Iesaki rakstu: 
Kad aizsāku savu ieskatu jaunā AttPariskā pirisma skaitļos un tikumos, man pašam līdz galam nebija skaidrs, kā tas ir iespējams: pārsimttūkstoš vērti līgumi, un tādu ir dučiem, bez mazākās kautrēšanās nonāk Deep White (DW) un citos knokizētos kantoros, un tas ir arī vienīgais konkrētais rezultāts. Naudiņa no budžeta pārceļo pie savējiem, bet nekā taustāma pretī nav un nav bijis pat paredzēts, – 100% ekoloģiski tīri projektiņi. Un kādreiz favorā bijušie PR lielmeistari paliek maliņā brīnīdamies un pukodamies, sak, kā gan var tik bezkaunīgi čakarēt gan formālos pasūtītājus, gan visu publiku kopumā.
Neliels ieskaits šai bezatlikuma biznesā apkopots pirmajā šī cikla publikācijā, bet sevišķi intīmās saites starp Rīgas mēru Staķi, AttParistiem kā politisku radījumu un Ģertrūdes ielas 44a izstaroto svētību uz RIMI maratonu un vēl dažām citādi neizskaidrojamām parādībām – otrajā.
Šeit varētu nākt klāt pamācošs stāstiņš par ceļu asfaltēšanu par privātiem līdzekļiem (un mēru, kuru par to no amata atceļ AttParistu marionetizētais VARAM pseidoministrs) iepretim ūberdārgai ielas rekonstrukcijai no Rīgas mēra draudzes baznīcas līdz viņa paša firmas kantorim, viņa padomnieka sievas firmas un pašu partijas tikšanās centram par sabiedriskiem līdzekļiem, kur protams viss ir labākajā kārtībā.
Kas notiek?
Nu jau pikantas detaļas ieguvusī vakcīnu pirkšanas un nepirkšanas sāga skaidri parāda vienu: AstraZeneca (AZ) bija jāpērk, bet konkurentu produkts – nekādā gadījumā, jo tāds bija kategorisks uzstādījums. No kurienes? Vai tad ne no tā paša maģiskā “44a”, kur mīt AZ piristi, tas pats DW?
AttParisms kā Sv. Ģertrūdes kalpotājs
Izlasot visu iepriekšējo materiālu un saliekot kopā aktuālos notikumus (nu, piemēram, ministrs Pavļuts šobrīd par AZ konkurenta nepirkšanu no darba atlaiž vienīgo personu, kas gādājusi par kaut nelielas partijas citu vakcīnu sagādāšanu), esmu nonācis pie dažām atziņām un stingras apņemšanās.
Pirms gadiem 25 sociāli politisko aktivitāšu frontē nostabilizējās kārtība, ka profesionāla servisa sniedzēji, tādi kā reklāmisti, sociologi un piristi, sadalījās pa sektoriem un apkalpoja savus klientus – politiskās partijas un to lobijus. Šī kārtība ir pakāpeniski deģenerējusies un tagad nonākusi pretējā hierarhiskā atkarībā: AttParisti apkalpo piristus, neraugoties uz to, kādu cenu politiski un personīgi tas viņiem arī maksās.
Kā citādi lai izskaidro, ka milzīgs partijas politiskais kapitāls tiek “riskēts”, iedarbinot neredzēti dārgu projektu – Vakcinācijas biroju, kura vadībā tiek ielikta pilnīgi nevarīga, nekompetenta un acīmredzami sadzīviski stulba būtne, kura tiešraidē apstiprina, ka pat aptuveni nesaprot procedūru, par kuru ir it kā atbildīga?
AttParistiem šķiet, ka, lai arī bezkaunīgāk un vērienīgāk, tas viss ir apmēram tas pats: ir konkursiņš par nevienam nevajadzīgu pakalpojumu, ir sešciparu summiņa no budžeta, visi papīri parakstīti, miers un dīpwaitiņš. Viņi alojas.
Kamēr tiek tīrīts budžets, nevienam konkrēti nenodarot taustāmu ļaunumu, tas tā arī varbūt bija velkams vēl kādu laiciņu. Bet ir ne tikai likuma burts, ir arī sociālas konvencijas, kuru pārkāpšana noved citādu rezultātu laukā.
DW kā konkrēta produkta piegādatāja – AZ – preses relīžu izplatītājs ir iezīmējies kā vienīgais loģiski izskaidrojamais faktors, kādēļ AttParistu ministrei citas vakcīnas izrādījās “nepraktiskas” un tālabad neiepērkamas.
Rezultātā mūsu iedzīvotāji netiks pilnībā vakcinēti pat līdz gada beigām, un pa tam lāgam (papildus citām ligām) nomirs lielāks cilvēku skaits nekā citādi neizbēgamais. Tai skaitā mani draugi, radi un šai alkatības ārprātā pilnīgi neiesaistīti sirmgalvji.
Par Auseklīti, neformālām konvencijām un to pārkāpšanu
Manas paaudzes lasītājiem vārdi “konvencijas pārkāpējs” uzreiz atsauc atmiņā leitnanta Šmidta dēlus. Te atsvaidzināšanai fragmentiņš no Ilfa & Petrova “Zelta teļa”:
Darbinieki izstiepa uz lievenēm leitnanta Šmidta trešo dēlu muļķīti un lēnām ņēmās iešūpot. Paņikovskis klusēja un padevīgi raudzījās zilajās debesīs. — Pēc īsa sēru mītiņa … — Ostaps dzīrās turpināt. Šajā mirklī darbinieki, piedevuši Paņikovska ķermenim pietiekamu atvēzienu un inerci, izmeta to uz ielas. — … miesas atdeva zemei, — Benders nobeidza. Paņikovskis plakšķēdams atsitās pret zemi kā krupis. Viņš aši pietrūkās kājās un, vēl stiprāk sasvēries uz sāniem, neticami ātri aizļekoja pa Jauno talantu bulvāri. — Nu, bet tagad stāstiet, — Ostaps teica, — kādā veidā šis rāpulis pārkāpa konvenciju un kas tā par konvenciju bija?
No likuma viedokļa gan Šura Balaganovs, gan Ostaps Benders, gan Paņikovskis darīja vienu un to pašu, bet no konvencijas (pēc būtības neformālas) viedokļa viens no viņiem bija pārkāpējs. Un atsitās pret zemi kā krupis.
Mūsu vēsturē palicis 90. gadu reklāmas lozungs “Jums ir problēma? Nieki! To atrisinās Auseklītis!”. Un Auseklītis risināja daudz ko, kamēr turējās nerakstītas konvencijas ietvaros. Neliels atskats tā laika notikumos atrodams šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/69849/devindesmitie-milda-uz-pieclatnieka
Pēc Banka Baltija kraha konvencija skaidri noteica: zārka naudu vākt vairs nedrīkst. Lai tas bizness kur tas bizness, bet tantes aptīrīt vairs ni un ni! Bet savā pašpārliecinātībā par smalko konstrukciju un “man taču nekas nebūs” Valdis Krisbergs, Auseklīša dibinātājs un operators (mans tuvs paziņa vēl no 80. gadiem), to ignorēja un nonāca ne tikai uz apsūdzēto sola, bet arī cietumā. Līdzīgi kā pasaulslaveni personāži, tiesāts gan viņš tika par salīdzinoši nevainīgu lietu – par grāmatvedības papīriem. Atgādināšu, ka Als Kapone notiesāts tika nevis par reketu vai citām mafijas štellēm, bet gan par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
AttParistu pseidopartija, kas strauji deģenerējusies par DW apkalpotāju bariņu, arī ir pārkāpusi robežu, kur naudas iztīrīšana no budžeta vairs nav tikai konkursi, papīri un nauda. Vakcinācijas torpedēšana savu rīkojumu devēju interesēs izraisa lielāku inficēto skaitu un caur to statistiski neizbēgami saistīto smago saslimšanu, un tad arī mirušo skaitu.
Nelieši, jūs esat pārkāpuši elementāras cilvēcības konvenciju. Kamēr jūs zagāt abām rokām, tikmēr mēs varējām brīnīties un sašust par jūsu bezkaunību un nepiesātināmo alkatību. Bet nu jūs esat ienākuši citā laukā, kur bez iztīrītā budžeta skaitļiem ir arī konkrēti nāves dati.
Te nelīdzēs ne Ostaps Benders, ne Auseklītis.
Mans lozungs ir vienkāršs un skaidrs: Pavļutu – miskastē, Viņķeli – cietumā!
Un kur tad DW? Būs gan miskastē, gan cietumā. Miskastē, jo biznesa klientiem agri vai vēlu kļūs skaidrs, ka šī švobla strādā tikai savās interesēs un, ja nu tā iegriežas, tad “pasūtītāju” var norakstīt. Savukārt skaitliski šamie jau sen kā sastrādājuši 10x vai pat 100x vairāk par Valdi Krisbergu, bet viņš nevienu netika noslepkavojis.
Tā kā mums, sabiedrībai, nav iespēju tiešā veidā izvadīt pa durvīm alkatīgo neliešu kompāniju DW, tad atliek iešūpot un “atdot miesas zemei” viņu pakalpiņus, pavļutus un viņķeles, kuriem jānoplakšķ kā krupjiem lidojuma trajektorijas galapunktā, miskastē vai cietumā, attiecīgi.
Nelieši attparisti – dīpwaitisti, jūs savā alkatībā un politiskajā stulbumā esat kļuvuši par reālu draudu gan man, gan manai ģimenei, gan draugiem un paziņām. Pazūdiet!
Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
