Pēc kā ilgojas tvitera trollis - vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš

MR savos tvītos pievēršas daudzām tēmās, kas noteikti interesē cilvēkus, kuri vēlas uzzināt, kā Latvijas diplomāti sadarbojas ar saviem kolēģiem Maskavā. Šī teksta ietvaros gribētos aplūkot MR Twittera saturu nedaudz plašāk un pamēģināt saprast, kādus mērķus MR patiesībā cenšas ar to sasniegt.

Detalizēti izpētot MR darbību pēdējo 7 mēnešu laikā, saskaitīju aptuveni 175 ierakstus (ieskaitot retvītus) un zemāk tabulā esmu sagrupējis šos ierakstus pa tēmām. Tad aprēķināju, cik no kopējā ierakstu skaita veido katra tēma, tādējādi izveidojot nelielu reitingu.

Par laimi vai diemžēl reitings izrādījās daudz bēdīgāks, nekā biju gaidījis. Pirmās trīs rindas šim reitingam absolūti uzreiz un absolūti visiem pasaka, ka MR nav devies uz Krieviju, lai veidotu labas attiecības ar šo valsti. Pirmās trīs rindas norāda, ka MR nodarbojas ar Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieku vidū ļoti populāro politisko tūrismu, ka arī apzināti grauj paliekas no Latvijas attiecībām ar  Krieviju. 

Politiskais tūrisms un atpūta

Šeit nekā jauna. Fotogrāfijas MR profilā apliecina standarta Latvijas polittūrista ieradumu kopumu. Ceļojumi, ekskursijas, teātri, galerijas, kino. Kazaņa, Sanktpēterburga, Kostroma, Rjazaņa, Zveņigoroda. Klosteri, kremļi, ainavas, kalni, ezeri.

Papildus tam, ka MR tērē nodokļu maksātāju naudu aizraujošiem ceļojumiem pa Krieviju, viņš arī uzskata par savu pienākumu komentāros zem savām smukajām bildēm ar šiem ceļojumiem lielīties. Ja darbs Krievijā turpinās iet labi, iespējams, pavisam drīz MR sāks lielīties arī ar skaistu ēdienu attēliem un čekiem no dārgiem restorāniem.

Interesanti, ka pierast dzīvot grezni MR sāka jau ļoti un ļoti sen. Piemēram, 2007. gadā, kad MR strādāja par premjera biroja vadītāju, viņš ar savu 3000 latu mēnesī algu bija apsteidzis pašu tā laika premjeru Aigaru Kalvīti, kurš mēnesī saņēma 2200 latus, un tā laika Latvijas valsts prezidenti Vairu-Vīķi Freibergu, kuras mēnešalga bija 2400 Ls. 

Deportācija, okupācija, staļinisms, GULAG

Pēc atgriešanās no kārtējā ainaviskā ceļojuma pa Krievijas plašumiem pirmais, ko sāk darīt MR, ir aizpildīt Twitteri ar ierakstiem par padomju laika deportāciju. Diplomātiskās tikšanās, attiecību uzlabošana ar Krievijas varas iestādēm, atbalsts latviešiem Krievijā - tie visi ir otršķirīgi uzdevumi, kurus MR sāk risināt tikai pēc tam, kad ir uzrakstījis vismaz piecus tvītus par Gulagu un kartējo reizi ir publicējis vienu un to pašu fotoalbumu no deportācijas memoriāla.

Apmēram puse tvītu par šo tēmu ir veltīti visu dažādo muzeju, memoriālu un izstāžu apmeklējumam, kas saistīti ar padomju laika deportāciju. Otrā puse tvītu par deportāciju ir vienkāršs spams - oriģinālo tvītu tulkojumi svešvalodās, savu paša tvītu retvīti tikai no vēstniecības konta, atgādinājumi par gaidāmajiem MR memoriālu apmeklējumiem, paša idejas, paša domas, atmiņas par paša idejām, atmiņas par paša domām, atmiņas par memoriālu apmeklējumiem, vairāk atgādinājumu par gaidāmajiem apmeklējumiem, vairāk tulkojumu, vairāk retvītu un tā līdz bezgalībai.

Acīmredzot MR trūkst kvalitatīva satura par šo tēmu, tomēr iknedēļas tvītu kvota par deportāciju tēmu kaut kā ir jāizpilda. Tas noved pie tā, ka MR, runājot par šo latviešiem traģisko periodu, grimst klajā informatīvā atkritumu plūsmā un devalvē šīs tēmas nozīmi pasaules informatīvajā telpā. Labs piemērs tam, ka, runājot par deportācijām, MR reizēm zaudē kontroli pār sevi, ir 2021. gada 22. novembris. Šajā dienā MR par deportācijām ir uzrakstījis vai atkārtoti ievietojis 4 tvītus.

Pēdējo 7 mēnešu laikā MR vidēji reizi nedēļā noteikti raksta par kaut kādām lietām, kas saistītas ar deportācijām, okupāciju, gulagiem un staļinismu, vienlaikus pastāvīgi ievietojot vienas un tās pašas fotogrāfijas. Līdz ar to šī tēma MR Twitter plūsmā pēc polaritātes ieņem otro "goda" vietu aiz politiskā tūrisma.

Savu spamu par deportāciju MR pamato ar vēlmi "neaizmirst vēstures rūgtās mācības". Ja tā, tad izrādās, ka MR Twitter sekotāji ir nopietni slimi cilvēki un cieš no smagiem atmiņas zudumiem. Tieši tāpēc MR ir spiests viņiem atgādināt par rūgtām vēstures mācībām vismaz reizi nedēļā, bet īpaši slimiem - 4 reizes dienā.

No vienas puses, ir ļoti patīkami redzēt, kā MR cenšas palīdzēt saviem nelaimīgajiem sekotājiem. No otras puses, ir diezgan dīvaini redzēt, kā pieaugušais, šķietami ne stulbs cilvēks, mēģina deģeneratīvu smadzeņu slimību ārstēt ar Twitteri.

Opozīcija

Krievijas opozīcijas vidū MR noteikti nav tā lielākā, bet ir noteikti ļoti spoža zvaigznīte. Ir grūti iedomāties opozīcijas mediju, opozicionāru vai opozīcijas organizāciju, kuru MR nereklamētu savā  Twitterī.

Ir skaidrs, ka Krievijas opozīcija MR ir mīļa un tuva, neskatoties uz to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu uzskata šos cilvēkus par klajiem nodevējiem. Bet MR par to nerūpējas, jo viņa uzdevums ir nevis iepriecināt krievus, bet viņus kaitināt un tajā pašā laikā kaitināt arī Krievijas varas iestādes.

Krieviem ir daudz iemeslu kairinājumam. Viens no labiem piemēriem ir plaši pazīstamais un MR bieži reklamētais Krievijas televīzijas kanāls “Doždj”, kur strādā 140 darbinieku un kuram nesen tika piešķirts “ārvalstu aģenta” status. Tas ir tāpēc ka noslēgtā līguma ietvaros "Doždj" no Eiropas Komisijas saņēma vairāk nekā 130 tūkstošus eiro ES un Krievijas attiecību atspoguļošanai. Naudas saņemšanu nenoliedz pat pati kanāla vadība.

Vai varat iedomāties, ka 2021. gadā Latvijā strādātu pasaulslavens privāts televīzijas kanāls ar 140 darbiniekiem, kuru tieši finansētu Krievijas Valsts dome? Nevis caur piecām čaulas bankam Kiprā un trīs ofšoriem Panamā, bet tieši. Es ne visai varu kaut ko tādu iedomāties.

Bez televīzijas kanāla "Doždj" Krievijā ārvalstu aģenta statuss piešķirts vairāk nekā 100 organizācijām, no kurām daudzas tiek finansētas tostarp caur ārvalstu specdienestiem, un ļoti bieži tiek reklamētas arī MR Twitterī.

Nav jēgas ilgi skaidrot, kādas emocijas pārdzīvoja Latvijas iedzīvotāju vairākums, izlasot ziņu, ka partijai “Saskaņa” savulaik bijis sadarbības līgums ar Krievijas politisko partiju “Vienotā Krievija”. Runājot par latviešu pārdzīvotajām emocijām sakarā ar ārvalstu aģentu ietekmi, var atsaukt atmiņā arī bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš vēl ne tik sen tik bieži sazinājās ar Krievijas vēstniecības vadību, ka daudzi no vēstniecības darbiniekiem domāja, ka Nils tur strādā.

Tāpēc domāju, ka arī nav jēgas ilgi skaidrot, kā jūtas krievi, kad viņiem deguna priekšā Rietumu finansēti politiskie mutanti propagandē krievu tautai klaji nodevīgas idejas. Tieši šos mutantus vismaz reizi nedēļā reklamē MR, un to cilvēku popularizēšana, kurus Krievijā ienīst 9 ar pusi no 10 iedzīvotajiem, pēc biežuma ieņem trešo vietu MR Twitter plūsmā.

Interesanti, ka ar politiķiem un medijiem, kas ir daļa no pašreizējās valdības, MR gandrīz nekad netiekas. Spriežot pēc MR tvītiem, viņš septiņu mēnešu laikā ar oficiālo iestāžu pārstāvjiem ir ticies tikai 4 reizes un ne reizi nav nonācis galveno Krievijas mediju uzmanības lokā. Tas vēlreiz uzsver, cik daudz MR ir ieinteresēts dialogā ar Krievijas varu.

Negatīvisms

MR nepalaiž garām nevienu traģēdiju vai katastrofu, kas notiek Krievijā. Kaut kur sabruka raktuves un 10 krievu kalnrači nosmaka? MR uzreiz ar digitālām asarām acīs izsaka digitālu līdzjūtību. Šaušana krievu skolā, kurā tika nogalināti bērni? Un MR atkal ir viens no pirmajiem Twitterī, kas publicē šīs "brīnišķīgās" ziņas. Dabas katastrofa ar lielu upuru skaitu? MR jau raksta tvītu, kurā sirsnīgi jūt līdzi krievu tautai, vēl pirms šī ziņa nonāca ziņu portālu lapās.

Dabiski, ka katru vai gandrīz katru gadu MR uzskata par savu pienākumu ierasties pie pieminekļa Beslanas terorakta upuriem un pēc tam savā Twitterī sarīkot par šo notikumu šovu. Tas tiek darīts, lai velreiz atgādinātu visai pasaulei par vienu no lielākajiem melnajiem punktiem uz Krievijas valdības un personīgi Vladimira Putina reputācijas.

To var salīdzināt ar situāciju, ja Krievijas vēstnieks Latvijā katru gadu būtu ieradies pie Zolitūdes Maximas ar ziediem, ievietojis fotoreportāžu no traģēdijas vietas, tādējādi atgādinot visai diplomātiskajai sabiedrībai, ka Latvijas tiesa nevienam apsūdzētajam nav piespriedusi reālu sodu par 54 cilvēku nāvēm. Krievijas vēstnieks Latvijā dara daudzas citas ārkārtīgi apšaubāmas lietas, bet līdz tik primitīvām provokācijām nenolaižas pat viņš.

Nepārprotiet, līdzjūtības izteikšanā krieviem nav nekā slikta, it īpaši, ja viņi sēro. Tajā nav nekā slikta, bet ar nosacījumu, ka papildus traģiskajiem notikumiem jūs dalāties ar krieviem visā labajā, kas notiek viņu dzīvē. Lai rakstītu par krievu skolniekiem, nav jāgaida, kad viņus nošaus, par viņiem var rakstīt, kamēr viņi ir arī dzīvi, ko MR, protams, nekad nedara.

Ar saviem negatīvajiem tvītiem MR izmanto stereotipu, ka Krievija ir nabaga, atpalikusi valsts, kurā nenotiek nekas cits kā katastrofas un traģēdijas. Uz šīs retorikas fona pašreizējā Krievijas valdība izskatās, protams, niecīga, bet garie, patīkamie baltieši no attīstītās Eiropas izskatās pēc dižciltīgiem  bruņiniekiem.

Troļļošana kopumā

Ja saskaita visus negatīvos tvītus, kuros MR tieši un netieši raksta riebeklības par Krieviju, diskreditē Krieviju vai nodarbojas ar cita veida informācijas sabotāžu, tad to skaits būs nedaudz mazāks par 50% no kopējā tvītu skaita. Citiem vārdiem sakot, pusi sava laika Twitterī un, iespējams, arī dzīvē MR pavada Krievijas, krievu un Krievijas valdības troļļošanai.

Deportācijas tvītu kopumu, siltu rokasspiedienu ar ārvalstu aģentiem un pretkrievisko sankciju reklamēšanu krievi uztver kā neko citu kā troļļošanu, bet pašu MR par neko citu kā trolli. Vidēji pēdējo 7 mēnešu laikā MR ir publicējis Krievijai nepatīkamus tvītus 2,6 reizes nedēļā jeb kopā 82 reizes.

Kāpēc MR troļļošana nav tā labākā ideja?

Pirmkārt, MR par savu darbu saņem algu, un šajā gadījumā šī nauda plašākajā nozīmē Latvijai nenes nekādu labumu. MR darbs noteikti nāk par labu tai citai valstij, kurai ļoti patīk būvēt lielas vēstniecības pie lidostām, savukārt Latvijai MR darbība Krievijā nes tikai ļaunumu.

Es lieliski saprotu, ka, ja MR vietā izrādīsies kāds cits polittūrists, viņš īstenos to pašu darba kārtību, ko MR. Bet šeit nav runa par to, kāpēc MR mērķtiecīgi bojā attiecības ar mūsu austrumu kaimiņu. Mēs visi zinām un saprotam iemeslus, kāpēc viņš to dara. Šeit runa ir par to, ka šādas pazemojošas vasaļa darbības no Latvijas puses nevajadzētu īstenot kā tādas.

Otrkārt, jāsaprot, ka MR savā tviterī troļļo nevis anonīmus komentētājus, bet gan pasaulē lielāko kodolieroču turētāju, ar kuru, ja kāds ir aizmirsis, mūsu valstij ir diezgan liels kopīgas robežas posms.

Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka Latvijai būtu jāatsakās no savas vēstures tikai tāpēc, ka kādam pistole ir piecus centimetrus garāka. Kodolieroču klātbūtne Krievijā, protams, nenoliedz deportāciju, okupāciju, gulagus un visu, kas ar to ir saistīts.

Taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ārlietu ministrijas Latvijas vēstures traģēdiju izmantošana ģeopolitisku provokāciju un konfliktu radīšanai liecina par to, ka ministrija savā darbībā vadās pēc bandītisma, noziedzības un korupcijas principiem, tādējādi uzsverot, ka šie principi ir arī mūsu valsts pamatā.

Bet Latvijas vēstnieks Krievijā diemžēl tā nedomā un pilnīgi noteikti turpinās troļļot Kremli arī turpmāk, acīmredzot nesaprotot šīs troļļošanas sekas. Tieši tāpēc, ja Latvijā, nedod Dievs, kārtējo reizi parādīsies krievu tanki un latviešu tautai kārtējo reizi nāksies pārdzīvot deportāciju, tad par to varēsim pateikt milzīgu paldies arī Latvijas Ārlietu ministrijai, kā arī personīgi deportāciju “advokātam” Mārim Riekstiņam.

Novērtē šo rakstu: