Pēc Meroni atcelšanas no arestētās mantas glabāšanas prokurors Juriss turpina apgalvot, ka viss esot bijis un joprojām esot kārtībā
Imants Liepiņš19.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokurors Juris Juriss, kurš bija viens no finālistiem uz ģenerālprokurora amatu un kurš vairāk nekā 10 gadu garumā sadarbojās ar šonedēļ atcelto Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, turpina uzskatīt — viss ticis darīts pareizi.
Tā izriet no prokurora intervijas ziņu aģentūrai LETA. Tajā tiek atzīts, ka vismaz pēdējos piecus gadus Ģenerālprokuratūra saņēma informāciju par R. Meroni, visticamāk, negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu. Visa šī informācija tika nodota dažādām tiesībsargājošām iestādēm, kuru kompetencē ir izvērtēt iespējamos likumpārkāpumus. Valsts apsūdzības uzturētājiem konkrētajā kriminālprocesā, kurā manta tikusi arestēta jau kopš 2007. gada decembra, neesot bijušas tiesības uzraudzīt tiesībsargājošo iestāžu veiktās pārbaudes, skaidrojis J. Juriss.
Pretrunā Rietumu preses vēl kopš deviņdesmitajiem gadiem ziņotajiem gadījumiem par R. Meroni saistību ar finanšu piramīdas piesegšanu un arestu Itālijā ieroču kontrabandas izmeklēšanas lietā Rietumāfrikas pilsoņu karu apgādei ar ieročiem, munīciju un kara materiāliem, prokurors uzskata, ka “Meroni tobrīd nekādu reputācijas problēmu neesot bijis”.
R. Meroni “netika izvēlēts nejauši, jo viņš atsevišķos Ventspils uzņēmumu mātes struktūrās bija amatpersona, kuras pienākumos ietilpa rūpēties par mantu kā gādīgam saimniekam,” skaidroja J. Juriss.
"Meroni netika tā vienkārši izvēlēts no ielas. Viņš jau pirms 2007.gada atbilstoši komerctiesiskajām un civiltiesiskajām attiecībām bija ļoti lielas daļas, tostarp šobrīd apsūdzētā mantas uzraudzītājs. 2007.gadā prokuratūras un tiesas uzticībā viņš tika akceptēts kā mantas glabātājs minētajā kriminālprocesā," norādīja J. Juriss.
Tiesa, mediji jau neskaitāmas reizes detalizēti aprakstījuši, kā J. Juriss pats e-pastos saskaņojis arestiem pakļauto uzņēmumu lielākās vērtības — AS Ventspils nafta akciju — pārdošanu, kā rezultātā aptuveni 126 miljonus eiro pazaudēja R. Meroni pakļautie uzņēmumi AS Latvijas Naftas tranzīts un AS Ventbunkers, kurus R. Meroni ar saviem sabiedrotajiem vada, pateicoties prokuroru iepriekš piešķirtajam statusam. Viena Ventspils naftas akcija tika pārdota par 1,77 eiro, kamēr faktiskā to vērtība jau drīz izrādījās 4,56 eiro gabalā. Tā kā Ventspils Naftas statūtkapitālu tolaik veidoja vairāk nekā 104 miljoni akciju, veidojās minētā milzu starpība.
Vēlāk atklājās, ka arestiem apliktās AS Kālija parks un AS Ventspils Tirdzniecības osta akcijas paklusām ieķīlātas (kaut arī likums skaidri un gaiši aizliedz arestētu mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt), bet no Ventbunkera miljoni aizskaitīti R. Meroni iegribu īstenošanai — no šīs naudas simttūkstoši noēsti un nodzerti dažādos restorānos un dzertuvēs, par naudu no arestētajiem aktīviem pirkta jahta Grieķijā un pils Krētā, finansēts izgāzies mūzikas festivāls R. Meroni īpašumā Francijā utt.
Vēl labāku ainu par R. Meroni aktivitātēm var iegūt no internetā nokļuvušā e-pastu arhīva, kas pieejams www.meronigeita.pw.
Iepriekš par tēmu:
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
