Pēc PIETIEK publikācijām Latvijas Televīzijai piespriež naudas sodu par slēptu „Ir” reklāmu
PIETIEK16.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte vēl nesen publiski apgalvoja, ka ar raidījumu Skutelis ir studijā viss esot labākajā kārtībā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc Pietiek publikācijām un iesnieguma saņemšanas ir noslēgusi pārbaudes lietu par iespējamiem pārkāpumiem sponsorēšanas noteikumos saistībā ar šo raidījumu un par slēptu žurnāla Ir reklāmu Latvijas Televīzijai piespriedusi 1600 eiro naudas sodu. Pietieknav izdevies saņemt skaidrojumu no Ir izdevējiem – vai, ņemot vērā savus ieguvumus no šīs slēptās reklāmas, viņi ir gatavi šo sodu samaksāt valsts televīzijas vietā.
Kā Pietiek jau informējis, no neoficiāliem avotiem žurnāla Ir izdevējā AS Cits medijs bija izdevies noskaidrot, ka reizē ar finansiālo ieguvumu – nepilniem 23 tūkstošiem eiro par raidījuma Skutelis ir studijā veidošanu - žurnāla Ir izdevēji saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem bija kļuvuši arī par Latvijas Televīzijas oficiālo sponsoru.
Sponsorēšana izpaudās tā, ka raidījuma – par kuru AS Cits medijs un tā pārstāvji Pauls Raudseps un Nellija Ločmele saņem atlīdzību, - reklāmas tika izvietotas tai pašā žurnālā Ir un tā interneta vietnē, un šī izvietošana tad arī skaitījās Cita medija veikta sponsorēšana.
Turklāt vienlaikus arī Latvijas Televīzija bija arī kļuvusi par neformālu Ir izdevēju sponsoru. Lai kāds uzņēmums LTV ēterā varētu ilgstoši izrādīt savu zīmolu, tam parasti ir jāslēdz reklāmas līgums ar LTV atbilstoši Latvijas Televīzijas reklāmas izcenojumiem.
Taču Ir izdevēji sākotnēji bija panākuši, ka uz tiem šis nosacījums neattiecas, - lielāko daļu no katra raidījuma Skutelis ir studijā LTV ēterā tika demonstrēts žurnāla Ir logo, par kura izrādīšanu nekādu samaksu LTV nesaņēma, un arī LTV un Cita medija noslēgtajā līgumā šāda logotipa izrādīšana nebija paredzēta. Tikai pēc tam, kad uz šo faktu tika norādīts publiski, Ir logo raidījumā tika nomainīts.
AS Cits medijs pārstāve Liene Vilnīte, kas noslēgtajā līgumā minēta kā Ir izdevēju pārstāve, nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai līgumā kas ir minēts par viņas pārstāvētās kapitālsabiedrības iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt viņas pārstāvētajai kapitālsabiedrībai piederošo zīmolu Ir. Vilnīte arī nevēlējās paskaidrot, ar kādiem noteikumiem un par kādu samaksu šis zīmols tiek demonstrēts.
Kā jau ziņots, par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam raidījuma vadītājam Jānim Skutelim saskaņā ar iepriekš publiskotajām ziņām tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, toties "ideoloģiskajiem sekretāriem", Ir pārstāvjiem Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam (attēlā) - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro. Turklāt Citam medijam ir dotas tiesības arī bez maksas izmantot LTV videoarhīva materiālus.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no raidījuma veidotājiem, tam arī it kā noteikts ievērojams sasniedzamās auditorijas lielums – pat līdz 90 tūkstošiem. Taču arī šajā ziņā LTV savam „sponsoram” ir nākusi pretī un nav noteikusi finansiālas sankcijas gadījumam, ja šis auditorijas lielums netiktu sasniegts.
Lai gan Ir pārstāvji vienmēr ir bijuši pazīstami kā principiāli atklātu konkursu un valsts finanšu tēriņu caurspīdīguma piekritēji un valsts nozagšanas apkarotāji, šajā reizē ir izrādījies, ka pie šī LTV pasūtījuma viņi ir tikuši bez oficiāla konkursa, - to atzinis arī LTV valdes priekšsēdētājs Belte. Turklāt Ir pārstāvji nevēlas atklāt arī sava līguma nosacījumus, atzīstot vienīgi to, ka viņu saņemtais finansējums esot „saprātīgs”.
Tikmēr Belte ir atteicies atbildēt uz jautājumiem saistībā ar raidījuma finansējumu un tā izlietojumu, aizbildinoties ar sabiedriskā pasūtījuma „komercnoslēpuma daļu”. Belte arī nav atbildējis uz Pietiek jautājumiem par to, vai līgumā, kas noslēgts par minētā raidījuma demonstrēšanu, kas ir minēts par AS Cits medijs iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt AS Cits medijs piederošo zīmolu Ir.
Savukārt LTV jurists Jānis Jeronovičs, pārtraucot ilgo LTV vadības klusēšanu sakarā ar raidījumu, ir atzinis, ka „starp LTV un AS Cits medijs ir noslēgts reklāmas maiņas darījums”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
