Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pēc ceturtdaļgadsimta

Jānis Erlats
03.09.2015.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienmēr ir interesanti no jauna apmeklēt vietas, kuras palikušas atmiņā ar spēcīgiem emocionāliem piedzīvojumiem. Toreiz, svešajā pilsētā pirmoreiz atrodoties supermārketā, acis no brīnumiem iepletās platākas, un žoklis kļuva jūtami smagāks. Tā bija sajūta, kurai līdzīgu neatceros piedzīvojis ne pirms, ne pēc tam. Vēlāk, pārdomājot par organisma neparasto reakciju uz ārējo kairinājumu, biju spiests atzīt, ka īstenībā esmu visparastākais materiālists, nevis ideālists, kā uzskatīju agrāk.

Manā atmiņā šī pilsēta ir saglabājusies ar savu īpašo šarmu. Likās, katram krūmiņam ir neatkārtojama smarža un katrs garāmgājējs ir noslēpumaina personība. Tā varētu justies ieslodzītais ārpus cietuma mūriem, elpojot to pašu, taču tai pašā laikā pilnīgi citu – brīvības gaisu.

Divarpus gadu desmitu laikā daudz kas ir mainījies - gan gaiss kļuvis savādāks, gan organisms vairs tik ātri nepakļaujas jauneklīgām sajūtām. Cerēju, ka apkārtējo ainavu fons no atmiņu dzīlēm izvilinās paslēpušos sevi pašu, līdz ar to arī zudušo naivo apbrīnas spēju, kuru gandrīz pilnībā ir iznīcinājusi pieredze.

Nepacietības pilns, spirgtajā rīta gaisā devos uz tikšanos ar jūrmalu. Pa ceļam uzklausīju draudzīgu padomu, ka nav vēlama tik agra pludmales apmeklēšana, taču vai tad brīdinājums ir šķērslis apņēmīgam nodomam? Biju atvērts jaunu emociju uzņemšanai vietā, kur satiktos jūra, sauszeme un es.

Pirmais iespaids diemžēl nebija patīkams. Nelielā strūklaciņa, kas bija paredzēta kāju noskalošanai no smiltīm, bija izpostīta. Caurules gals bija pakarināts uz koka, un tuvumā mētājās izlietota šampūna iepakojums. Liedagā rosījās cilvēki, kuri vāca saplacinātas  kartona kastes un aizdomīga izskata krēslus. Viņu klātbūtnē bija neiespējami nodoties romantiskai jūsmai, tāpēc nolēmu to atlikt uz vēlāku laiku.

Pēcpusdienā biju gatavs no jauna tuvoties jūrmalai. Strūklaka bija salabota, un nekas neliecināja par rīta postažu. Ļaužu pilnā pludmalē iekārtojos uz pēc iespējas ērtāku zvilnēšanu, aizvēru acis un, lai neaizmigtu, cītīgi klausījos apkārtējās skaņās. Spalga, skaļa un neapmierināta sievietes balss lika pietrūkties sēdus.

Maza meitene bija aiz rokas paņēmusi vēl mazāku puisēnu un vilka prom no jūras malas. Puisēns bija dusmīgās sievietes bērns, bet meitene – gados jaunu vecāku atvase. Meitene gribēja peldēties, taču nepazīstamais puisēns viņai sekoja, tāpēc meitene nolēma viņu aizvest atpakaļ pie mātes. Tas izraisīja puisēna raudāšanu un mātes skaļo kliegšanu.

Iespējams, konflikts tiktu atrisināts miermīlīgi, ja abas puses runātu savstarpēji saprotamā valodā. Valodas nezināšana lika izskaidroties ar žestu palīdzību, tomēr pārāk atšķirīgās kultūras tradīcijas acīmredzot nepalīdzēja saprasties arī žestu valodā. Atvainošanos otra puse uztvēra kā vainas atzīšanu, kurai būtu jāseko sodam. Ar nepārprotamām rokas kustībām dusmīgā sieviete vēlējās, lai vainīgie dodas prom no šīs vietas. Viņai piepalīdzēja bērnu bariņš, kuri uz jauno vecāku mantām sāka bērt smiltis.

Sieviete lūdzoši paskatījās uz savu vīru – dari kaut ko! Vīrs pārjautāja, vai viņa vēlētos, lai viņš tiktu apvainots vardarbībā pret maziem bērniem? Abi saskatījās un gandrīz vienlaicīgi noteica, ka jāiet prom. Aizejot viņi atvadām pamāja ar roku, kas varētu nozīmēt, ka gudrākie piekāpjas, taču uz māti šis žests neatstāja nekādu iespaidu. Viņas bērni bija ieguvuši jaunu vietu rotaļām, turklāt apkārtējie pat neuzdrošinājās paskatīties uz viņas pusi.

Vakarpusē ciemos atnāca satraukta kaimiņiene. Izdzirdēju, ka viņas māja ir apzagta. Videokameras bija fiksējušas divus saulē iedegušus vīriešus, kuri ar dažiem kājas spērieniem bija salauzuši durvis. Par laimi, viņa bija saglabājusi gandrīz visus čekus, tāpēc nozagto mantu vietā esot atvestas jaunas. Policija pašlaik ierīkojot dzelzs durvis, kuras būšot izturīgas pret kāju spērieniem.

Pēc manas saprašanas, apkārt notiekošais bija kaut kas draudīgs un nepatīkams. Cilvēkiem, kuri dzīvoja šajā teritorijā, vajadzētu kaut kā reaģēt uz notikumiem, nevis tos vienkārši pārrunāt. Sarunās drīzāk valdīja priecīgs, pacilāts noskaņojums, nevis uztraukums par tagadni un nākotni. Ar prātu to nebija iespējams saprast, tāpēc ļāvu vaļu fantāzijai.

Lai dzīvoklī veiktu remontu, sākumā nepieciešams atbrīvoties no vecās apdares. Starp jauno un veco vienmēr ir netīrība un haoss. Arī politikā, lai dzīve kļūtu citāda, ir jāiziet caur reformu posmu. Sliktais nozīmē veiksmes stāsta sākumu, pēc kuras sekos labāka dzīve. Tā ir divu pakāpju apkārtējās pasaules uztvere, atšķirībā no tiešās, vienas pakāpes uztveres. Ja Latvijā īstenotās reformas būtu veiksmīgākas, tad arī mūsu sabiedrībā būtu šāda izpratne par apkārtnē notiekošajiem procesiem.

Apkārt esošās netīrības un haosa mērogs bija pārāk liels, lai to varētu saukt par kosmētisko remontu. Tas drīzāk atgādināja vecās būves pilnīgu nojaukšanu un jauna mitekļa celtniecību. Tikai un vienīgi ar ticību valdības pareizai rīcībai šķita par maz, lai sabiedrība ar entuziasmu uztvertu apkārt notiekošo. Biju pārliecināts, ka noteikti vajadzētu būt kādai vietējiem iedzīvotājiem saprotamai, taču tūristam vārdos nepasacītai idejai, kura iedvesmotu pārciest tik grandiozas nekārtības.

Pagājušā gadsimta vidū radās jauno marksistu kustības, kuras radoši apvienoja komunisma un romantiskā kapitālisma idejas. Šo kustību izpratnē komunismu nodrošinās nevis zinātniski tehniskās revolūcijas, bet gan kultūras uzvara. Cilvēks kļūs brīvs, pateicoties nevis mehānismiem, bet gan spējai manipulēt ar zemākas kultūras cilvēkiem. Attīstījās dažādi sociālās inženierijas virzieni un skolas, kuras toreiz Latvijas teritorijā tika uzskatītas par viltus zinātni. Pēc neatkarības atjaunošanas vairāk uzmanības pievērsa šo cilvēku, galvenokārt mākslinieku, konfliktiem ar padomju varu, mazāk – viņu atšķirīgajiem uzskatiem.

Pirms dažiem gadiem visus pasaules ziņu portālus apceļoja amerikāņa raksts, kuru atzina par gada nozīmīgāko notikumu žurnālistikā. Raksta autors apgalvoja, ka cilvēki, no kuriem ir atkarīga civilizācijas pastāvēšana, saņem daudz mazāku atalgojumu par tiem cilvēkiem, no kuriem civilizācijas pastāvēšana nav atkarīga. Augstais apbalvojums tika piešķirts nevis par ideju, kādā veidā šo netaisnību labot, bet gan par fakta pierādīšanu, ka sabiedrībās, kurās valdošā ir divu pakāpju domāšana, streiki vairs nav iespējami.

Visaptverošu streiku draudi bija galvenais iebildums pret jauno marksistu idejām. Sabiedrībā no jauna atdzima idejas par bagātu un bezatbildīgu dzīvi. Zelta miljarda jēdziens no teritorijas pārcēlās uz kultūru. Atšķirībā no īstā marksisma, inženiera vietu ieņemtu sabiedrisko attiecību speciālists. Ar augstu kultūru apveltītam cilvēkam nevajadzētu iesaistīties konfliktā ar zemākas kultūras pārstāvi, to atstājot sabiedrisko inženieru pārziņā.

Jaunais pasaules uzskats pieprasa no jauna pārvērtēt vērtības. Ir skaidrs, ka par šo vērtību izskaidrošanu parūpēsies speciālisti, nevis paši topošie nākotnes cilvēki. Tikmēr viņiem ar nepacietīgām trīsām jāpārcieš pašreizējās neērtības un jācer uz ātrāku reformu īstenošanos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...