Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc kultūras ministres iejaukšanās Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere ir apliecinājusi, ka šī valstiskā struktūra, kas sadala nodokļu maksātāju naudu, tomēr sniegšot pieprasīto informāciju par „slepenajiem ekspertiem”, saskaņā ar kuru vērtējumu „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem nesen tika sadalīti vairāk nekā 742 tūkstoši eiro budžeta naudas

Kā zināms, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Bauere un šīs iestādes sekretariāts ir noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras nule jaunā konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem ir sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.

Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere bija pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.

„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.

Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Fonda vadība arī apgalvo, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Vienīgais, kas tiek atklāts, ir – „visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF.

Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli met arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.

Tikai pēc tam, kad noslepenotos ekspertus aicināja atklāt kultūras ministre, SIF ir paziņojis, ka, „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu, esam uzrunājuši projektu vērtēšanas komisijas locekļus ar lūgumu sniegt Sabiedrības integrācijas fondam rakstisku atļauju publiskot informāciju, kas saistīta ar personas datiem”.

SIF ikdienas vadība arī mēģina novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.

Savukārt no SIF direktores Baueres nule ir saņemts šāds apliecinājums: „Esmu iepazinusies ar Jūsu jautājumiem un arī personīgi konsultējusies ar speciālistu juridiskajos jautājumos, lai saprastu, kādi normatīvie akti- likumi, noteikumi, iestādes iekšējie normatīvie dokumenti uzliek par pienākumu vai ierobežo Jūsu pieprasītās informācijas sniegšanu. Vēlos Jūs informēt, ka Jūsu prasītā informācija tiks Jums izsniegta.

Uz doto brīdi nosūtu Jums izrakstu no Sabiedrības integrācijas fonda Organizācijas vadības rokasgrāmatas, kurā tiek atrunāts SIF darba process sadaļā par ierobežotas pieejamības informāciju. Pielikumā atradīsiet arī informāciju par programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" apstiprināto projektu kopsavilkumiem. Šādu informāciju mēs regulāri publicējam arī mūsu mājas lapā sif.gov.lv pēc konkursu noslēgšanās.

Kā jau iepriekšējos e-pastos Jums tika rakstīts, informācija par vērtēšanas komisijas ekspertiem Jums tiks iesniegta tiklīdz būsim saņēmuši rakstveida atļauju no personām par personas datu publiskošanu. Šobrīd vēl gaidām atbildes no dažiem ekspertiem.”

Pietiek šodien publicē no Baueres saņemtos projektu kopsavilkumus, taču, ņemot vērā, ka tie nesniedz pilnu skaidrību par projektiem, kas atbalstīti no nodokļu maksātāju naudas, SIF ir nosūtīts arī oficiāls informācijas pieprasījums, kurā aicināts sniegt visus datus par „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem, kam piešķirti vairāk nekā 742 tūkstoši eiro nodokļu maksātāju naudas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

23
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

21

Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai

FotoCienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Lasīt visu...

21

Pabriks nav apdraudēts

FotoVisu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Lasīt visu...

21

Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?

FotoDemogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi