Pēc diviem mēnešiem Valsts vides dienests beidzot spiests „ieraudzīt” tehniskās sāls grēdas ostā, bet ūdens piesārņošanu vēl „nepamana”
PIETIEK19.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vismaz divus mēnešus SIA Man-Tess Tranzīts teritorijā Rīgas ostā, Tvaika ielā 7 noteikumiem neatbilstoši uz piestātnes izbērti aptuveni 15 tūkstošu tonnu tehniskās sāls, taču tikai aizvadītajā nedēļā to beidzot bija spiesta „ieraudzīt” Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde. Tiesa, vides uzraugi vēl nav ne „pamanījuši”, ka nepareizi glabātā sāls izšķīst un piesārņo ūdeni, ne arī „spējuši noskaidrot”, kam īsti šī sāls pieder.
„Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, balstoties uz iesniegumu, 13.02.2020. apsekoja SIA Man-Tess Tranzīts piederošo ostas teritoriju Tvaika ielā 7, Rīgā. Pārbaudes laikā konstatēts, ka teritorijā uz cietā seguma ir savesta un izbērta tehniskā sāls, kas apsegta ar ūdens necaurlaidīgu plēvi. Uzsākta lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu,” oficiāli informē Valsts vides dienests.
Taču viss, ko dienests pagaidām ir paveicis saistībā ar beidzot „ieraudzītajām” milzīgajām tehniskās sāls grēdām, ir – „VVD 14.02.2020. nosūtīja vēstuli SIA Man-Tess Tranzīts, kurā pieprasīja uzņēmumu sniegt informāciju par tehniskās sāls daudzumiem, kādi tiek uzglabāti, kā arī par termiņiem, kādos paredzēts tehnisko sāli izvest”.
Tikmēr, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tikai aptuveni
Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņā, milzīgo sāls kaudžu īpašnieki varētu būt SIA Lat Salt Trade vai arī Lit Salt Trade UAB, aiz kuriem gan stāv viena un tā pati persona – Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, kuram ir izdevies Latvijā panākt īpašus nosacījumus savam biznesam.
Pietiek rīcībā ir nonācis šāds šā gada sākumā Satversmes aizsardzības birojam nosūtīts iesniegums, kurā par P. Kravčenko minēts:
„P.Kravčenko būdams politiski nozīmīgas Baltkrievijas valsts amatpersonas dēls, izmantojot politisko ietekmi vairāku gadu garumā, ieguva monopola tiesības uz tehniskas sals realizāciju no Baltkrievijas valsts uzņēmuma Belaruskalij, izveidojot savstarpēji saistīto uzņēmumu ķēdi, veidojot necaurskatāmo un apzināti neloģisko preču un naudas plūsmu, ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas un maksāt koruptīvus maksājumus par monopola stāvokļa izmantošanu.
P.Kravčenko ir īpašnieks un patiesa labuma guvējs Lietuvas kompānijai UAB Lit Salt Trade, Igaunijas OŪ Salt Trade Estonia, Moldovas kompānija iMol Salt Trade SRL, Krievijas ООО САЛТ ТРЕЙД, ООО ЛФБ Консалтинг.
P. Kravčenko vārds iesaistīts darbībā saistībā ar tiesvedību par Lat Ros Trans tehniskās naftas kompensāciju Baltkrievijai.
Kravčenko firmas SIA Lat Salt Trade vienīgā amatpersona ir bijušais Lietuvas uzņēmuma Baltkalis UAB (AS Belaruskalij meitas uzņēmums, kurā ilgus gadus par direktoru strādāja pats P. Kravčenko) Kaļiņingradas pārstavētās firmas Kaliningrad Kalij direktors. Šīs firmas darbība tika apturēta sakarā ar kredītu mahinācijam Alfa bankā un parādsaistībām par neatdotiem kredītiem.
P. Kravčenko no 2019. gada paplašināja savu darbības ģeogrāfiju ar reģistrētiem uzņēmumiem Krievijā Maskavā. Regulāri piedalās juristu forumos un tikšanās ar Krievijas valdības amatpersonām.
Viss minētais dod pamatu pastiprināti uzraudzīt šo personu darbību Latvijā. Bet diemžēl nekas netiek darīts, neskatoties uz to, ka šī informācija jau sen ir daudzu kontrolējošo organizāciju rīcībā.”
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
