Pavļuts vērsīsies tiesībsargāšanas iestādēs par, iespējams, fiktīvajām ministrijas pārbaudēm
PIETIEK08.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā Pietiek publiskoto informāciju par, iespējams, fiktīvajām pārbaudēm, ko Ekonomikas ministrijas darbinieki veikuši divos uzņēmumos, kuri pretendēja uz paaugstināto tarifu, kas uz visu elektrības patērētāju rēķina tiek maksāts par no atjaunojamajiem resursiem iegūstamo elektroenerģiju, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis vērsties tiesībsargāšanas iestādēs.
„Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra dienesta ziņojumos sniegto informāciju, kuros netika konstatētas pretrunas vai savstarpējas neatbilstības, kas norādītu uz kādiem iespējamiem pārkāpumiem klātienes pārbaužu norisē uzņēmumos SIA Importex Group un SIA BIO Zelta Druva, ekonomikas ministrs vai tā biroja darbinieki līdz šim nav oficiāli vērsušies Drošības policijā saistībā ar Ekonomikas ministrijas darbinieku rīcību, izsniedzot un pagarinot tiesības šiem abiem uzņēmumiem.
Tomēr, ņemot vērā, portālā Pietiek šā gada 2.jūlijā publicētajā rakstā „Ekonomikas ministrija, iespējams, rīkojusi fiktīvas pārbaudes, to „vērtība” – miljoni latu” minēto informāciju, ko ar ekonomikas ministra rīcībā esošajiem materiāliem un līdzekļiem nav iespējams pārbaudīt, ministrs vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu veikt nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu, vai Ekonomikas ministrijas darbinieku rīcībā šajos gadījumos ir bijušas kādas pretlikumības,” – tā Pietiek informēja ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.
Šajā publikācijā Pietiek informēja, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces parakstītu dokumentu ministrija vienā un tajā pašā dienā - pagājušā gada 10. oktobrī - saņēmusi oficiāli Ievai Priedei un Dmitrijam Kabakovam piederošās Importex Group iesniegumu, ar kuru tā lūgusi pagarināt tai noteikto termiņu elektroenerģijas ražošanas un pārdošanas uzsākšanai līdz šā gada 1.jūnijam, un faktiski identisku iesniegumu no SIA BIO Zelta Druva, kas saskaņā ar Lursoft datiem pieder Jevgenijam un Jānim Kisielam (kopā 39%), kā arī Ivaram Bražim (10%) un Agrofirmai Zelta Druva.
Ekonomikas ministrijas lēmums abiem uzņēmumiem ir bijis ārkārtīgi būtisks – ja termiņš netiktu pagarināts, uzņēmumi zaudētu tiem dotās tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju to konkursa kārtībā iegūtās obligātā iepirkuma kvotas ietvaros, un tas tiem nozīmētu miljonos lēšamus zaudējumus. Ministru kabineta noteikumi uzliek uzņēmumiem par pienākumu divu gadu laikā no lēmuma, ar kuru iegūtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, uzsākt elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu publiskajam tirgotājam elektrostacijās, kurās elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze. Pretējā gadījumā uzņēmumam var tikt anulētas obligātā iepirkuma tiesības.
Abi uzņēmumi jau pirms tam vienreiz bija vērsušies ministrijā ar lūgumu pagarināt elektroenerģijas ražošanas sākumu un šādu atļauju arī saņēmuši – termiņš bija pagarināts līdz pagājušā gada 20. oktobrim. Savukārt pagājušā gada nogalē uzņēmumu iesniegtie dokumenti par stāvokli to it kā būvētajās elektrostacijās - biogāzes elektrostacijā Māras Salienas pagastā, Daugavpils novadā un biogāzes elektrostacijā Strautiņi Bērzes pagastā, Dobeles novadā – nav bijuši īsti pārliecinoši.
Tā, piemēram, par Importex Group ministrija bija oficiāli secinājusi, ka „iesniegumam pievienotajās fotofiksācijās ir redzama teritorija, kurā atrodas būvgruži un strādā tehnika”. Tikpat negatava jūlijā – laikā, kad saskaņā ar sākotnējo termiņu jau bija jāražo elektroenerģija – bijusi arī BIO Zelta Druva elektrostacija: „Iesniegumam pievienotajās fotofiksācijās ir redzama teritorija, kurā atrodas būvgruži un strādā tehnika (noņem grunts virskārtu).”
Kad visi prasītie dokumenti iesniegti, īpaši izveidota ministrijas komisija saskaņā ar Pūces apgalvojumu pagājušā gada 14. decembrī „ir veikusi SIA Importex Group biogāzes elektrostacijas apskati uz vietas, pārbaudot elektrostacijas gatavību un atbilstību SIA Importex Group iesniegumā norādītajiem faktiem un sagatavojusi elektrostacijas projekta gatavības aprakstu”. Savukārt 15. decembrī komisija tāpat veikusi „SIA BIO Zelta Druva biogāzes elektrostacijas apskati uz vietas, pārbaudot elektrostacijas gatavību un atbilstību SIA BIO Zelta Druva iesniegumā norādītajiem faktiem un sagatavojot elektrostacijas projekta gatavības aprakstu”, konstatējusi, ka arī otrs iesniedzējs „ir uzsācis elektrostacijas būvniecības darbus”.
Pamatojoties uz šo pārbaužu rezultātiem, Pūce pieņēmis abiem uzņēmumiem tik būtisko lēmumu vēl uz trim mēnešiem pagarināt termiņu, līdz kuram elektrostacijām jābūt pabeigtām. Taču pastāv aizdomas, ka vismaz viens, bet varbūt abi objekti uz vietas nemaz nav apmeklēti un patiesībā Ekonomikas ministrijas ierēdņi iztikuši tikai ar vārdiskiem apliecinājumiem, bet varbūt arī ar citu motivācijas instrumentu pielietojumu.
Kā Pietiek zināms no avotiem Ekonomikas ministrijā, šādas aizdomas radušās arī pašā ministrijā, kur izteiktas aizdomas, ka atbildīgās ministrijas amatpersonas, tostarp Velta Feodorova un Ilze Ruško, objektus nemaz nav apskatījušas. Tā vietā ar mērķi piesegt pārkāpumu kvotu termiņa pagarināšanā parakstītas fiktīvas pavadzīmes, inspekciju protokoli, amatpersonu komandējumi, rīkojumi par atsaukšanu no atvaļinājuma utml.
Šīs aizdomas apliecina arī Pietiek rīcībā nonākušās telefonsarunu reģistra izdrukas. Tās rāda, ka pagājušā gada 15. decembrī – laikā, kad Feodorova un Ruško it kā atradušās it kā jau būvētās elektrostacijas apskates inspekcijas braucienā – no viņu kabinetos esošajiem stacionārajiem telefoniem notikušas sarunas ar virkni mobilā tālruņa numuru, kā arī numuriem Rīgā un Jelgavā. Kas, izņemot abas amatpersonas, varētu būt izmantojis viņu dienesta telefonus, - to ministrija nespēj paskaidrot.
Kā liecina Pietiek rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, to, ka veikto pārbaužu fiktīvais raksturs var nākt gaismā un draudēt pat ar kriminālprocesuāla rakstura nepatikšanā, iesaistītās personas aptvērušas jau laikus, un rezultātā abi uzņēmumi šopavasar atteikušies no ienesīgajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām un nu solās jaunajās elektrostacijās elektrību sākt ražot līdz 2014. gada aprīļa sākumam, turklāt tad tā tiks pārdota ar uzņēmumiem krietni neizdevīgākiem noteikumiem.
Neoficiālie Pietiek avoti ministrijā šo pavērsienu skaidro šādi: „Lai novērstu situāciju, ka parādās nozieguma sastāvs, komersanti pēkšņi izdomāja, ka atteiksies no iespējas saņemt garantēto maksu (par katru saražoto vienību labs cipars, saskaņā ar tiem MK noteikumiem, atbilstoši kuriem viņi dabūja kvotu), pie tam šo noteikumu ietvaros nav tik svarīgi, ko tu dari ar saražoto siltumu. Viņi pārgāja uz MK 221. noteikumiem, kuru ietvaros ir sarežģīta formula, obligāti jābūt efektīvi novadītam siltumam un kam var pieteikties bez konkursa, betcena piesaistīta gāzes cenai. Praktiski viņi atteicās no savas kvotas, kas viņiem dotu labu un stabilu kāpostu...”
Tiesa, pats Kisiels sarunā ar Pietiek par šādu versiju pat neieminējās – tāpat kā par it kā notikušajām pārbaudēm un sākotnējo apņemšanos elektroenerģiju sākt ražot jau pērn.
- Vai esat sākuši ražot elektrību?
- Vēl nē.
- Bet es saprotu, ka termiņš bija 1.jūnijs...
- Kāpēc? Nē, nē. Mēs esam... no kurienes termiņš. Mums ir Ekonomikas ministrijas atļauja uz 221. noteikumiem, lai mēs arī siltumu varētu...
- Bet kāds tad ir termiņš?
- 2014.gads
- Šogad nemaz nekas nav jāsāk ražot?
- Ražot, protams, ka ne. Dievs dod, lai mēs uzceļam.
- Jums nemaz nav uzcelts....?
- Nu, protams. Mums ir tik daudz sarežģījumu, normatīvajā bāzē, te jau investīcijas, es baidos, 7 miljonu aizies garām. Būtu labi, ja Pietiek kādreiz tiktos ar ražotājiem un tiem, kas projektus vada. Tad redzētu, kā ir.
- Es saprotu no tiem dokumentiem, kas ir mūsu rīcībā, ka pagājušā gada rudenī EM noteica, ka šogad ir jāsāk ražot.
- Jā, bet tur bija atbilstoši normatīvajai bāzei viss. Un tad mēs jutām, ka saskaņā ar tiem 198.noteikumiem mēs varam nepaspēt, baidījāmies riskēt, jo mums tie investori, kas bija.... Jo problēma bija tāda, ka viss bija normāli, bet sākās valstī krīze, tad visi mūsu projekti tika pilnīgi apgāzti. Visi laidās prom. Tagad jau visi aizmirsuši, ka Latvijai neviens neticēja, ka Latviju visi pameta un palika tikai tie, kas projektus virzīja. Dabīgi, ka viņi pazuda un sāka meklēt jaunus. Tagad, lai sameklētu jaunus investorus – pilnīgi rokas griež ārā, tos latviešus uzskata, kā es saku, ekvatoriālās zemes līmenī. Grib aptīrīt, nodod asins analīzi, čuru analīzi un ieķīlā savu sievu.
- Vai es pareizi saprotu, ka jums pašreiz pat nav naudas, lai būvētu?
- Pašlaik notiek sarunas ļoti nopietnas, un mēs jau ieguldījām savu naudu - 300 tūkstošus, būvatļauja ir, viss mums ir. Pašlaik mēs tirgojamies. Negribam lai mūs galīgi aptīra. Un tad tur vienā vietā ir tas un otrā šitas. Vienā vietā asti izvelc, deguns iestrēdzis. Otrā vietā degunu izvelc, atkal aste iestrēgusi. Lai uzbūvētu, to var pusgadā, bet visu pārējo nevar trīs gados sakārtot...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
