Pazīstama advokāta kundze publiski uzdod jautājumu par "224 krievu bojāeju aviokatastrofā"
PIETIEK01.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Nez, es viena ar sajūtu, ka 224 krievu bojāeja aviokatastrofā neraisa līdzīgu emociju šalti kā citas aviokatastrofas? Un tas ir tikai jaut.!" - šādu retorisku jautājumu saistībā ar sestdien Ēģiptē notikušo Krievijas aviolainera katastrofu, kurā 224 cilvēku vidū bojā gājusi arī ģimene ar nepilnu gadu vecu bērniņu, sociālajā tīklā Twitter uzdevusi pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča dzīvesbiedre, mājsaimniece Baiba Strautmane, kuru Latvijas sabiedriskie mediji joprojām mēdz dēvēt par žurnālisti.
Pietiek jau informējis, ka advokāta Vonsoviča sieva arī iepriekš laiku pa laikam sociālajā tīklā Twitter izteikusies formā, kas daudziem vērotājiem licis domāt par šo izteikumu tapšanu reibinošu vielu ietekmē, jo citādi tas, ka šādi varētu izteikties sieviete, kas pati ir sieva un māte, esot grūti izskaidrojams.
Tā, piemēram, Strautmane nicīgā formā bija norādījusi uz savulaik no Vonsoviča biroja aizgājušā advokāta Alda Gobzema homoseksualitāti.
"Koroče, mani šķebina, kad PDz skatos bildes, kā vispārzināms gejs precas ar meiteini [acīmredzot domāts - meiteni], lai būtu "tikumīgs" Latvijā..." - šādi kādreizējā žurnāliste Strautmane Twitter bija izteikusies Līgo dienā.
Lai nerastos šaubas par to, ka domāts ir tieši Gobzems, par kura kāzām nule plaši vēstīja dzeltenie mediji, Strautmane vēl bija piebildusi: "Bet visvairāk žēl man to cilvēku, kas noticēja viņam kā Maksimas upuru aizstāvim..."
Savukārt šā gada 17. jūnijā ar viņas līdzdalību Twitter bija notikusi vēl viena vārdu apmaiņa, kas bija beigusies ar deputāta Kaimiņa nodēvēšanu par "Saeimas dauni".
"Baiba, sveiciens vīram. Paldies par viedokli," Strautmanei bija rakstījis Kaimiņš. Sekojušas dažas replikas, līdz advokāta sieva Kaimiņam pavēstījusi: "Labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta sveicienus, nekā citā sakāma nav..."
Pēc citu sarunas dalībnieku aizrādījumiem Strautmane situāciju mēģinājusi labot ar vārdiem: "Labi, atvainojos somiem un citiem dauniem; iesakiet vārdu - kretīns, cik saprotu, arī ir med.diagnoze..."
Šo atgadījumu īpašu padara fakts, ka Strautmane cita starpā ir Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) ētikas komisijas locekle, kuras uzdevums ir raudzīties, lai asociācijas biedri ievērotu tās ētikas kodeksu.
Pati kādreizējā žurnāliste gan arī te nekādas problēmas nav saskatījusi un Kaimiņam pavēstījusi: "Ja mani atskaitīs no LŽA Ētikas padomes par to, ka būšu nosaukusi Tevi par dauni, būšu lepna... fakts paliks vēsturē..."
Taču citos gadījumos asi principiālās Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas locekļi ļoti iecietīgi un ar izpratni raugās uz savas kolēģes, ētikas komisijas locekles Strautmanes "mazo nerātnību", publiski nosaucot Kaimiņu par "Saeimas dauni".
"Man tas nešķiet ne pieņemami, ne nepieņemami. Es medicīniskas diagnozes neizmantotu, bet dzīvojam brīvā valstī. Es neesmu runājis ar Baibu, kādēļ viņa tā rakstījusi un ko ar to domājusi," - izsacījās, piemēram, asociācijas ētiķis Arnis Krauze.
Interesanti, ka gadījumā ar Gobzemu Strautmane pēcāk medijos taisnojās, ka Gobzema vārdu nemaz taču neesot pieminējusi. Arī saistībā ar sestdienas tvītu par Krievijas lidmašīnas katastrofu Strautmane jau svētdienas vakarā skaidroja, ka tas nemaz neesot jautājums par viņas pašas izjūtām: "Biju domājusi soc.tīklus, bet bija interesanti tapt tik vērienīgi interpretētai...:)"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
