Pēc kratīšanām Finanšu policija piemēro nodrošinājuma līdzekli Martinsona būvfirmai "Moduls-Rīga"
PIETIEK14.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien pēc Finanšu policijas lūguma Uzņēmumu reģistrā pieņemts lēmums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu uzņēmējam Mārim Martinsonam daļēji piederošajai būvfirmai Moduls-Rīga. Vēl piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis atteicās apstiprināt, ka divas diennaktis ilgušās kratīšanas saistībā ar organizētās noziedzības grupu notikušas arī pie Martinsona (attēlā pirmais no labās). To, ka trešdien notikusi kratīšana, Pietiek apstiprināja Moduls-Rīga ofisā.
Uzņēmumu reģistrs pirmdien, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes 7. jūlija lēmumu, pieņēmis lēmumu noteikt nodrošinājuma līdzekli - visa veida pārreģistrācijas aizliegumu firmai Moduls-Rīga. 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pastarpināti kontrolē politiķu draugs un sponsors Māris Martinsons. Šī trešdaļa būvfirmas pieder uzņēmumam MM investīcijas, kura kopš pērnā gada februāra simtprocentīgi pieder Martinsona 21 gadu vecajam dēlam Mārcim Martinsonam. Pats Māris Martinsons ir vienīgais MM investīcijas valdes loceklis. Vēl pa 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Abarinovam un Austrālijas pilsonim Grigorijam Rozencvetam (Rozentsvet).
Martinsons pirms divarpus gadiem 10 000 latu (aptuveni 14 000 eiro) ziedojis Vienotības priekštecim Jaunajam laikam, bet šopavasar ar Martinsonu saistītus ziedojumus saņēmusi Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Tomēr būvuzņēmēja Martinsona patiesā ietekme uz politiķiem allaž tikusi vērtēta nesalīdzināmi lielāka nekā šie oficiālie ziedojumi. Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas, Moduls-Rīga tikai šogad vien ieguvis 2,5 miljonus eiro vērtus Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījumus, kas saistīti ar izglītības un zinātnes iestāžu remontdarbiem.
Piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis Pietiek izmeklēšanas interesēs atteicās atklāt, vai kratīšanas veiktas ar Martinsonu saistītos uzņēmumos. Oficiāli tika apstiprināts politiķu un uzņēmēju aprindās apspriestais, ka Finanšu policija divas diennaktis veikusi kratīšanas un tas saistīts ar organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies būvniecības un celtniecības jomā. Toties pašā Martinsonam piederošās būvfirmas Moduls-Rīga birojā Pietiek piektdien apstiprināja, ka kratīšana notikusi trešdien ofisa 1. un 3. stāvā un tajā bijuši iesaistīti daudzi eksperti un izmeklētāji.
Pietiek jau pavasarī rakstīja, ka ar Martinsonu saistītu 27 000 eiro lielu ziedojumu februārī un martā saņēma Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Ziedotāji bija Martinsonam un būvuzņēmējam Guntim Rāvim piederošās SIA Dzelzceļa būve līdzīpašnieces Olga Ļitvinova, Lidija Sipļivaja un valdes loceklis Aleksandrs Ļitvinovs. Uzņēmums ieguvis pasūtījumus dzelzceļa infrastruktūras būvē.
Martinsona vārds pēdējos pāris gados, kopš Satiksmes ministrijas (SM) politiskā pārraudzība saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu nodota "olšteiniešiem", allaž tiek neoficiāli piesaukts, kad ir runa par to, kurš kontrolē SM kapitālsabiedrību iepirkumus. Ar "olšteiniešu" ietekmi SM valsts sekretāra amatā nonākušais Kaspars Ozoliņš Pietiek noliedzis savu saistību ar Martinsona interesēm, vienīgā reize, kad viņš saticis Martinsonu, esot ministrijas telpās vēl ministra Aivja Roņa laikā, kad Martinsons tur ticies ar Vienotības nozīmēto SM lietu kuratoru Dzintaru Zaķi.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
