Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā
Kultūras ministrija21.03.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Valdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai – neformālai koalīcijai, kuras mērķis ir stiprināt politisko atbalstu efektīvām un koordinētām aktivitātēm, ar kurām tiek atbalstīta un popularizēta kultūrā balstīta klimata rīcība - aicinātas pievienoties ANO dalībvalstis.
“Latvijas galvenie uzdevumi, piedaloties draugu grupas darbā, būs identificēt labāko starptautisko pieredzi, kas var tikt pārņemta Latvijā, īstenojot klimata un kultūras politikas pasākumus, un pārstāvēt Latvijas intereses starptautiski, demonstrējot iniciatīvu jautājumos, kas saistīti ar kultūras integrāciju klimata rīcībā, un atbalstot mērķa par Latvijas darbību ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā sasniegšanu,” atzīmē kultūras ministre Agnese Logina.
Kultūrā balstītās klimata rīcības draugu grupas uzdevumi būs:
kalpot kā neformālai platformai, kurā UNFCCC dalībvalstis var apmainīties ar idejām, viedokļiem un labākās prakses pieredzi kultūrā balstītas klimata rīcības īstenošanā globālā, reģionālā un nacionālā mērogā;
dot iespēju ieinteresētajām dalībvalstīm uzklausīt ekspertus un partnerus jautājumos par klimata rīcības plānošanas un īstenošanas pasākumu efektivitātes palielināšanu, stiprinot to sociāli kulturālos elementus;
kopīgi ar partneriem apsvērt iespēju organizēt vai atbalstīt īpašus pasākumus UNFCCC, tās struktūrvienībās un tikšanās reizēs, tostarp COP, lai stimulētu kultūrā balstītu klimata rīcību;
veicināt viedokļu apmaiņu par specifisku UNFCCC un 2015. gada Parīzes vienošanās ieteikumu un vadlīniju kultūras un mantojuma jomā ieviešanu;
sniegt atbalstu ANO aktivitātēm kultūras un mantojuma jomā UNFCCC un Parīzes vienošanās ietvaros.
Ņemot vērā, ka kultūras nozares potenciāls klimata politikas īstenošanā starptautiskā līmenī šobrīd netiek pienācīgi novērtēts un attīstīts, taču vienlaikus kultūras dimensijas plašāka integrēšana klimata politikas īstenošanā atbilst gan Latvijas, gan ES politikas plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem, KM ieskatā Latvijas līdzdalība jaunizveidotajā UNFCCC draugu grupā palīdzētu sasniegt gan pašmājās, gan starptautiski izvirzītos klimata un kultūrpolitikas mērķus, tostarp ļautu efektīvāk identificēt un pārņemt labāko starptautiskās prakses pieredzi.
Vienlaikus dalība draugu grupā dotu iespēju uzlabot arī Latvijas starptautisko tēlu, demonstrējot Latvijas gatavību uzņemties līderību kultūras jautājumu integrācijā klimata rīcībā, kā arī veicinot sadarbību ar valstīm, ar kurām Latvijai kultūras un klimata politiku jomā līdz šim nav izveidojusies ciešāka sadarbība, tādējādi pastarpināti atbalstot arī Latvijas stratēģiskā mērķa – darbības ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā – sasniegšanu.
* kultūras ministre Agnese Logina ir izrādījusi milzīgu ieinteresētību par uzmākšanās gadījumiem Latvijas „radošajās” augstskolās, un šis ir viens no viņas „atklājumiem” šajā jomā
** United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC)
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
