Pēc kratīšanām Finanšu policija piemēro nodrošinājuma līdzekli Martinsona būvfirmai "Moduls-Rīga"
PIETIEK14.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien pēc Finanšu policijas lūguma Uzņēmumu reģistrā pieņemts lēmums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu uzņēmējam Mārim Martinsonam daļēji piederošajai būvfirmai Moduls-Rīga. Vēl piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis atteicās apstiprināt, ka divas diennaktis ilgušās kratīšanas saistībā ar organizētās noziedzības grupu notikušas arī pie Martinsona (attēlā pirmais no labās). To, ka trešdien notikusi kratīšana, Pietiek apstiprināja Moduls-Rīga ofisā.
Uzņēmumu reģistrs pirmdien, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes 7. jūlija lēmumu, pieņēmis lēmumu noteikt nodrošinājuma līdzekli - visa veida pārreģistrācijas aizliegumu firmai Moduls-Rīga. 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pastarpināti kontrolē politiķu draugs un sponsors Māris Martinsons. Šī trešdaļa būvfirmas pieder uzņēmumam MM investīcijas, kura kopš pērnā gada februāra simtprocentīgi pieder Martinsona 21 gadu vecajam dēlam Mārcim Martinsonam. Pats Māris Martinsons ir vienīgais MM investīcijas valdes loceklis. Vēl pa 33,3% SIA Moduls-Rīga kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Abarinovam un Austrālijas pilsonim Grigorijam Rozencvetam (Rozentsvet).
Martinsons pirms divarpus gadiem 10 000 latu (aptuveni 14 000 eiro) ziedojis Vienotības priekštecim Jaunajam laikam, bet šopavasar ar Martinsonu saistītus ziedojumus saņēmusi Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Tomēr būvuzņēmēja Martinsona patiesā ietekme uz politiķiem allaž tikusi vērtēta nesalīdzināmi lielāka nekā šie oficiālie ziedojumi. Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas, Moduls-Rīga tikai šogad vien ieguvis 2,5 miljonus eiro vērtus Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījumus, kas saistīti ar izglītības un zinātnes iestāžu remontdarbiem.
Piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis Pietiek izmeklēšanas interesēs atteicās atklāt, vai kratīšanas veiktas ar Martinsonu saistītos uzņēmumos. Oficiāli tika apstiprināts politiķu un uzņēmēju aprindās apspriestais, ka Finanšu policija divas diennaktis veikusi kratīšanas un tas saistīts ar organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies būvniecības un celtniecības jomā. Toties pašā Martinsonam piederošās būvfirmas Moduls-Rīga birojā Pietiek piektdien apstiprināja, ka kratīšana notikusi trešdien ofisa 1. un 3. stāvā un tajā bijuši iesaistīti daudzi eksperti un izmeklētāji.
Pietiek jau pavasarī rakstīja, ka ar Martinsonu saistītu 27 000 eiro lielu ziedojumu februārī un martā saņēma Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Ziedotāji bija Martinsonam un būvuzņēmējam Guntim Rāvim piederošās SIA Dzelzceļa būve līdzīpašnieces Olga Ļitvinova, Lidija Sipļivaja un valdes loceklis Aleksandrs Ļitvinovs. Uzņēmums ieguvis pasūtījumus dzelzceļa infrastruktūras būvē.
Martinsona vārds pēdējos pāris gados, kopš Satiksmes ministrijas (SM) politiskā pārraudzība saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu nodota "olšteiniešiem", allaž tiek neoficiāli piesaukts, kad ir runa par to, kurš kontrolē SM kapitālsabiedrību iepirkumus. Ar "olšteiniešu" ietekmi SM valsts sekretāra amatā nonākušais Kaspars Ozoliņš Pietiek noliedzis savu saistību ar Martinsona interesēm, vienīgā reize, kad viņš saticis Martinsonu, esot ministrijas telpās vēl ministra Aivja Roņa laikā, kad Martinsons tur ticies ar Vienotības nozīmēto SM lietu kuratoru Dzintaru Zaķi.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
