Pēc kārtējā konflikta KNAB vadībā Strīķei apsver SAB direktora vietnieces amatu
PIETIEK03.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Konfliktam starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa vietnieci, par biroja simbolu uzskatīto Jutu Strīķi vēršoties plašumā, tiek pieļauts, ka Strīķe drīzumā varētu pāriet darbā uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no avotiem drošības dienestos, kuru iesaistītās amatpersonas šonedēļ vai nu atteicās komentēt, vai no atbilžu sniegšanas izvairījās.
Nesenajā darbinieku atestācijā, kas notikusi KNAB, par biroja simbolu uzskatītā priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe ieguvusi otro iespējamo zemāko novērtējumu no pieciem - "D" līmeni, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Sekas šāda novērtējuma saņemšanai ir atalgojuma samazināšana un iespēja zaudēt amatu, ja atkārtotā atestācijā pēc sešiem mēnešiem netiks iegūts augstāks novērtējums.
Lai gan KNAB vadība, pašu Strīķi ieskaitot, no oficiālām atbildēm uz Pietiek jautājumiem šonedēļ izvairījās, neoficiāli ziņas par šo faktu tika saņemtas no vairākiem avotiem pašā birojā un citās drošības struktūrās, kur iespējamais pavērsiens Strīķes karjerā ir pēdējo nedēļu karstākā tēma. Mājienus par iespēju pēc teju 10 gadiem KNAB pamest darbu birojā šonedēļ Strīķe deva arī intervijā ziņu aģentūrai LETA.
Kā otru KNAB vadošu darbinieku, kurš atestācijā ieguvis zemo "D" novērtējumu, informēti avoti Pietiek min Strīķei pakļauto biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu.
Atestācijas komisijā darbojies gan KNAB pusotru gadu amatā esošais priekšnieks Streļčenoks, gan otra viņa vietniece - korupcijas novēršanas jautājumos - Ilze Jurča. Šāda zema novērtējuma došana diviem vadošiem biroja darbiniekiem tiek skaidrota arī ar iekšējo konfliktu, kas starp Streļčenoku un Strīķi samilzis jau vismaz kopš ziemas. Sākotnēji Strīķes atbalstīts, Streļčenoks šoziem jau piedzīvoja domstarpības ar savu vietnieci, kas bijis saistīts ar piemaksu sistēmas pārskatīšanu par sliktu Strīķes un Juraša padotībā esošajiem KNAB operatīvajiem darbiniekiem.
Šā gada janvārī, kad Pietiek interesējās par saspīlējumu KNAB vadībā, tika apgalvots, ka šoreiz tas neizpletīsies kā iepriekšējo biroja priekšnieku laikā un, nevēloties kārtējo kaitējumu biroja reputācijai, konfliktējošo samierināšanā iesaistījies pat premjera birojs.
Pašlaik tieši ar politisko atbalstu no Jāņa Maizīša ievēlēšanu SAB direktora amatā panākušās Vienotības tiek saistītas Strīķes izredzes saņemt amatu valsts galvenajā specdienestā. Lai gan Vienotība pie varas ir jau četrus gadus un pa šo laiku tās paspārnē veikti vērienīgi saimnieciski darījumi, kas tradicionāli saistās ar korupcijas riskiem, šīs partijas amatpersonu darbībai KNAB ir pievērsis maz uzmanības, ja salīdzina ar skaļajām lietām pret vecajām varas partijām.
Maizītis savā pirmajā oficiālajā darba dienā SAB direktora amatā Pietiek atteicās komentēt, vai apsver Strīķes aicināšanu vietnieces amatā. "Mana atbilde ir "nekomentēšu"," bija jaunā SAB direktora atbilde uz Pietiek lūgumu apstiprināt vai noliegt Strīķes iespējamo darbu SAB. Maizīša reakcija uz jautājumu atstāja iespaidu, ka tas viņu nepārsteidz, bet atbilde netiek sniegta, jo lēmums vēl nav pieņemts. Tas saskan ar Pietiek avotu apgalvoto, ka jautājums vēl nav izlemts un to var ietekmēt gan Strīķes iegūtais "D" līmenis atestācijā, gan līdzšinējā tendence nesadzīvot ar priekšniekiem. Abi SAB direktora vietnieku amati jau ir aizņemti, kas nozīmētu nepieciešamību atbrīvot kādu no esošajiem vietniekiem vai izveidot jaunu amatu īpaši Strīķei. Iespēja, ka KNAB priekšnieka vietniecei tiktu piedāvāts zemāks postenis, netiek vērtēta kā reāla, jo neatbilstu viņas ambīcijām un statusam.
Streļčenoks šonedēļ uz Pietiek zvaniem neatbildēja, atbildes netika sniegtas arī uz īsziņā nosūtītiem detalizētiem jautājumiem. Uz zvaniem šonedēļ neatbildēja arī Strīķe - sākotnēji atbildējusi uz zvanu, viņa to pātrauca, kad izdzirdēja, kas ir zvanītājs. KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs, kuram tika pārsūtīti Streļčenokam adresētie jautājumi, pēc ilgām pārdomām pieprasīja tos noformēt kā "oficiālu pieprasījumu" un atteicās telefoniski apstiprināt vai noliegt Pietiek rīcībā esošo informāciju.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
