„Pazīstami cilvēki” lūguši „Vienotības” deputātam Dālderim bārā satikties ar maksātnespējas administratoru Rasu
PIETIEK12.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Pazīstami cilvēki” lūguši 12. Saeimas deputātam, partijas Vienotība pārstāvim Intam Dālderim bārā satikties ar maksātnespējas administratoru Armandu Rasu, lai „pastāstītu par viņu profesionālajām lietām”, - šāds ir deputāta skaidrojums pēc tam, kad ceturtdien viņi abi tika pamanīti un arī dzirdēti, dedzīgi apspriežoties B-Bārā Vecrīgā. Kas ir bijuši šie „pazīstamie cilvēki”, deputāts neatklāj.
- Sakiet, lūdzu, ko jūs vakar B-Bārā apspriedāt ar maksātnespējas administratoru Armandu Rasu?
- Vakar es viņu pirmo reizi satiku. Man pazīstami cilvēki lūdza ar viņu satikties, lai pastāstītu par viņu profesionālajām lietām. Tas arī bija viss.
- Par kādām profesionālajām lietām jūs runājāt?
- Mēs runājām par to, kas šobrīd notiek ar Trasta komercbankas sākto jeb nesākto likvidācijas procesu. Viņš izstāstīja, ka viņu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izvirzījusi, bet tiesa viņu nav apstiprinājusi šajā amatā. Viņš man izstāstīja, kāds ir šis process, jo iepriekšējā dienā mēs bijām [Saeimas] budžeta komisijā, bija grozījumi kredītiestāžu likumā, un tur bija dažādi grozījumi, kas raisīja jautājumus, kāpēc viņi tieši tagad ir, kāpēc tieši tādi. Bija pat lietas, kurās es atturējos, jo bija nepieciešama papildu informācija, kas notiek ar šo Trasta komercbankas likvidācijas procesu. Un bija pamats un aizdomas, ka tie grozījumi, kas šobrīd tiek steidzīgi virzīti, ir kaut kādā veidā saistīti ar šo procesu.
- Ir saistīti?
- Gan jā, gan nē. Daži ir saistīti. Ir lietas, kuras šīs konkrētais advokāts nespēja komentēt.
- Iepriekš jūs šo maksātnespējas administratoru nepazināt?
- Nē, es viņu vakar pirmo reizi dzīvē fiziski redzēju. Man gribējās zināt, kas tad īsti notiek ar šo procesu. Bija cilvēki, kas pazina viņu, un man bija iespēja ar viņu aprunāties.
- Kas bija tie cilvēki, kas jūs saveda kopā?
- Tie bija kopēji paziņas, viņa kursabiedri un man pazīstami cilvēki. Vārdos nesaukšu.
- Tagad jums ir lielāka skaidrība, kā rīkoties ar tiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem?
- Viens ir skaidrs, ka nav tik vienkārši, kā mēs pagājušajā nedēļā komisijā lēmām, ir vēlreiz jāatgriežas pie šiem jautājumiem, ņemot vērā to informāciju, kas ir manā un citu kolēģu rīcībā. Es domāju, ka vajadzētu vēlreiz izdiskutēt. Tā kā komisija jau ir lēmusi, tad nākamnedēļ būs ar komisijas vadītāju jārunā vai kā savādāk, varbūt mēs varam atgriezties pie šiem jautājumiem. Tas būtu mans ierosinājums izdiskutēt par šiem jautājumiem, kas ir šobrīd zināmi, ka iepriekšējais likvidators iesniedzis atkāpšanos, bet tiesa to nav apstiprinājusi, līdz ar to likvidācijas procesu nevar uzsākt, bet šinī laikā mainīt likumu, kas varētu ietekmēt šo gaitu, manuprāt, nav īsti korekti. Visiem lēmuma pieņēmējiem tas būtu jāzina. Man tas nebija zināms.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
