos senčus, nejēdzīgos masku un testu iepirkumus, neprofesionālo reģistrācijas sistēmu vakcinācijai un bezgala daudzas ministra un ministrijas nejēdzības.

Šobrīd re:čekisti metušies nomelnot mani, jo esmu izteicis aizdomas, ka vakcinācija ārpus medicīnas iestādēm ir iespējams iemesls pārlieku augstai vakcinētu cilvēku saslimstībai.

Ar savu agresīvo retoriku re:čekisti patiesībā paziņo, ka vienlīdz droši ir vakcinēties slimnīcas vakcinācijas kabinetā, kapu svētkos vai krāmu tirgū. Tas ir absurds un medicīnas profanācija.

Vakcinēsim aptiekās?

Kāpēc šādi uzbrukumi tieši šobrīd? Atbilde nav tālu meklējama. Pavļuta viedā vadībā Veselības ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un caur Saeimu izdzinuši grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz vakcināciju aptiekās bet Ministru kabinetā iesnieguši virkni grozījumu normatīvajos aktos, kas šo procesu  nodrošinās.

Tiesa, medicīnas aprindās virmo viedoklis, ka Pavļuts vienkārši lobē kāda intereses, jo vienīgā iespējamā loģika šādam aptieku vakcinācijas ceļam ir – kāds grib nopelnīt. Bet kurš? Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute teica, ka paši aptiekāri paši šādā rīcībā peļnu nesaskata.

Var jau būt, ka man nav taisnība par kādas nezināmas cilvēku grupas biznesa interesi, bet kaut kā šī vakcinācija aptiekās man atgādina nederīgo masku iepirkumu un atvešanu lidmašīnās.

Patiesībā jau farmaceits ar augstāko izglītību intramuskulāras injekcijas veikt prot. Injicējošs farmaceits izklausās daudz labāk par Pavļuta paša savulaik teikto, ka viņš arī protot špricēt, un tas bija viņa arguments par savām izcilajām zināšanām medicīnā un veselības aprūpē.

Aptieka daļā normatīvo aktu ir medicīnas iestāde, tātad daudz pārāka pēc sterilitātes, drošības, apstākļiem nekā autobuss vai vakcinācijas telts. Un tomēr gan veselības aprūpes organizatori (VADDA), gan Ārstu biedrība, gan citi medicīnas profesionāļi pamatoti iebilda pret vakcināciju aptiekās.

Kāpēc es esmu pret vakcināciju aptiekās?

Pirmkārt, tam nav pamatojuma. Vakcinācija notiek pie ģimenes ārstiem, veselības centros (poliklīnikās), slimnīcās, vakcinācijas punktos lielveikalos un citur. Milzīgas pārslodzes no vakcinācijas medicīnas iestādēs šobrīd nav. Ir zināma problēma ar izbraukuma vakcināciju pie veciem, gulošiem pacientiem, īpaši atsevišķos Latvijas attālos reģionos, bet šo problēmu vakcinācija aptiekās nerisinātu.

Otrkārt, tikai Veselības ministrijas ierēdņiem šķiet, ka aptieka ir medicīnas iestāde. Ekonomikas ministrijas ierēdņi aptieku uzskata par  mazumtirdzniecības iestādi, un līdz ar to aptiekā ir tādi paši noteikumi kā gaļas veikalos – viens pircējs (šajā gadījumā MK uzskata aptiekas apmeklētāju par pircēju) uz 25 kvadrātmetriem (pastā ir viens apmeklētājs uz 15 kvadrātmetriem).

Šī iemesla dēļ pie aptiekām ārā veidojas rindas. Ja kāds no aptiekas apmeklētājiem pēkšņi nolems vakcinēties, viņš šo rindu pagarinās par 25 minūtēm. Un vēl kāds aspekts – aptiekā lielveikalā cilvēks bez sertifikāta tikt nevar vispār, ne zāles pirkt, ne vakcinēties.

Treškārt, situācija šobrīd medicīnā izveidojusies pietiekami sarežģīta, tā ka pacientiem ārsta pieejamība ir samazināta. Līdz ar to aptiekārs nereti ir vienīgais medicīnas darbinieks, ar ko pacients var parunāties. Kaut vai par citu (hronisko) slimību ārstēšanu, zāļu lietošanu, bet dažkārt arī par Covid–19, ja nav saslimis gana smagi un nav nonācis slimnīcā.

To mēs saucam par farmaceitisko aprūpi, un ļoti svarīgs ir laiks, ko aptiekārs var veltīt pacientam. Vakcinācija tomēr būtu aptiekāram jauna, neierasta funkcija, kas patērētu salīdzinoši daudz uzmanības un laika. Tikai veselības ministram šķiet, ka Covid–19 ir atcēlis visas citas slimības.

Un ceturtais. Es tiešām nevēlētos lai Latvijā pirmais īstais anafilakses un sirdsdarbības apstāšanās gadījums pēc vakcinācijas notiktu aptiekā. Ne velti mēs visiem pacientiem ar alerģiju un dažādām slimībām anamnezē lūdzam vakcinēties slimnīcas vakcinācijas kabinetā, kur tomēr rokas stiepiena attālumā ir anesteziologs.

Palīdzība sarežģītās situācijās ir ne tikai zināšanas, bet arī pieredze un spējas rīkoties ātri. Ministru kabineta noteikumos nav skaidrojumu, ko darīs farmaceits, ja pacients jau anketā uz vairākiem jautājumiem atbildēs  ar „jā”, piemēram, norādīs, ka viņam jau ir bijusi anafilaktiska reakcija anamnēzē.

Eiropā tiešām ir valstis,  kur aptiekās notiek vakcinācija. Eiropā ir bijuši mēģinājumi vakcināciju veikt benzīntankos. Vai mums ir jādara viss tas, ko kāds ir pamēģinājis darīt? Internetā taču ir arī atrodami videomateriāli, kur vakcināciju Rietumāfrikas valstīs veic  zem palmas ar garāmstaigājošu govi fonā. Vai tas ir  Pavļuta mērķis?

Atgriezīšos pie pavļutistu un re:čekistu argumenta, ka aptieka taču ir medicīnas iestāde, tātad tur var vakcinēties. Tad jau Pavļutam vajadzētu spert soli uz priekšu un vakcināciju veikt arī patologanatomijas nodaļā vai morgā.

Šķiet, ka atbilde – kāpēc jāvakcinē aptiekās, kāpēc jāapmāca vakcinācijā farmaceiti, atrodama Ministru kabinetam adresētā dokumenta skaidrojošā daļā:

„Šobrīd no vakcinācijas iestādēm nav liels pieprasījums nodrošināt ārstniecības personām mācības vakcinācijas veikšanai. Līdz ar to Veselības ministrija pēc likumprojekta apstiprināšanas virzīs informatīvu ziņojumu uz Ministru kabinetu, lai vēl šogad neizlietoto summu izmantotu farmaceitu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvei un neiztērētos līdzekļus, ja tādi būs, rezervēt uz 2022. gadu un realizētu mācības aptuveni 100 farmaceitiem. Prognozējams, ka izmaksas viena farmaceita mācībām būs lielākas kā ārstniecības personām, jo farmaceitu mācības ietvers teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi arī sezonālās gripas un ērču encefalīta vakcinācijai.”

Tad nu izkristalizējas mērķis – apgūt vēl kādu naudu, teiksim, apmācības. Nav pateikts, ka šī apmācība paredzēta tikai farmaceitiem, nevis farmaceitu asistentiem. Diemžēl daudzās aptieku filiālēs uz vietas strādā tikai asistenti ar koledžas izglītību. Arī lielās aptiekās nereti ar pacientu strādā farmaceita asistenti, bet tajās gan parasti jebkurā laikā vismaz viens farmaceits ir.

Un tomēr – Pavļuta rīcība un re:čekistu uzbrukumi man liek aizdomāties – kā Pavļuts ar kursiem iedomājas apmācīt klavierspēli, ja Ministru kabinets tam izdalītu līdzekļus?

Vakcīnas ir nopietns bioloģisks medikaments, kuru nozīmē ārsts. Vakcinācija ir jāveic medicīnas māsai slimnīcā, veselības centrā vai ģimenes ārsta praksē.

Pavļuta un re:čekistu attieksmi pret vakcināciju es varētu ilustrēt ar senu padomju laiku anekdoti: „Amerikāņi atlidojuši uz Marsu, bet lidaparāts salūzis. Tad nu amerikāņi trīs nedēļas labo raķeti ar visādu elektroniku un smalkiem instrumentiem. Beigās, kad šie jau gatavi lidot prom, atnāk marsieši un stāsta – bija jau te vēl kāda raķete ar sirpi un āmuru uz sāniem. Arī salūza. Kosmonauti ar instrumentiem, kas izskatījās pēc sirpja un āmura, un ar kaut kādas mātes palīdzību salaboja kosmosa kuģi divās dienās un aizlidoja.”

Vakcīnas pret Covid–19 ir zinātnes augstākais sasniegums, bet pavļuts un re:čekisti tur saskata duļķainu šķidrumu stikla ampulā. Man vakcinācija nozīmē RNS ceļu caur šūnas membrānu, re:čekistiem – adatu caur ādu plecā.

Šobrīd pasaulē pret Covid–19 mēs lietojam dažādas vakcīnas (arī novājināta vīrusa vakcīnas), bet Latvijā tādas šobrīd ir četras – divas balstās uz adenovīrusu, divas – uz RNS sintēzi. Šīs vakcīnas ir patiesi izcils zinātnes sasniegums, par tām ir daudz stāstīts, bet es atkārtošos tikai par mesendžera RNS vakcīnām, ko piedāvā BioNTech-Pfizer un Moderna firmas.

To vakcīnas ir lipīdu membrānas pūslītī paslēpta RNS, kas nes informāciju par SARS-2 virsmas proteīnu. Ar tā palīdzību vīruss pieķeras un iekļūst cilvēka plaušu šūnās. Nonākot organismā vakcīnas pūslītis saplūst ar šūnu membrānām, RNS nokļūst šūnā un sintezē vīrusa proteīnu. Viens pats vīrusa proteīns Covid–19 slimību, protams, neizraisa, tomēr pret to veidojas aizsargreakcijas, kuras nepieļauj infekcijas attīstību, ja organismā nokļūst īstais bīstamais (pagaidām, galvenokārt – delta) vīruss.

Šajā procesā visu senāk pazīstamo vakcīnu ieguvei izmantotās bioloģiskās metodes – vai tā būtu vesels organisms, ola vai šūnu kultūra – ir aizstātas ar bezšūnu sintēzi, kuru pietiekami augstas tehnoloģijas attīstības līmenī ir vienkāršāk, drošāk un ātrāk īstenot. Vakcīnas galveno komponentu, RNS molekulu lielā skaitā sintezē attīrīti proteīni, tie ir enzīmi, kas izmanto kopēšanai plazmīdā iebūvētu SARS-Cov2 vīrusa S proteīna DNS kodu. RNS tiek pavairota līdzīgi kā uz rotācijas mašīnas tipogrāfijā, kas no salikuma matricas drukā tūkstošiem lapu. 

Un tomēr – šīs vakcīnas ir tas kosmosa kuģis, kas ir ļoti sarežīts, prasa zināšanas un aprūpi. Vakcīnas jāuzglabā ļoti zemā temperatūrā, lai lipīdu aizsargslānis un RNS saglabātu stabilitāti. Sauksim to par aukstumķēdi – no ražotāja līdz pacientam visu laiku noteiktā temperatūrā. Vakcīnas nedrīkst nonākt saules gaismā, nedrīkt pārlieku tikt kratītas, jāizmanto ātri un ļoti precīzi jādozē, utt.

Es tiešām ticu, ka medicīnas darbinieki, vakcinējot pacientus, visur ievēro visus noteikumus. Un tomēr – visas šīs prasības ievērot slimnīcā, veselības centra vakcinācijas kabinetā un ģimenes ārsta kabinetā ir daudzkārt vieglāk nekā kapu svētkos, krāmu tirgū vai 55. autobusā.

Visus, īpaši vecāka gadagājuma ļaudis es aicinu vakcinēties medicīnas iestādēs.

Novērtē šo rakstu: