Pēc PIETIEK publikācijām Vējonim strauji uzlabojusies atmiņa – „atcerējies” vēl 12 tūkstošus eiro
PIETIEK03.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publikācijas par to, kā Latvijas valsts vadītājs mēnesī spēj iztikt ar 283 eiro, ir palīdzējušas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atmiņas uzlabošanai, - valsts galva ir „atcerējies”, ka pērn patiesībā saņēmis vēl vairāk nekā 12 tūkstošus eiro, ko savā amatpersonas deklarācijā līdz šim bija „piemirsis” uzrādīt.
Kā rāda Vējoņa amatpersonas deklarācija, 2015. gadu viņš beidzis ar kopējiem deklarētajiem iekrājumiem 127 720 eiro apmērā, savukārt pagājušā gada beigās Valsts prezidenta oficiālie uzkrājumi palielinājušies līdz 163 939 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā valsts galva spējis papildus iekrāt ievērojamu summu – 36 219 eiro.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pērn vienīgais oficiālais ienākumu avots, ja neskaita 78 eiro procentus no Citadele bankas, R. Vējonim ir bijusi prezidenta alga – Valsts prezidenta kancelejā algā saņemtus viņš līdz 24. aprīlim bija deklarējis 57 381 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tas nozīmēja, ka kopējie oficiāli deklarētie Valsts prezidenta pagājušā gada ienākumi „uz rokas” ir bijusi šī summa un jau pieminētie 78 eiro lielie procenti – kopā tātad 39 622 eiro.
No šīs summas atskaitot oficiālo uzkrājumu palielinājumu, pāri paliek 3403 eiro, un tas nozīmēja, ka, ja ticēt šiem deklarētajiem datiem, R. Vējonis pērn mēnesī spējis iztikt ar vidēji 283 eiro.
Valsts prezidenta kanceleja sākotnēji neatbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Vējoņa amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem un spēju pārtikt ar 283 eiro mēnesī.
Taču, kā izrādās, 24.aprīlī, jau trīs dienas pēc publikācijas, kurā tika aprakstīti šie dati, Vējonis paklusām ir labojis savu deklarāciju, un 2. maijā Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē publicēts labojums: Valsts prezidents ir „atcerējies”, ka saņēmis arī „kompensāciju 12 666,40 eiro”, ko tāpat kā algu maksājusi Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidenta kanceleja, kuru tagad iepriekš Latvijas Pasta vadītāja posteni zaudējušais Arnis Salnājs, skaidrojumos Latvijas Avīzei ir uzņēmusies atbildību par šo kļūdu, lai gan mēģinājusi daļu vainas novelt arī uz to, ka „Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā valsts informācijas reģistros esošā informācija uzrādīja tikai no Valsts prezidenta kancelejas algā saņemtos ienākumus”.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
