Iesaki rakstu: 
Kad aizsāku savu ieskatu jaunā AttPariskā pirisma skaitļos un tikumos, man pašam līdz galam nebija skaidrs, kā tas ir iespējams: pārsimttūkstoš vērti līgumi, un tādu ir dučiem, bez mazākās kautrēšanās nonāk Deep White (DW) un citos knokizētos kantoros, un tas ir arī vienīgais konkrētais rezultāts. Naudiņa no budžeta pārceļo pie savējiem, bet nekā taustāma pretī nav un nav bijis pat paredzēts, – 100% ekoloģiski tīri projektiņi. Un kādreiz favorā bijušie PR lielmeistari paliek maliņā brīnīdamies un pukodamies, sak, kā gan var tik bezkaunīgi čakarēt gan formālos pasūtītājus, gan visu publiku kopumā.
Neliels ieskaits šai bezatlikuma biznesā apkopots pirmajā šī cikla publikācijā, bet sevišķi intīmās saites starp Rīgas mēru Staķi, AttParistiem kā politisku radījumu un Ģertrūdes ielas 44a izstaroto svētību uz RIMI maratonu un vēl dažām citādi neizskaidrojamām parādībām – otrajā.
Šeit varētu nākt klāt pamācošs stāstiņš par ceļu asfaltēšanu par privātiem līdzekļiem (un mēru, kuru par to no amata atceļ AttParistu marionetizētais VARAM pseidoministrs) iepretim ūberdārgai ielas rekonstrukcijai no Rīgas mēra draudzes baznīcas līdz viņa paša firmas kantorim, viņa padomnieka sievas firmas un pašu partijas tikšanās centram par sabiedriskiem līdzekļiem, kur protams viss ir labākajā kārtībā.
Kas notiek?
Nu jau pikantas detaļas ieguvusī vakcīnu pirkšanas un nepirkšanas sāga skaidri parāda vienu: AstraZeneca (AZ) bija jāpērk, bet konkurentu produkts – nekādā gadījumā, jo tāds bija kategorisks uzstādījums. No kurienes? Vai tad ne no tā paša maģiskā “44a”, kur mīt AZ piristi, tas pats DW?
AttParisms kā Sv. Ģertrūdes kalpotājs
Izlasot visu iepriekšējo materiālu un saliekot kopā aktuālos notikumus (nu, piemēram, ministrs Pavļuts šobrīd par AZ konkurenta nepirkšanu no darba atlaiž vienīgo personu, kas gādājusi par kaut nelielas partijas citu vakcīnu sagādāšanu), esmu nonācis pie dažām atziņām un stingras apņemšanās.
Pirms gadiem 25 sociāli politisko aktivitāšu frontē nostabilizējās kārtība, ka profesionāla servisa sniedzēji, tādi kā reklāmisti, sociologi un piristi, sadalījās pa sektoriem un apkalpoja savus klientus – politiskās partijas un to lobijus. Šī kārtība ir pakāpeniski deģenerējusies un tagad nonākusi pretējā hierarhiskā atkarībā: AttParisti apkalpo piristus, neraugoties uz to, kādu cenu politiski un personīgi tas viņiem arī maksās.
Kā citādi lai izskaidro, ka milzīgs partijas politiskais kapitāls tiek “riskēts”, iedarbinot neredzēti dārgu projektu – Vakcinācijas biroju, kura vadībā tiek ielikta pilnīgi nevarīga, nekompetenta un acīmredzami sadzīviski stulba būtne, kura tiešraidē apstiprina, ka pat aptuveni nesaprot procedūru, par kuru ir it kā atbildīga?
AttParistiem šķiet, ka, lai arī bezkaunīgāk un vērienīgāk, tas viss ir apmēram tas pats: ir konkursiņš par nevienam nevajadzīgu pakalpojumu, ir sešciparu summiņa no budžeta, visi papīri parakstīti, miers un dīpwaitiņš. Viņi alojas.
Kamēr tiek tīrīts budžets, nevienam konkrēti nenodarot taustāmu ļaunumu, tas tā arī varbūt bija velkams vēl kādu laiciņu. Bet ir ne tikai likuma burts, ir arī sociālas konvencijas, kuru pārkāpšana noved citādu rezultātu laukā.
DW kā konkrēta produkta piegādatāja – AZ – preses relīžu izplatītājs ir iezīmējies kā vienīgais loģiski izskaidrojamais faktors, kādēļ AttParistu ministrei citas vakcīnas izrādījās “nepraktiskas” un tālabad neiepērkamas.
Rezultātā mūsu iedzīvotāji netiks pilnībā vakcinēti pat līdz gada beigām, un pa tam lāgam (papildus citām ligām) nomirs lielāks cilvēku skaits nekā citādi neizbēgamais. Tai skaitā mani draugi, radi un šai alkatības ārprātā pilnīgi neiesaistīti sirmgalvji.
Par Auseklīti, neformālām konvencijām un to pārkāpšanu
Manas paaudzes lasītājiem vārdi “konvencijas pārkāpējs” uzreiz atsauc atmiņā leitnanta Šmidta dēlus. Te atsvaidzināšanai fragmentiņš no Ilfa & Petrova “Zelta teļa”:
Darbinieki izstiepa uz lievenēm leitnanta Šmidta trešo dēlu muļķīti un lēnām ņēmās iešūpot. Paņikovskis klusēja un padevīgi raudzījās zilajās debesīs. — Pēc īsa sēru mītiņa … — Ostaps dzīrās turpināt. Šajā mirklī darbinieki, piedevuši Paņikovska ķermenim pietiekamu atvēzienu un inerci, izmeta to uz ielas. — … miesas atdeva zemei, — Benders nobeidza. Paņikovskis plakšķēdams atsitās pret zemi kā krupis. Viņš aši pietrūkās kājās un, vēl stiprāk sasvēries uz sāniem, neticami ātri aizļekoja pa Jauno talantu bulvāri. — Nu, bet tagad stāstiet, — Ostaps teica, — kādā veidā šis rāpulis pārkāpa konvenciju un kas tā par konvenciju bija?
No likuma viedokļa gan Šura Balaganovs, gan Ostaps Benders, gan Paņikovskis darīja vienu un to pašu, bet no konvencijas (pēc būtības neformālas) viedokļa viens no viņiem bija pārkāpējs. Un atsitās pret zemi kā krupis.
Mūsu vēsturē palicis 90. gadu reklāmas lozungs “Jums ir problēma? Nieki! To atrisinās Auseklītis!”. Un Auseklītis risināja daudz ko, kamēr turējās nerakstītas konvencijas ietvaros. Neliels atskats tā laika notikumos atrodams šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/69849/devindesmitie-milda-uz-pieclatnieka
Pēc Banka Baltija kraha konvencija skaidri noteica: zārka naudu vākt vairs nedrīkst. Lai tas bizness kur tas bizness, bet tantes aptīrīt vairs ni un ni! Bet savā pašpārliecinātībā par smalko konstrukciju un “man taču nekas nebūs” Valdis Krisbergs, Auseklīša dibinātājs un operators (mans tuvs paziņa vēl no 80. gadiem), to ignorēja un nonāca ne tikai uz apsūdzēto sola, bet arī cietumā. Līdzīgi kā pasaulslaveni personāži, tiesāts gan viņš tika par salīdzinoši nevainīgu lietu – par grāmatvedības papīriem. Atgādināšu, ka Als Kapone notiesāts tika nevis par reketu vai citām mafijas štellēm, bet gan par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
AttParistu pseidopartija, kas strauji deģenerējusies par DW apkalpotāju bariņu, arī ir pārkāpusi robežu, kur naudas iztīrīšana no budžeta vairs nav tikai konkursi, papīri un nauda. Vakcinācijas torpedēšana savu rīkojumu devēju interesēs izraisa lielāku inficēto skaitu un caur to statistiski neizbēgami saistīto smago saslimšanu, un tad arī mirušo skaitu.
Nelieši, jūs esat pārkāpuši elementāras cilvēcības konvenciju. Kamēr jūs zagāt abām rokām, tikmēr mēs varējām brīnīties un sašust par jūsu bezkaunību un nepiesātināmo alkatību. Bet nu jūs esat ienākuši citā laukā, kur bez iztīrītā budžeta skaitļiem ir arī konkrēti nāves dati.
Te nelīdzēs ne Ostaps Benders, ne Auseklītis.
Mans lozungs ir vienkāršs un skaidrs: Pavļutu – miskastē, Viņķeli – cietumā!
Un kur tad DW? Būs gan miskastē, gan cietumā. Miskastē, jo biznesa klientiem agri vai vēlu kļūs skaidrs, ka šī švobla strādā tikai savās interesēs un, ja nu tā iegriežas, tad “pasūtītāju” var norakstīt. Savukārt skaitliski šamie jau sen kā sastrādājuši 10x vai pat 100x vairāk par Valdi Krisbergu, bet viņš nevienu netika noslepkavojis.
Tā kā mums, sabiedrībai, nav iespēju tiešā veidā izvadīt pa durvīm alkatīgo neliešu kompāniju DW, tad atliek iešūpot un “atdot miesas zemei” viņu pakalpiņus, pavļutus un viņķeles, kuriem jānoplakšķ kā krupjiem lidojuma trajektorijas galapunktā, miskastē vai cietumā, attiecīgi.
Nelieši attparisti – dīpwaitisti, jūs savā alkatībā un politiskajā stulbumā esat kļuvuši par reālu draudu gan man, gan manai ģimenei, gan draugiem un paziņām. Pazūdiet!
Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
