Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir noslēpumaina tuksneša ieskauta oāze, kuru var apmeklēt vai nu, ja tev ir daudz naudas, vai ja esi politiskais tūrists, kas strādā Latvijas valdībā.

Neskatoties uz augstajām cenām ceļojumiem uz AAE, mūsu brīnišķīgā valdība dod mums iespēju vismaz reizēm un vismaz nedaudz kļūt tuvāk šai pasakainajai valstij. Pēdējā laikā šādas iespējas mums tiek nodrošinātas arvien biežāk.

Pirmais piemērs neapšaubāmi ir mūsu valsts dalība izstādē EXPO 2020 DUBAI, kas Dubaijā notiks līdz 2022. gada martam. Ņemot vērā šī pasākuma augsto līmeni, tā organizēšanā piedalījās tādas augstas Latvijas amatpersonas kā LIAA direktors Kaspars Rožkalns un valsts prezidents Egils Levits.

Izstādi vairākkārt atspoguļoja Latvijas mediji, no kuriem daudzi savos daiļrunīgajos  rakstos lasītājiem skaidroja, ka AAE ir viena no brīnišķīgākajām valstīm pasaulē, ar kuru Latvijai sadarboties ir liels pagodinājums. Šajos rakstos mums stāsta, ka AAE un Latviju saista 26 gadus ilga draudzība, kā arī tiek precizēti Latvijas vēstniecības atvēršanas datumi AAE un otrādi.

Otrā iespēja tuvāk iepazīt AAE ka vislabāko teritoriju ir ziņas par 100% vakcinācijas aptveres sasniegšanu Emirātos. Šo ziņu atkārtoja gandrīz visi Latvijas mediji, kuri tāpat kā EXPO 2020 gadījumā savos rakstos runāja par ļoti augsto veselības aprūpes līmeni AAE. Papildus informācijai par 100% vakcinācijas aptveri autori sīki stāsta par to, cik daudz pasākumu AAE Veselības ministrija veic pandēmijas apkarošanai, kāds darbs tiek veikts, lai samazinātu jaunā “omikrona” celma ietekmi, kā arī, ka AAE ir veiksmīgi pārgājuši uz trešās potes vakcinācijas stadiju.

Lai arī Latvijas autobraucēji būtu lietas kursā par to, kas notiek AAE, tikai šonedēļ portālā Iauto.lv tika publicēts raksts par to ka “Dubaijas policijas autoparks saņēmis kārtējo papildinājumu, iegūstot divus vācu varenauto Audi R8 eksemplārus”.

Raugoties uz to, kā ar katru dienu stiprinās mūsu attiecības ar AAE, visticamāk, ziņas par šo moderno, viesmīlīgo un attīstīto valsti mūs priecēs vismaz līdz EXPO 2020 noslēgumam.

Tajā pašā laikā daži ASV Valsts departamenta darbinieki ne visai piekrīt Latvijas mediju un amatpersonu viedoklim, ka dzīvot AAE ir viegli un vienkārši. Pats par sevi saprotams, ka stulbi  amerikāņi  fiziski nekad nevarēs saprast  Tuvo Austrumu kultūru labāk par portālu  Delfi vai prezidentu Levitu. Bet ziņkārības labad tomēr paskatīsimies, kādas baumas par pasaules brīnišķīgāko valsti izplata viltīgie amerikāņu aģenti.

Visspilgtākais un faktu pilnākais dokuments par AAE ASV Valsts departamentu izpildē, iespējams, ir “2020 Country Reports on Human Rights Practices: United Arab Emirates”. Šis dokuments aptver starptautiski atzītās politiskās, darba un  civiltiesības, kā noteikts Vispārējā drošības deklarācijā (Universal Declaration of Human Rights) un citos starptautiskos līgumos.

Lai netērētu laiku vairāku lappušu dokumenta tulkošanai, apskatīsim tikai svarīgākās tēzes, kuru izpausme tika pamanīta AAE šī ziņojuma tapšanas laikā:

• spīdzināšana apcietinājumā;

• patvaļīgs arests un aizturēšana;

• politieslodzītie;

• valdības iejaukšanās privātuma tiesībās;

• nepamatoti vārda un preses brīvības ierobežojumi, tostarp neslavas celšana, cenzūra un interneta vietņu bloķēšana;

• būtiska iejaukšanās miermīlīgas pulcēšanās tiesībās un vārda brīvībās;

• pilsoņu nespēja brīvās un godīgās vēlēšanās izvēlēties valdību;

• viendzimuma seksuālo darbību kriminalizācija;

• valdība neļāva strādniekiem brīvi biedroties, slēgt kolektīvas sarunas vai pievienoties neatkarīgām arodbiedrībām;

• valdība efektīvi nenovērsa fizisku un seksuālu vardarbību pret ārvalstu mājkalpotājiem un citiem viesstrādniekiem.

https://www.state.gov/reports/2020-country-reports-on-human-rights-practices/united-arab-emirates/

Kā jūs saprotat, ja visas šīs tēzes no ASV Valsts departamenta ziņojuma izpētīt internetā, tad par katru no tām atradīsiet desmitiem un pat simtiem tikai oficiāli publicētu precedentu. Tāpat, pētot šīs tēzes, uzzināsiet, ka imigrantu darba laiks bieži vien ir līdz 21 stundai.

Vai ka AAE likumi pieļauj vardarbību ģimenē. Kriminālkodeksa 53. pants pieļauj “vīra sodu savai sievai un nepilngadīgu bērnu sodīšanu”, ja vien uzbrukums nepārsniedz islāma likumu robežas. Izvarošana laulībā nav noziegums.

Vai ka dažādos AAE emirātos ir spēkā likumi, kas nosaka kriminālatbildību par viendzimuma seksuālajām attiecībām. Piemēram Abū Dabī par “nedabisku seksu ar citu personu” var sodīt ar cietumsodu līdz 14 gadiem. (Abū Dabī Kriminālkodeksa 80. pants.)

Šim sarakstam var pievienot arī to, ka viens no sodiem par noziedzīgiem nodarījumiem AAE ir nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei. Tas ir, kad noziedznieks tiek ierakts zemē (vīrieši līdz viduklim, sievietes līdz kaklam) un apmētāts ar vidēja izmēra akmeņiem līdz nāvei. Visa "procedūra" aizņem apmēram 1 stundu.

Taču nevajag domāt, ka AAE vadībai nav dvēseles un ka, izņemot akmeņu mešanu, AAE nav citu nāvessoda veidu. Protams, ka ir, un, protams, tie ir daudz humānāki par akmeņiem – šaušana un kāršana.

Apzinoties, ka dzīve AAE patiesībā nav tik caurspīdīga un viegla, kā mums par to stāsta Latvijas mediji un prezidents Levits, uzreiz rodas vairāki interesanti jautājumi un secinājumi.

Pirmkārt, AAE ir savs "Navaļnijs" - Ahmeds Mansūrs, kuram 2018. gada maijā Abū Dabī tiesa piesprieda 10 gadu cietumsodu par viņa AAE cilvēktiesību pārkāpumu atmaskošanas darbībām. Par Navaļniju sāku runāt tāpēc, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš visu laiku Twitterī aizrāda Krievijas varasiestādēm par Alekseja cietumsodu un saka, ka tas cita starpā ir arī cilvēktiesību pārkāpums.

Interesanti, ka Mārim Riekstiņam ir kolēģis Atis Sjanīts, kurš strādā par Latvijas vēstnieku AAE un kuram teorētiski pret AAE iestādēm būtu jāīsteno tāda pati politika, kādu Riekstiņa kungs īsteno pret Krieviju. Citiem vārdiem sakot, Sjanīta kungam vajadzētu arī atklāti apsūdzēt AAE iestādes cilvēktiesību pārkāpumos un pieprasīt tūlītēju Ahmeda Mansūra atbrīvošanu.

Protams ka vajadzētu, bet, protams, ka joprojām nepieprasa. Viņš to nepieprasa, jo AAE atšķirībā no Krievijas Sjanīta kungs par  garo mēli var reāli nonākt cietumā un no turienes reāli vairs nekad netikt ārā. Vēl viens iemesls, kāpēc Sjanīta kungs nepieprasa tūlītēju Ahmeda Mansūra atbrīvošanu, ir tas, ka pārkāpt cilvēktiesības ir aizliegts tikai Krievijā un nedaudz arī Baltkrievijā. Pārējā pasaulē, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieku  domām, cilvēktiesības var  pārkāpt, cik vien vēlas, kas izskaidro Sjanīta kunga klusēšanu par Ahmeda arestu un daudziem citiem cilvēktiesību pārkāpumiem AAE.

Otrkārt, ir vērts pievērst uzmanību Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkeviča ļoti siltajām attiecībām ar AAE diplomātiem. Šeit ir tikai daži piemēri tam, ka Rinkēviča kungu un viņa kolēģus no AAE saista tikai savstarpēja sapratne, cieņa un sirsnība.

11.novembrī 2020.gadā ar Latvijā akreditētā diplomātiskā korpusa vecāko Apvienoto Arābu Emirātu vēstnieci V.E. Hanānu Halfānu Ubaidu Alī Almadhanī Rinkeviča kungs godināja tos, kas cīnījās un krita par Latviju.

2018. gada 2. maijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Apvienoto Arābu Emirātu ekonomikas ministru Sultānu Bin Saīdu Al Mansūri. Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu ekonomisko attiecību attīstība, sadarbība transporta jautājumos un tūrisma veicināšanā.

Par godu Apvienoto Arābu Emirātu un Latvijas Republikas diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadienai AAE ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs V.A. Šeihs Abdullāhs Binzājids Alnahjāns un Latvijas ārlietu ministrs V.E. Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apmainījās ar apsveikumiem un pārrunāja dažādus divpusējus un starptautiskus jautājumus..

Skatoties, kā Rinkēviča kungs ļoti jauki pavada laiku ar AAE amatpersonām, man rodas jautājums - vai viņš saprot, ka šie cilvēki pilda tās valsts gribu, kurā viendzimuma attiecību pārstāvjiem piespriež cietumsodu līdz 14 gadiem? Vai viņš vispār saprot, ka cilvēki, ar kuriem viņš apmainās siltos sveicienos, skatās, kā viņu dzimtenē tiek ieslodzīti viendzimuma attiecību pārstāvji, un aplaudē?

Treškārt, ir ļoti ironiski redzēt, kā valsts, kurā par noziegumiem absolūti legāli var ierakt zemē un nomētāt līdz nāvei ar akmeņiem, kaut ko deklarē simtprocentīgi. Tiesa, esmu ārkārtīgi pārsteigts, ka Emirātu valdībai bija nepieciešams tik daudz laika, lai sasniegtu 100% vakcinācijas aptveri. Ar AAE valdošo “disciplīnu” 100% efektivitāti vajadzēja sasniegt nevis pusgada laikā, bet jau pirmajā dienā pēc vakcīnas parādīšanās Emirātu slimnīcās.

Bet, kā rāda prakse, smieties par absolūtajām vērtībām, kuras izziņo tirāni, ir arī jāmāk. Kad Putins un Lukašenko paziņo diezgan komiskus vēlēšanu rezultātus, tad smeties var un vajag. Bet, kad to dara potenciālais investors, kurš, starp citu, gejus par skūpstīšanos iemet cietumā, smieties nedrīkst nekādā gadījumā, katrs vārds ir jāuztver nopietni un ar gudru seju.

Nobeigumā gribētos atzīmēt ka viss šis ļoti skaistais stāsts par mūsu dzimtenes un AAE draudzību vēlreiz parāda, kādi motīvi virza mūsu politiķus un cik dziļi šie politiķi ir gatavi slēpt savas demokrātiskās vērtības, kad runa sāk būt par īpaši lielu naudu.

Novērtē šo rakstu:

166
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi