Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija20.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Diemžēl sakarā ar nebūtiskās ieceļošanas aizliegumu, „Baltijas burbuļa” neesamību un novēloto „Zaļā sertifikāta” ieviešanu nozares cerības par tūristu plūsmas atjaunošanos 2021. gadā nav piepildījušās. Vēl vairāk - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 7 mēnešos naktsmītņu noslogojums Latvijā ir par 21.5% zemāks nekā 2020.gadā, bet Rīgā - vēl dramatiskāka situācija - 32.8% zemāks, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā. Līdzīgu tendenci uzrāda arī ēdināšanas sektors – 2021.gadā, periodā janvāris – jūlijs, vērojams vidēji 25% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā.
LVRA, sekojot starptautisko partneru sadarbības nosacījumiem, redz, ka vienīgais risinājums, lai nozare atgrieztos pirmspandēmijas režīmā un kopā ar citiem sektoriem arī turpmāk ieņemtu vadošo vietu Latvijas pakalpojumu eksportā un IKP, ir ievērot principu - „vakcinēts pakalpojumu sniedzējs – vakcinēts klients”.
Neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka „zaļajā režīmā” varēs strādāt jebkura saslimstības līmeņa apstākļos, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka. Šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.
LVRA, kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses:
- aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos;
- aicina ieviest Igaunijas un citu valstu praksi, kas atļauj bez testa un pašizolācijas ieceļot un pasākumus apmeklēt visām vakcinētajām personām, neatkarīgi no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) vakcīnu ir reģistrējusi, vai nē. Atbalstot pozīciju, ka tiek atļauts iebraukt un pasākumos piedalīties tikai ar EZA reģistrētajām vakcīnām, no Latvijas uz kaimiņvalsti ir pārcelti vairāki pasākumi, bet uzņēmēji un valsts budžets zaudējis vairākus simtus tūkstošus EUR. Tādējādi Latvijas tūrisma un viesmīlības nozare zaudē konkurētspēju reģionā;
- lūdz informēt savlaicīgi - vismaz pusotru līdz divus mēnešus iepriekš – par plānotajiem ierobežojumiem sakarā ar COVID-19 saslimstības pieaugumu, t.sk. par iespējamajiem atbalsta instrumentiem, lai uzņēmēji var savlaicīgi pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbības turpināšanu vai slēgšanu, atbrīvot nodarbinātos, brīdināt piegādātājus utt.;
- aicina pēc iespējas drīzāk lemt par īpašiem atbalsta instrumentiem viesmīlības uzņēmumiem arī gadījumā, ja uzņēmumu darbs netiek pārtraukts, jo zemās vakcinācijas aptveres dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits ir nepietiekošs;
- aicina 2022. gada budžeta projektā virzīt grozījumus „Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, nosakot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem samazināto nodokļa likmi vismaz 12%, kāda tā ir izmitināšanas pakalpojumiem;
- lūdz atjaunot darba nespējas lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību, kāda tā bija ārkārtas stāvokļa laikā, t.i. apmaksājot no valsts budžeta līdzekļiem;
- aicina tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumiem, kuri godprātīgi maksājuši nodokļus un saglabājuši darba vietas, dzēst COVID-19 pandēmijas laikā atlikto nodokļu parādu.
LVRA cer uz valdības un atbildīgo ministriju sapratni un ir gatava diskusijai, lai aizstāvētu augstākminētos priekšlikumus un dotu iespēju nozares uzņēmumiem strādāt, jo pakalpojums, ko sniedzam, ir nepieciešams iedzīvotājiem un valstij kopumā.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
