Pēc PIETIEK lasītāja sniegtas informācijas būvvalde konstatē iespējamu "ielas privatizēšanu"
PIETIEK04.04.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
džokers
06.04.2014. 10:34»
arī
Rīgā, Dārza ielas 21 īpašnieki arī vairāk kā pirms gada ir aizbūvējuši piebraucamo ceļu. Pie Dzirciema ielas 3 ziemā atkritumu mašīnas nevarēja piebraukt atkritumus izvest. Kooperatīvs TILTI rakstīja Rīgas Domei, iesniegumi tika pieņemti, bet kustības nekādas nav. Piebraucamajam ceļam pat jau asfalts...
Jā, tie tur ir reālākie kretīni. Latvieši pie tam. Bet tādi paši cūkas ir tie, kas iz pilnībā izdangājuši zaļo zonu gar dārziņu. Grūti redz apbraukt apkārt mājai. Cik neesmu tādus ākstus redzējis. Viens tur regulāri iestieg. Vienreiz pāris stundas ņēmās, nesa vecās eglītes no miskastes un centās izkļūt. Nez, cik reizes jau būtu paspējis apbraukt ap māju? :)
Un brīnums, ka kāds nav pagandējis to dārza 21.
interesanti
04.04.2014. 19:37Un kā tad sauc to žoga būvētāju, no kura represijām tā baidās apkārtējie iedzīvotāji?
arī
04.04.2014. 19:32Rīgā, Dārza ielas 21 īpašnieki arī vairāk kā pirms gada ir aizbūvējuši piebraucamo ceļu. Pie Dzirciema ielas 3 ziemā atkritumu mašīnas nevarēja piebraukt atkritumus izvest. Kooperatīvs TILTI rakstīja Rīgas Domei, iesniegumi tika pieņemti, bet kustības nekādas nav. Piebraucamajam ceļam pat jau asfalts ir uzlauzts un zālīte iesēta. Latvenergo transformātoru būdai arī klāt netiek, jo mašīnām nav kur apgriezties. Ašākie vadītāji ir izveidojuši jaunu ceļu pa zālīti, labi ka pašvaldības policija nevaktē, jo tur viņiem būtu labs ķēriens. Tikai jaunais ceļš iiet tieši gar bērnudārza ieejas vārtiņiem, kas apsoluti nav droši.
Uldis Sēne
04.04.2014. 18:14Ir tāda dziesma, kurā objektīvu iemeslu dēļ skan nedaudz pamainīti vārdi: "Jo šeit ir Latvija, šeit ir Drāztija..."
klauns
04.04.2014. 18:06Nevar būt, ka uz Rīgu ir pārcēlies kādas papūtējušas bankas īpašnieks, kurš reiz noprivatizēja Jūrmalas ielas daļu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
