Pēc PIETIEK publikācijām steigšus atsākas Rēzeknes ielu asfaltēšana
Imants Liepiņš27.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad šī mēneša sākumā Pietiek publicēja divus rakstus par ielu remonta īpatnībām Rēzeknē, kas sit pušu pat Barona ielas “remontu” Rīgā, strādnieki steigšus ķērušies pie postažas novēršanas.
Tā aizvadītajā nedēļā ceļarullis un asfalta licēji pēkšņi parādījās Rēzeknes ziemeļdaļā, Maskavas ielā, kas bija sapostīta vēl pirms Jāņiem — bija noplēsts vecais asfalts, tad visas ielas garumā un platumā izraktas līdz pusmetram dziļas bedres, pēc kā strādnieki pazuda. Tagad viņi ir atpakaļ un steidz pabeigt iesākto. “Brīnums ir noticis, vīri ar ceļarulli ir atpakaļ, un parādījies jauns asfalts!” saka tie paši iedzīvotāji, kuri pirms mēneša sūdzējās par neizbraucamām bedrēm.
Tāpat ir indikācijas, ka tiks novērsta līdzīga postaža Varoņu ielā, kas šobrīd traucē tās malās esošajiem uzņēmumiem, un ka remonts vismaz daļēji tiks pabeigts šoruden arī tur. Beidzot pilnībā pabeigts Latgales ielas remonts Rēzeknes centrā, par kuru rēzeknieši atzina, ka tur darbu kavējumiem bijuši objektīvi iemesli — vienlaikus ar remontdarbiem notikusi vēsturiskā izpēte.
Patlaban atsāktie asfaltēšanas darbi virzās no Atbrīvošanas alejas tuvāk jau noasfaltētajam ceļa gabalam, kas ved gar Meļņovas ciematiņu un krietni saīsinās ceļu no Rēzeknes centra uz Saskaņas Saeimas frakcijas līdera Jāņa Urbanoviča izmantoto ekskluzīvo ārpilsētas īpašumu Gajovas ciemā.
Pietiek jau rakstīja, ka tauta jaunbūvējamo trasi tāpēc sarkastiski nodēvējusi par “Urbanoviča gatvi”. Paskatoties kartē, var redzēt: pašlaik pārbūvējamie ceļi veido jaunu taisnāko līniju no J. Urbanoviča privātās ārpilsētas rezidences uz Rēzeknes centru — ja ņemam jebkuru punktu Rēzeknes centrā, jaunais asfalts veidos taisnāko maršrutu no Taudejāņu puses uz Rēzeknes centru.
Piemēram: ja mērām attālumu starp J. Urbanoviča ekskluzīvo lauku īpašumu un Latgales Māras pieminekli, tad ceļš gar Jupatovku un Vipingu veidos
Remontdarbi tiek veikti par nodokļu maksātāju naudu Eiropas projekta ietvaros vienlaikus Rēzeknes pilsētā, Viļānos un Rēzeknes novadā. Tas ir iemesls, kāpēc darbi ārpus Rēzeknes pilsētas robežām lielākoties jau pabeigti. Taču naudu administrē, darbus plāno un iepirkumus veic tieši Rēzeknes pilsētas dome, kuru vada J. Urbanoviča partijas biedrs Aleksandrs Bartaševičs.
Saskaņas Saeimas frakcijai reaģējot uz Pietiek publikācijām, tika saņemta ziņa no fakcijas konsultantes Katrīnas Iļjinskas, kura rakstīja, ka J. Urbanovičam bez ārpilsētas “rančo” Vērēmu pagasta Gajovā esot vēl viens dzīvoklis “pavisam citā pilsētas malā”, taču triju nedēļu laikā pagaidām nav saņemtas atbildes uz jautājumu, kas tas par vēl vienu īpašumu, kur tas meklējams un uz kā vārda reģistrēts (J. Urbanoviča deklarācijā tāds nav norādīts).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
