„Pazīstami cilvēki” lūguši „Vienotības” deputātam Dālderim bārā satikties ar maksātnespējas administratoru Rasu
PIETIEK12.05.2017.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
„Pazīstami cilvēki” lūguši 12. Saeimas deputātam, partijas Vienotība pārstāvim Intam Dālderim bārā satikties ar maksātnespējas administratoru Armandu Rasu, lai „pastāstītu par viņu profesionālajām lietām”, - šāds ir deputāta skaidrojums pēc tam, kad ceturtdien viņi abi tika pamanīti un arī dzirdēti, dedzīgi apspriežoties B-Bārā Vecrīgā. Kas ir bijuši šie „pazīstamie cilvēki”, deputāts neatklāj.
- Sakiet, lūdzu, ko jūs vakar B-Bārā apspriedāt ar maksātnespējas administratoru Armandu Rasu?
- Vakar es viņu pirmo reizi satiku. Man pazīstami cilvēki lūdza ar viņu satikties, lai pastāstītu par viņu profesionālajām lietām. Tas arī bija viss.
- Par kādām profesionālajām lietām jūs runājāt?
- Mēs runājām par to, kas šobrīd notiek ar Trasta komercbankas sākto jeb nesākto likvidācijas procesu. Viņš izstāstīja, ka viņu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izvirzījusi, bet tiesa viņu nav apstiprinājusi šajā amatā. Viņš man izstāstīja, kāds ir šis process, jo iepriekšējā dienā mēs bijām [Saeimas] budžeta komisijā, bija grozījumi kredītiestāžu likumā, un tur bija dažādi grozījumi, kas raisīja jautājumus, kāpēc viņi tieši tagad ir, kāpēc tieši tādi. Bija pat lietas, kurās es atturējos, jo bija nepieciešama papildu informācija, kas notiek ar šo Trasta komercbankas likvidācijas procesu. Un bija pamats un aizdomas, ka tie grozījumi, kas šobrīd tiek steidzīgi virzīti, ir kaut kādā veidā saistīti ar šo procesu.
- Ir saistīti?
- Gan jā, gan nē. Daži ir saistīti. Ir lietas, kuras šīs konkrētais advokāts nespēja komentēt.
- Iepriekš jūs šo maksātnespējas administratoru nepazināt?
- Nē, es viņu vakar pirmo reizi dzīvē fiziski redzēju. Man gribējās zināt, kas tad īsti notiek ar šo procesu. Bija cilvēki, kas pazina viņu, un man bija iespēja ar viņu aprunāties.
- Kas bija tie cilvēki, kas jūs saveda kopā?
- Tie bija kopēji paziņas, viņa kursabiedri un man pazīstami cilvēki. Vārdos nesaukšu.
- Tagad jums ir lielāka skaidrība, kā rīkoties ar tiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem?
- Viens ir skaidrs, ka nav tik vienkārši, kā mēs pagājušajā nedēļā komisijā lēmām, ir vēlreiz jāatgriežas pie šiem jautājumiem, ņemot vērā to informāciju, kas ir manā un citu kolēģu rīcībā. Es domāju, ka vajadzētu vēlreiz izdiskutēt. Tā kā komisija jau ir lēmusi, tad nākamnedēļ būs ar komisijas vadītāju jārunā vai kā savādāk, varbūt mēs varam atgriezties pie šiem jautājumiem. Tas būtu mans ierosinājums izdiskutēt par šiem jautājumiem, kas ir šobrīd zināmi, ka iepriekšējais likvidators iesniedzis atkāpšanos, bet tiesa to nav apstiprinājusi, līdz ar to likvidācijas procesu nevar uzsākt, bet šinī laikā mainīt likumu, kas varētu ietekmēt šo gaitu, manuprāt, nav īsti korekti. Visiem lēmuma pieņēmējiem tas būtu jāzina. Man tas nebija zināms.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
