Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Galīgi piespiests pie sienas, tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir bijis spiests oficiālā vēstulē atzīties publiskā blefā un blēņu runāšanā, Latvijas radio klausītājiem stāstot par it kā notikušām „ļoti daudzām apspriedēm”, kurās tiekot spriests, kā atbrīvoties no „tādiem cilvēkiem” kā viņa partijas biedrs Juris Jurašs, lai gan patiesībā šādas informācijas viņa rīcībā nav bijis.

„Šobrīd notiek ļoti daudzas apspriedes šeit valstī starp ļoti ietekmīgiem cilvēkiem ar milzīgiem finanšu resursiem, kā panākt to, lai tādi cilvēki kā Juris Jurašs nemaisītos viņiem pa kājām,” – šādas ziņas tieslietu ministrs pagājušā gada 31. oktobrī pauda Latvijas radio tiešraidē.

Pēc šī nopietnā paziņojuma gan Tieslietu ministrijai, gan pašam ministram tika pieprasīts par katru no šīm „ļoti daudzajām apspriedēm”, par kurām viņš esot informēts, sniegt ziņas par to norises laiku, vietu, dalībniekiem, apspriestajām tēmām un arī veidu, kādā šīs ziņas tieslietu ministram izdevies iegūt.

Tāpat tieslietu ministrs tika aicināts atklāt, vai viņš ar šo informāciju, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem pret ļoti augstu valsts amatpersonu – Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, ir vērsies tiesībsargāšanas iestādēs un kādas tieši ziņas tām sniedzis.

Taču jau drīz vien izrādījās, ka ne ministrija, ne ministrs nekādu informāciju par „ļoti daudzajām apspriedēm” un it kā iecerēto atbrīvošanos no J. Juraša un viņam līdzīgiem ļaudīm nav gatavi sniegt: ministrija, kuras vadītājs regulāri piemin bezkompromisa tiesiskumu, nolēma ignorēt Informācijas atklātības likumā noteikto informācijas sniegšanas termiņu.

Tā kā saistībā ar skaļo paziņojumu un iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija aicināta rīkoties arī Valsts policija, tā veica savu pārbaudi, kuras rezultāti lika secināt – tieslietu ministra apgalvojumi ir bijuši tikai blefs.

Kā izrietēja no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina oficiālās atbildes, policija ir aicinājusi sniegt paskaidrojumus par viņiem zināmiem faktiem ne tikai J. Bordānu, bet arī „ietekmīgajiem cilvēkiem pa kājām maisošos” J. Jurašu.

Taču nekādu konkrētu informāciju amatpersonas nebija varējušas sniegt. „Iepazīstoties ar saņemtajiem paskaidrojumiem, informācija par, iespējams, izdarītiem vai plānotajiem noziedzīgajiem nodarījumiem attiecībā pret Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru J. Jurašu netika konstatēta,” apliecina A. Grišins. Nekāda informācija, kas liecinātu par izdarītu vai plānotu noziedzīgu nodarījumu, tā arī neesot saņemta.

Tikai pēc Valsts policijas veiktās pārbaudes beigām un gandrīz pusotru mēnesi pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas savu oficiālo atbildi sniedza Tieslietu ministrija, taču arī šajā dokumentā nebija sniegtas ziņas ne par vienu no „ļoti daudzajām apspriedēm”, kurās it kā tiekot spriests par J. Jurašu un viņam līdzīgiem ļaudīm. Arī par to, vai J. Bordāns ar viņa rīcībā it kā esošo informāciju ir vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, atbilde sniegta netika.

Tā vietā ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs nāca klajā ar jaunu versiju par ministra paziņojumu – J. Bordāna vārdi „šobrīd notiek ļoti daudzas apspriedes šeit valstī starp ļoti ietekmīgiem cilvēkiem ar milzīgiem finanšu resursiem, kā panākt to, lai tādi cilvēki kā Juris Jurašs nemaisītos viņiem pa kājām” ministrijas amatpersonas ieskatā esot „atreferējums”, kas turklāt esot „izrauts no konteksta”.

„Papildus norādu, ka “[..] panākt to, lai [..] nemaisītos [..] pa kājām”, ir iespējams, arī neveicot noziedzīgu nodarījumu,” punktu J. Bordāna skaļajam paziņojumam oficiālajā atbildē pielika Tieslietu ministrijas valsts sekretārs.

Lai pieliktu šajā lietā punktu, Tieslietu ministrijai tika pieprasīts paskaidrot – kā tad tieši ir bijis ar it kā notikušajām apspriedēm, par kurām bija izteicies J. Bordāns, un nu tieslietu ministrs oficiālā vēstulē ir bijis spiests atzīties – viņa teiktais ir bijis blefs un blēņas.

„Attiecībā uz jautājumu saistībā ar manu interviju paskaidroju, ka intervijas konteksts bija tāds, lai atgādinātu sabiedrībai, ka Juris Jurašs un arī citi principiāli bezkompromisa taisnības cīnītāji, noziedzības un korupcijas apkarotāji ir ļoti neērti atsevišķām personām. Tāpēc nav izslēgts, ka netiks žēloti resursi, lai tādus cilvēkus dažādos veidos vajātu, lai tie “nemaisās pa kājām.” Manā rīcībā nav pierādījumu par konkrētajiem notikumiem, kas liecinātu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tiesībsargājošajās iestādēs neesmu vērsies. Tomēr kompetentajām iestādēm esmu sniedzis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem,” atzīst J. Bordāns.

Lai izvairītos no tiesvedības, ministrs arī ir bijis spiests atzīt ministrijas vainu, pārkāpjot likuma normas par atbilžu sniegšanu sabiedrībai: „Tieslietu ministrija atzīst, ka ir nokavēts termiņš atbildes sniegšanai uz Jūsu 2019. gada 10. novembra iesniegumu un šo iesniegumu. Termiņa nokavējums neatbilst Tieslietu ministrijas principiem un vērtībām.”

Novērtē šo rakstu:

104
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi