Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad aizvadītajā nedēļā notika „apvērsums” mirušā Valērija Maligina uzņēmumā Olainfarm un amatus tā vadībā zaudēja ar odiozo uzņēmēju Juri Savicki saistītās personas, klajā nākuši dokumenti parāda, kāda patiesībā ir bijusi vismaz vienas Maligina meitas nolīgto advokātu apetīte un uz kādu iespaidīgu daļu no mantojuma tie ir cerējuši.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, astoņas dienas pēc tēva nāves Nika Saveļjeva noslēgusi līgumu ar bijušā Liepājas metalurga maksātnespējas administratora, advokāta Haralda Velmera (attēlā) zvērinātu advokātu biroju, kurš „saskaņā ar Klienta norādījumiem uzņemas sniegt Klientam juridisko palīdzību un konsultācijas Klienta kā mantinieka mantojumā no Valērija Maligina neatkarīgi no mantojuma veida”.

Taču ar to nav bijis pietiekami, un dienu vēlāk noslēgta vēl viena vienošanās: arī līgums ar SIA b2b konsultants, ko pārstāvēja tās valdes locekle Milana Beļeviča, paredzēja, ka „Izpildītājs, saskaņā ar Klienta norādījumiem, uzņemas sniegt Klientam juridiskos pakalpojumus un konsultācijas, tajā skaitā pārstāvot viņa intereses ar citām personām, valsts un pašvaldību iestādēs, sagatavojot juridiska rakstura dokumentus, kā mantinieka mantojumā no Valērija Maligina neatkarīgi no mantojuma veida”.

Neapšaubāmi interesantākie šajos standarta līgumos ir punkti, kas apraksta advokātu un juristu apmaksas kārtību un pirmoreiz atklāj, uz kādu mantojuma daļu ir pretendējuši paši mantinieces juridiskie aprūpētāji.

Velmera advokātu biroja līgumā ir norādīts tikai tas, ka „Klients maksā Advokātu birojam par pakalpojumu sniegšanu atlīdzību saskaņā ar pušu vienošanos” un ka „Klients maksā atlīdzību Advokātu birojam uz Advokātu biroja iesniegtā rēķina pamata”.

Savukārt īstās summas ir atklātas b2b konsultants līgumā. Tajā noteikts, ka juridisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz „4 % (četri procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts labprātīgi, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt”.

Ja mantojums netiktu dalīts labprātīgi, b2b konsultants būtu tiesības uz vēl lielāku mantojuma daļu. „5 % (pieci procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts tiesas ceļā vai tiesā celta mantojuma prasība, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt,” – tā šis gadījums aprakstīts līgumā.

Ņemot vērā, ka kopējā Maligina mantojuma vērtība tika lēsta pat uz 200 miljoniem eiro un Nika Maligina pretendē uz nepilnu ceturto daļu no mantojuma, viegli aprēķināt, ka b2b konsultants vēlējās saņemt līdz pat divarpus miljoniem eiro par mantinieces interešu pārstāvēšanu.

Šai summai vēl būtu jāpieskaita arī Velmera iesniegtie rēķini un advokātu izmaksas, kas Belēvičas un Saveļjevas līgumā aprakstītas šādi:

„Klients sedz Izpildītāja izdevumus, kas saistīti ar uzdotā uzdevuma izpildi, tajā skaitā transporta izdevumus un uzturēšanos izdevumus, kā arī izdevumus, ja tie saistīti ar nepieciešamību Izpildītāja pārstāvim pildīt uzdevumu ārpus Latvijas Republikas (komandējuma izdevumi), tiesas izdevumus, šķīrējtiesas procesa izdevumus, valsts vai pašvaldības noteiktās nodevas, maksātnespējas procesa izdevumus (ja tie Klientam kā kreditoram ir maksājami), kas saistīti ar uzdevuma izpildi vai tiem pielīdzināmos izdevumus pēc Izpildītāja pieprasījuma, ja to nepieciešamība un apmērs iepriekš ir saskaņots ar Klientu.”

Interesanti, ka šis parakstītais līgums nebija traucējis Beļevičai šā gada jūnija sākumā kļūt par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieci. Taču nu līdz ar „Savicka cilvēku” ietekmes zaudēšanu uzņēmumā arī viņa šo amatu ir zaudējusi.

Par jauno Olainfarm padomes priekšsēdētāju ir kļuvis advokāts Pāvils Rebenoks, par viņa vietnieci – Maligina vecākā meita un līdzšinējā mantojuma aizgādne Irina Maligina, bet par padomes locekļiem – Maligina jaunākās meitas māte un viņa bijusī sieva Signe Baldere-Sildedze, Mārtiņš Krieķis un Daina Sirlaka.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

67
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi