Pēc "Vienotības" parodijreklāmas otrās sērijas skaidrs - Latvijas valdības vadītāju pārstāv neizdevusies pornoaktrise
PIETIEK25.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad ceturtdienas vakarā YouTube vietnē parādījās kāda "Modra Auss" ievietotā partijas Vienotība parodijreklāmas "Vienotības eksāmens" otrā sērija, šaubu vairs nav - šīs partijas pārstāves, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča, kuras uzdevumos ir sniegt valdības vadītājas viedokli dažādos jautājumos, ir iemēģinājusi pornoaktrises karjeru. Pēc visa spriežot - neveiksmīgi.
Tāpat kā pirmais klips arī "otrā sērija" pirmajā mirklī rada iespaidu par kārtējo partijas Vienotība priekšvēlēšanu reklāmu un sākas kā tradicionāla Vienotības priekšvēlēšanu reklāma ar apliecinājumiem:
"Mēs, Vienotība, pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās vēl rūpīgāk izvēlēsimies savus pārstāvjus visiem augstākajiem valsts amatiem! Mūsu cilvēki aug gudri, soli pa solim virzoties uz visaugstākajām pozīcijām valsts pārvaldē. Tūlīt jūs redzēsiet, cik rūpīgi mēs pārbaudām, uz kādu amatu varēs pretendēt viens no mūsu partijas biedru pārbaudītākajiem kadriem!"
Pēc šiem paziņojumiem seko jauns fragments no, spriežot pēc visa, skandalozā pornorežisora, neskaitāmu pornoaktrišu "radītāja" un "krusttēva" Pjēra Vudmena organizēta kastinga fragmenta, - uz šo "porno eksāmenu" ir ieradusies jauna sieviete, kurā var atpazīt Straujumas pašreizējo publiskā viedokļa paudēju Tamuļeviču. Pietiek lasītāji jau ir minējuši dažādas adreses internetā, kurās esot noskatāms pilns kastinga videoieraksts.
Vienotības "reklāmas" 2. sērijā Vudmens ar tulces starpniecību no aizkadra turpina iztaujāt Straujumas preses pārstāvei līdzīgo sievieti un atšķirībā no 1. sērijas šoreiz uzdod jau ārkārtīgi intīmas dabas jautājumus. Tie, šo jautājumu uzdošanas konteksts un filmēšanas atmosfēra nerada faktiski nekādas šaubas, ka Straujumas preses sekretāre ir gatavojusies pornoaktrises karjerai.
Turklāt "reklāmas" autori apliecina, ka gaidāma vēl vismaz viena sērija. "Džeina diemžēl baidās. Viņa mums nederēs par sporta ministri. Bet mēs, Vienotība, viņai piedāvāsim ģimenes lietu ministres posteni! No tām lietām viņa visu saprot! Skatieties nākamajā sērijā! Un 4. oktobrī izdariet gudru izvēli - balsojiet par Straujumu, Džeinu, Āboltiņu, Zaķi, un Vienotību!" - ar šādiem vārdiem beidzas videoklips.
Pietiek vēl aizvien nav izdevies noskaidrot Straujumas vai Vienotības vadības viedokli par publiskoto videoklipu. Savukārt pati Straujumas "labā roka" portālam mixnews.lv uz uzdotajiem jautājumiem atbildējusi izvairīgi: "Vēlēšanās nekandidēju, nevienas politiskas partijas biedrs neesmu, līdz ar to nav izprotama šī video jēga."
Publiskotais videoklips ir apskatāms šeit - https://www.youtube.com/watch?v=bt88Zg0V_pY&feature=youtu.be.
Youtube vietnē arī norādīts: "Ja vēlaties šo pamācošo video noglabāt savā kolekcijā, to varat lejuplādēt, sekojot šai saitei: http://failiem.lv/g/ncscuiq."
Brīdinām skatītājus - videoklipā tiek izmantoti vārdi, kādus publiski drīkst izmantot tikai Inga Spriņģe sarunās ar Artusu Kaimiņu, kā arī Latvijas radio žurnālisti Aidis Tomsons un Eduards Liniņš (turklāt pēdējie divi - tikai jautājuma formā un, paužot personisko viedokli).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
