Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esot ārpus aktīvās politikas, varu atļauties brīvi prognozēt notikumu turpmāko gaitu. Pēc gada pašam un, iespējams, arī citiem būs interesanti redzēt šo apsvērumu reālo piezemējumu. Pašlaik katrs var ņemt vērā vai ignorēt manu pašviedo (ironija!) skatījumu.

Politikā kā jebkurā dzīves jomā brīnumi notiek reti. Parasti ir tā, ka loģiski vainagojas iestrādes, attīstās pretišķības - ienākas "raža".

Varētu likties, ka politiskajās aprindās pašlaik nav svarīgāka notikuma par budžeta veidošanu un kolīzijām tā caurumu aizbēršanai. Taču patiesībā fokuss ir cits - partijas ar bažām un cerībām prognozē, kādas atzīmes vēlētāji tām izliks nākamgad, aiznākamgad un vēl pēc gada - pašvaldību, parlamenta un valsts prezidenta vēlēšanās. Tautai politiķu bažas ir vērtīgākas par politiķu pašpārliecinātām cerībām, jo piebremzē pavisam trakus priekšlikumus cilvēku izģērbšanā.

Par pašvaldībām. Tā vien šķiet, ka Ventspilī un Jūrmalā pie atklātas varas atgriezīsies tie, kas pašlaik tur valda neformāli no aizkulisēm, - Lembergs un Truksnis. Ja vien pašiem būs tāda gribēšana un netiks iedarbināts "pielaižu" triks.

Beigsies iepriekš tik skaļās tiesvedības, kas jau tagad vairs netiek turētas sabiedrības uzmanības centrā. Kam šodien šķiet svarīgi, kas īsti tur notika 90.gadu beigās? Uz pašreizējo afēru fona (OIK, bankas, pensijas, armijas iepirkumi utt., utt.) visi 3A kopā izskatās pēc tādiem sīkmaņiem... Nemaz nerunājot par „Rail Baltica”, kur vainīgo meklēšana ne pie kā nenoved: RB afēra nāk no politiskajām un ar tām saaugušajām ierēdņu aprindām, kurām gribējās nesamērīgi grābt, bet bija slinkums prognozēt sekas. Un visi iesaistītie strādā nevis pie tā, lai kā nebūt pabeigtu šo gadsimta projektu, bet gan, kā neļaut nevienu iesēdināt.

Liepājā sekmes gūs Seska iedibinātā grupa, kas ir "ļoti draudzīga" iepretim visām Rīgas vajadzībām. To pašu varētu teikt par Valmieru, taču Baiks, iespējams, varētu izvēlēties neformālu pilsētas vadīšanu. Tas noteikti nāk par labu veselībai - nav jākaro ar ambicioziem sliņķiem un nodevīgiem lišķiem.

Savukārt Jelgavā, ja arī Rāviņam bija kāda doma pāriet neformāla līdera statusā, tad Jelgavas novadā izcēlies bardaks kā sūrs piemērs neļaus paiet malā, drošs paliek drošs.

Redzot, cik glupi un nemākulīgi tika atlaista Rēzeknes dome, Bartaševičam nekas cits neatliek kā izmantot situāciju un kritizēt valdošos par neprasmi, augstprātību, Latgales vajadzību neizpratni. Viņam vairs ne par ko nav jāatbild, jo administrācija turpina viņa iesāktos darbus, viņš no malas var kritizēt un pamācīt. Bartaševičs spēlē daudz gudrāk nekā valdība, un viņam nevajag baidīties no nepopulāriem lēmumiem - tos tagad pieņem administratori. Tas viss, kā arī neizbēgamais etniskais balsojums un iespējama simbioze ar "jauno saskaņieti" Šleseru var atnest Bartaševičam pat vairāk balsu, kā bija iepriekš.

Daugavpils mērs Elksniņš panāk sev uzmanību dažādos tematos, no viņa staro enerģija, un viņam patīk patikt. Tā ir īstam politiķim raksturīga iezīme. Redzams, ka viņam ir/bijuši labi skolotāji... Pats galvenais - Elksniņa darbošanās ir vērtīga daugavpiliešiem. Viņš ir simpātisks visiem, kas brauc vizītēs no Rīgas, cerot pielabināties latgaliešiem. Un Elksniņš ir gatavs sadarboties ar katru, kam ir instrumenti atbalstīt viņa pilsētu. Protams, ir lokāli greizsirdības perēkļi, bet pašreizējam mēram ir visas iespējas veidot savu un Daugavpils veiksmes stāstu.

Protams, lielākā intriga un ietekme uz politikas procesiem ir vēlēšanām galvaspilsētā. No Rīgas pašreizējā mēra staro tāds kā sagurums - ne īsti grib, ne var. Vadības nevarīgums un koalīcijas pretrunas ir liels mierinājums Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam, kam būtu pragmatiski apvienoties vienā listē, lai koordinēti sakautu "Vienotību". Protams, NA ir kāds rūgtumiņš un piesardzība sadarbībai ar Smiltēnu, taču viņa nekaunību un spēju nesarkt ne par ko var arī lieliski izmantot.

ZZS kombinācijā ar Oļegu Burovu ir traģisks stāsts. Šie virzieni nelīmējas kopā. Turklāt Burovam pašvaldības darbā ir vairāk par diviem Ahilleja papēžiem, un visi konkurenti to labi zina.

Vēlu veiksmi Šleseram - viņā mutuļo enerģija un pārmaiņu griba. Tas ir vērtīgi, neskatoties uz to, vai viņa jaunais lielprojekts ir īstenojams vai arī paliks tikai kā "Jaunie Vasjuki". Konkurentiem nav pat piedāvājuma; pašreizējā vara tikai noskatās, kā Tallina un Viļņa attīstībā apsteidz Rīgu, kur viņu augstākā pilotāža ir stabiņi, koka šūpolītes un bezgalīgas cīņas ar ielu plāksnītēm un pieminekļiem. Taču pašlaik Šlesera atvēziens izskatās lielāks, nekā būs cirtiena spēks. LPV cer uz "Saskaņas" elektorāta balsīm, taču partijas vēstījumi nav kļuvuši viennozīmīgi tuvi krieviem, bet īsti neder latviešiem.

Protams, Pūce prasmīgi slānīs valdību, un veiklais Jaunups saliks komandu, kas uz kādu pārstāvību RD var cerēt. Ja tā notiks, būs tīkamāks NA/AS partneris nekā „Vienotība”.

Progresīvie, iespējams, liks lietā juridisku kāzusu - ja tu esi, piemēram, EP deputāts Staķis un tevi ievēl Rīgas domē, bet tu nepaņem šo mandātu, tad tu saglabā EP mandātu (un algu). Citādi šai kompānijai nav saskatāma vilkme. Viņi ir izmantojuši laiku starp vēlēšanām, lai kļūtu netīkami visiem tiem, ar kuriem paši gribētu draudzēties.

Par “Saskaņas” un tās atvasinājumu panākumiem man neklājas izpauisties…

Bet kā tad ar "Vienotību" - pašreizējo varas turētāju Rīgas "draudzīgajā terārijā"? Domāju, tā ir sarežģītā situācijā. Protams, Ķirsim ir valdības aizmugure ar pašu premjeri, taču vai tas palīdz? Ne no viņas kādam bail, ne uz viņu var paļauties. Partija Ķirsim ir vairāk problēma nekā atbalsts.

Un te svarīgs ir tieši skats uz 2027.gadu, par kuru nevar nedomāt pašreizējais valsts prezidents. Viņa "pašievēlēšanās" un pašreizējā atzīmju izlicēja poza, piezīmes un pamudinājumi valdības virzienā gluži vai tracina krietnu daļu viņa bijušo biedru. Aug īgnums no abām pusēm. Rinkevičs ir kļuvis neaizsniedzami stiprs, tāpēc partijai nākas mūždien piekāpties. Ja prezidents nemitīgi liek kaktā un atstāj pēc stundām, tas nevar paslīdēt garām vēlētājam. Kāpēc lai balsotu par viņiem?

Savukārt "Vislatvijas Edgaram" jāsāk apsvērt, kas būs tie "elektori" Saeimā, uz kuru balsīm viņš var cerēt 2027. gadā. Kaķīši, sunīši, gotiņas un bērni, protams, vēlētājiem patīk, bet varbūt nenomaināmā statusu vēl vairāk nostiprinātu kāds nopietns cirtiens pa visiem apnikušu varas partiju, kurai sakrājies garš grēku saraksts. Tā sakot, - nav vērts mazgāt, taisām citu...

Globāli skatoties - domāju, ka nākamgad pasaulē šaus mazāk. Nevar neredzēt, ka gan Pekinai, gan Rietumiem gribas ātrāk pārtraukt ieilgušo karu, lai atkoptos ekonomika. Eiropa sāks prasīt vairāk disciplīnas naudas tērēšanā nacionālajos budžetos. Un tā Latvijai būtu laba ziņa jebkurā gadījumā - vai varu dalīs pēc manām prognozēm, vai gluži citādi.

Novērtē šo rakstu:

101
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi