Iesaki rakstu: 
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
Tad nu gribas pajautāt: vai Rīgai šobrīd vispār ir mērs? Varbūt viss tiešām ir kārtībā un viņš var snauduļot ar labi padarīta darba izjūtu? It kā neizskatās... Rīgā ir problēma problēmas galā… Bet pēc tās 16. oktobra sēdes Kleinbergs ir gluži kā pazudis. Nu labi, sēdē viņš izgāzās, jo tieši viņa dēļ sēde ilga teju 15 stundas, jo izpildirektora ziņojums, Namu pārvaldnieka vadības atstādināšana un Ētikas komisijas izveide tika iekļauti, kā pēdējie jautājumi.
Jautājums ir arī medijiem!? Pagājušas jau vairāk nekā 100 dienas, kopš Viesturs Kleinbergs tika ievēlēts par Rīgas valstspilsētas domes priekšsēdētāju. Parasti šādā brīdī “ceturtā vara” – prese – aktīvi “cepina” jebkuru jaunu amatpersonu: ko esi izdarījis, ko plāno, kādi mērķi? Bet šoreiz – pilnīgs klusums. Ne viņš ko dara redzami, ne arī prese ko jautā. Ideāli, vai ne?
Ja par Rīgas mēru būtu ievēlēts, piemēram, Ainārs Šlesers, esmu pārliecināts – pie viņa kabineta durvīm katru dienu stāvētu žurnālistu bari, kas uzmācīgi un neatlaidīgi bērtu “Latvijas pirmajā vietā” pārstāvjiem provokatīvus jautājumus. Nu jā, zinot, ka ar SIF mediji ir korumpēti, laikam jau “Vienotība” Kleinbergu “ piesedz”…
Nē, meloju – vēl vienu reizi gan esmu redzējis mūsu mēru. Precīzāk – viņa pašbildi X platformā kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu Mārtiņu Staķi. Bildi rotāja Viestura paša pievienots uzraksts: “Es ar bijušo.” Jāsaka, ka tas radīja zināmu apmulsumu X sekotājos – jo abi kungi pārstāv vienu un to pašu partiju, “Progresīvos”. Turklāt jāatceras, ka Staķis, būdams Rīgas mērs (2023. gada jūnijā), Praida laikā pie Rīgas domes ēkas izkāra varavīksnes karogu, publiski atzīstot, ka lēmums pieņemts, solidarizējoties ar praida un LGBT kopienas dalībniekiem.
Noslēdzot savas rīta pārdomas, jāsaka – izskatās, ka mūsu “Rīgas staršina” (ceru, viņš neapvainosies par šo klasikas motīvu) rūpējas galvenokārt par publiskiem pasākumiem. Drīzāk – par to, lai tajos pulcētu pēc iespējas vairāk savu atbalstītāju, kuru priekšā varētu mazliet pagozēties.
Taču būtu labi atcerēties, ka “Progresīvie” nemaz nav partija ar lielāko atbalstītāju loku Rīgā – to skaidri parāda deputātu skaits domē.
Nabaga Rīga… Izskatās, ka attīstība mums vēl kādu brīdi nespīd – tikai tukšs populisms un priekšvēlēšanu zīmēšanās. Žēl gan. Cerams, ka NA un AS šī situācija vienreiz piegriezīsies, jo cerība mirst pēdējā…
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
