Iesaki rakstu: 
Trīs tā sauktajiem Latvijas oligarhiem, iespējams, pastarpināti piederošais Rīgas brīvostas uzņēmums SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO), kuras īpašumā tagad oficiāli un juridiski nonākusi izdevniecība a/s Diena, ilgtermiņā neesot ieinteresēta „šī aktīva saglabāšanā”. RTO izdevniecības uzturēšana nesot tikai zaudējumus, un „tas nav mūsu profilējošais aktīvs”, Pietiek atzinusi ar RTO saistīta persona. Tādējādi esot sagaidāms, ka jau tuvāko mēnešu laikā a/s Diena, kas izdod laikrakstus Diena, Dienas Bizness, virkni žurnālu un kurai pieder viena no valstī lielākajām tipogrāfijām, kā arī nekustamais īpašums Mūkusalas ielā, gaida jaunas pārmaiņas.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka izdevniecības turpmākās darbības pamatā ir vairāki scenāriji. Viens no tiem paredz Dienas izpārdošanu pa daļām. Tas ir, atsevišķu izdevniecības struktūru, laikrakstu un žurnālu pārdošanu ārvalstu mediju koncerniem. Starp potenciālajiem Dienas „daļu” pircējiem tiek minēts gan norvēģu mediju gigants Schibsted (pieder portāls TVNET), gan igauņu mediju koncerna Ekspress Group lielākais īpašnieks Hanss Luiks. (Viņam pieder arī portāls Delfi, un Luiks tiek uzskatīts par vienu bagātākajiem igauņiem.)
Otrs variants paredz, ka izdevniecību Diena „savās rokās” pārņemtu viens no, iespējams, slēptiem un pastarpinātiem RTO īpašniekiem ventspilnieks Aivars Lembergs, ar kura ietekmi tiek saistīta izdevniecība Mediju nams, kas izdod laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze un vairākus žurnālus.
Trešais variants pieļauj, ka Diena „vēl kādu laiku” paliek RTO īpašumā, ka tiek mēģināts optimizēt izdevniecības izmaksas un Dienas izdotie mediji tiek daļēji izmantoti RTO īpašnieku kopīgo interešu īstenošanai.
Lēmums par to, kurš no scenārijiem tiks īstenots, esot gaidāms tuvāko mēnešu laikā.
Kā zināms, tā sauktās „oligarhu lietas” izmeklēšanas materiāli likuši nojaust, ka, iespējams, RTO patiesie īpašnieki ir trīs tā sauktie oligarhi – ekspremjers Andris Šķēle, eksministrs Ainārs Šlesers un Lembergs.
Konkrēti soļi par to, kāda tieši būs izdevniecības Diena nākotne, tagad, kad kontroli pār to zaudējis Šlesera draugs uzņēmējs Viesturs Koziols, pagaidām netiek sniegta. Par gaidāmām pārmaiņām mediju koncernā liecina arī tas, ka RTO kā Dienas īpašnieks jau pērnā gada nogalē investīciju bankai Evli Securities esot pasūtījis pētījumu (due diligence) par izdevniecību Diena. Investīciju bankas kompetencē esot sniegt padziļinātu izpēti par mediju tirgu Latvijā un sagatavot scenārijus tam, ko RTO darīt ar Dienu.
Evli Securities ir investīciju banka, kas specializējusies uzņēmumu aktīvu novērtēšanā, pirkšanā un pārdošanā – pērnā gada rudenī ar Evli Securities starpniecību somu mediju koncernam Sanoma News tika pārdots telekomunikāciju monopoluzņēmumam Lattelecom piederošais portāls Apollo.
Noprotams, ka saskaņā ar investīciju bankas sagatavoto priekšziņojumu RTO tiek piedāvāti vairāki scenāriji, kā turpmāk rīkoties ar izdevniecību Diena. Interesi par dažu Dienai piederošu mediju iegādi esot izrādījis Luiks un Schibsted, taču abu piedāvātā pirkuma cena pagaidām pārdevējus neesot apmierinājusi. Izdevniecības Diena saistības, kas radušas kopš to pārņēma Koziols, pārsniedzot sešus miljonus eiro (vismaz 2,7 miljonu eiro kredīts RTO un ap 3,5 miljonu latu kredīts Aizkraukles bankai).
Neformāli tiekot apspriesta arī izdevniecības Diena „nodošana” Lembergam, kurš, iespējams, ir viens no RTO īpašniekiem. Tiek norādīts, ka, pārņemot atbildību par Dienu, Lembergs varētu apvienot mediju resursus, papildus iegūstot arī īpašumu Mūkusalas ielā, kurā jau darbojas Dienas laikrakstu un žurnālu redakcijas, un iegūtu arī aktīvu, kas nes naudu – tipogrāfiju Mūkusala.
Jau ziņots, ka Diena nonākusi RTO īpašumā. Darījums tika īstenots februāra beigās, kad RTO pārņēma iepriekš Koziolam piederošo Dienas īpašnieci a/s Žurnāli un Diena. Tagad izmaiņas reģistrētas arī Uzņēmumu reģistrā un līdz ar tām Žurnāli un Diena valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Koziols, viņa vietā stājušās citas personas.
Izdevniecības Diena nedienas sākās 2009.gada vasarā, kad zviedru koncerns Bonnier Business Press pārdeva izdevniecību un to pārņēma Aleksandra Tralmaka vadīts uzņēmums Nedela S.A.. Tralmaks toreiz paziņoja, ka par Diena īpašnieci kļuvusi Roulendu (Rowland) ģimene no Lielbritānijas ar 45 gadu investīciju pieredzi.
Koziols par Dienas 51% akciju īpašnieku kļuva 2010.gada augustā. 2011.gada februārī viņš informēja, ka panācis vienošanos ar Roulendu ģimeni, atbilstoši kurai ieguva 98,84% Diena.
Ziņas, ka Koziols zaudēs Dienu, izskanēja jau janvārī, tomēr toreiz viņš to noliedza un sauca par baumām.
Pietiek jau rakstījis, ka KNAB izmeklē Šlesera iespējami nelikumīgas īpašumtiesības dažādos uzņēmumos, tai skaitā arī RTO. Šīs izmeklēšanas ietvaros 2010.gadā noklausītu sarunu ieraksti liecinājuši, ka patiesie Dienas īpašnieki pastarpināti caur slēptām īpašumtiesībām RTO varētu būt Šlesers, Lembergs un Šķēle. Viņi to gan kategoriski ir nolieguši.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
