Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Pēc ceturtdaļgadsimta

Jānis Erlats
03.09.2015.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienmēr ir interesanti no jauna apmeklēt vietas, kuras palikušas atmiņā ar spēcīgiem emocionāliem piedzīvojumiem. Toreiz, svešajā pilsētā pirmoreiz atrodoties supermārketā, acis no brīnumiem iepletās platākas, un žoklis kļuva jūtami smagāks. Tā bija sajūta, kurai līdzīgu neatceros piedzīvojis ne pirms, ne pēc tam. Vēlāk, pārdomājot par organisma neparasto reakciju uz ārējo kairinājumu, biju spiests atzīt, ka īstenībā esmu visparastākais materiālists, nevis ideālists, kā uzskatīju agrāk.

Manā atmiņā šī pilsēta ir saglabājusies ar savu īpašo šarmu. Likās, katram krūmiņam ir neatkārtojama smarža un katrs garāmgājējs ir noslēpumaina personība. Tā varētu justies ieslodzītais ārpus cietuma mūriem, elpojot to pašu, taču tai pašā laikā pilnīgi citu – brīvības gaisu.

Divarpus gadu desmitu laikā daudz kas ir mainījies - gan gaiss kļuvis savādāks, gan organisms vairs tik ātri nepakļaujas jauneklīgām sajūtām. Cerēju, ka apkārtējo ainavu fons no atmiņu dzīlēm izvilinās paslēpušos sevi pašu, līdz ar to arī zudušo naivo apbrīnas spēju, kuru gandrīz pilnībā ir iznīcinājusi pieredze.

Nepacietības pilns, spirgtajā rīta gaisā devos uz tikšanos ar jūrmalu. Pa ceļam uzklausīju draudzīgu padomu, ka nav vēlama tik agra pludmales apmeklēšana, taču vai tad brīdinājums ir šķērslis apņēmīgam nodomam? Biju atvērts jaunu emociju uzņemšanai vietā, kur satiktos jūra, sauszeme un es.

Pirmais iespaids diemžēl nebija patīkams. Nelielā strūklaciņa, kas bija paredzēta kāju noskalošanai no smiltīm, bija izpostīta. Caurules gals bija pakarināts uz koka, un tuvumā mētājās izlietota šampūna iepakojums. Liedagā rosījās cilvēki, kuri vāca saplacinātas  kartona kastes un aizdomīga izskata krēslus. Viņu klātbūtnē bija neiespējami nodoties romantiskai jūsmai, tāpēc nolēmu to atlikt uz vēlāku laiku.

Pēcpusdienā biju gatavs no jauna tuvoties jūrmalai. Strūklaka bija salabota, un nekas neliecināja par rīta postažu. Ļaužu pilnā pludmalē iekārtojos uz pēc iespējas ērtāku zvilnēšanu, aizvēru acis un, lai neaizmigtu, cītīgi klausījos apkārtējās skaņās. Spalga, skaļa un neapmierināta sievietes balss lika pietrūkties sēdus.

Maza meitene bija aiz rokas paņēmusi vēl mazāku puisēnu un vilka prom no jūras malas. Puisēns bija dusmīgās sievietes bērns, bet meitene – gados jaunu vecāku atvase. Meitene gribēja peldēties, taču nepazīstamais puisēns viņai sekoja, tāpēc meitene nolēma viņu aizvest atpakaļ pie mātes. Tas izraisīja puisēna raudāšanu un mātes skaļo kliegšanu.

Iespējams, konflikts tiktu atrisināts miermīlīgi, ja abas puses runātu savstarpēji saprotamā valodā. Valodas nezināšana lika izskaidroties ar žestu palīdzību, tomēr pārāk atšķirīgās kultūras tradīcijas acīmredzot nepalīdzēja saprasties arī žestu valodā. Atvainošanos otra puse uztvēra kā vainas atzīšanu, kurai būtu jāseko sodam. Ar nepārprotamām rokas kustībām dusmīgā sieviete vēlējās, lai vainīgie dodas prom no šīs vietas. Viņai piepalīdzēja bērnu bariņš, kuri uz jauno vecāku mantām sāka bērt smiltis.

Sieviete lūdzoši paskatījās uz savu vīru – dari kaut ko! Vīrs pārjautāja, vai viņa vēlētos, lai viņš tiktu apvainots vardarbībā pret maziem bērniem? Abi saskatījās un gandrīz vienlaicīgi noteica, ka jāiet prom. Aizejot viņi atvadām pamāja ar roku, kas varētu nozīmēt, ka gudrākie piekāpjas, taču uz māti šis žests neatstāja nekādu iespaidu. Viņas bērni bija ieguvuši jaunu vietu rotaļām, turklāt apkārtējie pat neuzdrošinājās paskatīties uz viņas pusi.

Vakarpusē ciemos atnāca satraukta kaimiņiene. Izdzirdēju, ka viņas māja ir apzagta. Videokameras bija fiksējušas divus saulē iedegušus vīriešus, kuri ar dažiem kājas spērieniem bija salauzuši durvis. Par laimi, viņa bija saglabājusi gandrīz visus čekus, tāpēc nozagto mantu vietā esot atvestas jaunas. Policija pašlaik ierīkojot dzelzs durvis, kuras būšot izturīgas pret kāju spērieniem.

Pēc manas saprašanas, apkārt notiekošais bija kaut kas draudīgs un nepatīkams. Cilvēkiem, kuri dzīvoja šajā teritorijā, vajadzētu kaut kā reaģēt uz notikumiem, nevis tos vienkārši pārrunāt. Sarunās drīzāk valdīja priecīgs, pacilāts noskaņojums, nevis uztraukums par tagadni un nākotni. Ar prātu to nebija iespējams saprast, tāpēc ļāvu vaļu fantāzijai.

Lai dzīvoklī veiktu remontu, sākumā nepieciešams atbrīvoties no vecās apdares. Starp jauno un veco vienmēr ir netīrība un haoss. Arī politikā, lai dzīve kļūtu citāda, ir jāiziet caur reformu posmu. Sliktais nozīmē veiksmes stāsta sākumu, pēc kuras sekos labāka dzīve. Tā ir divu pakāpju apkārtējās pasaules uztvere, atšķirībā no tiešās, vienas pakāpes uztveres. Ja Latvijā īstenotās reformas būtu veiksmīgākas, tad arī mūsu sabiedrībā būtu šāda izpratne par apkārtnē notiekošajiem procesiem.

Apkārt esošās netīrības un haosa mērogs bija pārāk liels, lai to varētu saukt par kosmētisko remontu. Tas drīzāk atgādināja vecās būves pilnīgu nojaukšanu un jauna mitekļa celtniecību. Tikai un vienīgi ar ticību valdības pareizai rīcībai šķita par maz, lai sabiedrība ar entuziasmu uztvertu apkārt notiekošo. Biju pārliecināts, ka noteikti vajadzētu būt kādai vietējiem iedzīvotājiem saprotamai, taču tūristam vārdos nepasacītai idejai, kura iedvesmotu pārciest tik grandiozas nekārtības.

Pagājušā gadsimta vidū radās jauno marksistu kustības, kuras radoši apvienoja komunisma un romantiskā kapitālisma idejas. Šo kustību izpratnē komunismu nodrošinās nevis zinātniski tehniskās revolūcijas, bet gan kultūras uzvara. Cilvēks kļūs brīvs, pateicoties nevis mehānismiem, bet gan spējai manipulēt ar zemākas kultūras cilvēkiem. Attīstījās dažādi sociālās inženierijas virzieni un skolas, kuras toreiz Latvijas teritorijā tika uzskatītas par viltus zinātni. Pēc neatkarības atjaunošanas vairāk uzmanības pievērsa šo cilvēku, galvenokārt mākslinieku, konfliktiem ar padomju varu, mazāk – viņu atšķirīgajiem uzskatiem.

Pirms dažiem gadiem visus pasaules ziņu portālus apceļoja amerikāņa raksts, kuru atzina par gada nozīmīgāko notikumu žurnālistikā. Raksta autors apgalvoja, ka cilvēki, no kuriem ir atkarīga civilizācijas pastāvēšana, saņem daudz mazāku atalgojumu par tiem cilvēkiem, no kuriem civilizācijas pastāvēšana nav atkarīga. Augstais apbalvojums tika piešķirts nevis par ideju, kādā veidā šo netaisnību labot, bet gan par fakta pierādīšanu, ka sabiedrībās, kurās valdošā ir divu pakāpju domāšana, streiki vairs nav iespējami.

Visaptverošu streiku draudi bija galvenais iebildums pret jauno marksistu idejām. Sabiedrībā no jauna atdzima idejas par bagātu un bezatbildīgu dzīvi. Zelta miljarda jēdziens no teritorijas pārcēlās uz kultūru. Atšķirībā no īstā marksisma, inženiera vietu ieņemtu sabiedrisko attiecību speciālists. Ar augstu kultūru apveltītam cilvēkam nevajadzētu iesaistīties konfliktā ar zemākas kultūras pārstāvi, to atstājot sabiedrisko inženieru pārziņā.

Jaunais pasaules uzskats pieprasa no jauna pārvērtēt vērtības. Ir skaidrs, ka par šo vērtību izskaidrošanu parūpēsies speciālisti, nevis paši topošie nākotnes cilvēki. Tikmēr viņiem ar nepacietīgām trīsām jāpārcieš pašreizējās neērtības un jācer uz ātrāku reformu īstenošanos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....