Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija20.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Diemžēl sakarā ar nebūtiskās ieceļošanas aizliegumu, „Baltijas burbuļa” neesamību un novēloto „Zaļā sertifikāta” ieviešanu nozares cerības par tūristu plūsmas atjaunošanos 2021. gadā nav piepildījušās. Vēl vairāk - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 7 mēnešos naktsmītņu noslogojums Latvijā ir par 21.5% zemāks nekā 2020.gadā, bet Rīgā - vēl dramatiskāka situācija - 32.8% zemāks, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā. Līdzīgu tendenci uzrāda arī ēdināšanas sektors – 2021.gadā, periodā janvāris – jūlijs, vērojams vidēji 25% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā.
LVRA, sekojot starptautisko partneru sadarbības nosacījumiem, redz, ka vienīgais risinājums, lai nozare atgrieztos pirmspandēmijas režīmā un kopā ar citiem sektoriem arī turpmāk ieņemtu vadošo vietu Latvijas pakalpojumu eksportā un IKP, ir ievērot principu - „vakcinēts pakalpojumu sniedzējs – vakcinēts klients”.
Neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka „zaļajā režīmā” varēs strādāt jebkura saslimstības līmeņa apstākļos, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka. Šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.
LVRA, kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses:
- aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos;
- aicina ieviest Igaunijas un citu valstu praksi, kas atļauj bez testa un pašizolācijas ieceļot un pasākumus apmeklēt visām vakcinētajām personām, neatkarīgi no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) vakcīnu ir reģistrējusi, vai nē. Atbalstot pozīciju, ka tiek atļauts iebraukt un pasākumos piedalīties tikai ar EZA reģistrētajām vakcīnām, no Latvijas uz kaimiņvalsti ir pārcelti vairāki pasākumi, bet uzņēmēji un valsts budžets zaudējis vairākus simtus tūkstošus EUR. Tādējādi Latvijas tūrisma un viesmīlības nozare zaudē konkurētspēju reģionā;
- lūdz informēt savlaicīgi - vismaz pusotru līdz divus mēnešus iepriekš – par plānotajiem ierobežojumiem sakarā ar COVID-19 saslimstības pieaugumu, t.sk. par iespējamajiem atbalsta instrumentiem, lai uzņēmēji var savlaicīgi pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbības turpināšanu vai slēgšanu, atbrīvot nodarbinātos, brīdināt piegādātājus utt.;
- aicina pēc iespējas drīzāk lemt par īpašiem atbalsta instrumentiem viesmīlības uzņēmumiem arī gadījumā, ja uzņēmumu darbs netiek pārtraukts, jo zemās vakcinācijas aptveres dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits ir nepietiekošs;
- aicina 2022. gada budžeta projektā virzīt grozījumus „Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, nosakot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem samazināto nodokļa likmi vismaz 12%, kāda tā ir izmitināšanas pakalpojumiem;
- lūdz atjaunot darba nespējas lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību, kāda tā bija ārkārtas stāvokļa laikā, t.i. apmaksājot no valsts budžeta līdzekļiem;
- aicina tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumiem, kuri godprātīgi maksājuši nodokļus un saglabājuši darba vietas, dzēst COVID-19 pandēmijas laikā atlikto nodokļu parādu.
LVRA cer uz valdības un atbildīgo ministriju sapratni un ir gatava diskusijai, lai aizstāvētu augstākminētos priekšlikumus un dotu iespēju nozares uzņēmumiem strādāt, jo pakalpojums, ko sniedzam, ir nepieciešams iedzīvotājiem un valstij kopumā.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
