Pēc PIETIEK publikācijas par “feikajiem” tiesnešu kursiem Tieslietu padome steigšus ķeras pie tiesnešu, prokuroru apmācības reformas
Imants Liepiņš20.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi atbalstīja nepieciešamību veidot pilnīgi jaunu tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanas centru pēc tam, kad izrādījās — esošā “Tiesnešu mācību centra” kursi nekad nav bijuši akreditēti un licencēti.
Tieslietu ministrija piektdien paziņoja, ka tā pārraudzīs reformas ieviešanu sadarbībā ar Tieslietu padomi, savukārt investīcijas ieviesīs Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju.
Ministrija rosina veidot pastāvīgu un vienotu mācību institūciju, kuras uzdevums ir nodrošināt iespējas katram tiesu sistēmā strādājošam pilnvērtīgi attīstīt un uzlabot nepieciešamās prasmes kvalitatīvai darba pienākumu veikšanai.
Reformas ieviešanas sākotnējā posmā līdz 2022. gadam tiek paredzēta normatīvās bāzes izstrāde, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, kā arī mācību centra institucionālā modeļa un struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana.
Pēc tam tikšot izstrādātas jaunas un attīstītas esošās mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos. Tālāk nākamo divu gadu laikā paredzēta infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra vajadzībām, kā arī tā darbības sākšana.
Šāds paziņojums no Tieslietu padomes nāk mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad Pietiek ziņoja: divarpus gadu desmitu garumā Latvijā darbojušies privātfirmas rīkoti “tiesnešu kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības.
Kopš 1995. gada Latvijā darbojas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005.g. pārreģistrēta kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un ar juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.
No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas noskaidrots, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.
No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).
No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu katra pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.
No Zinātnisko institūciju reģistra datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.
No Uzņēmumu reģistra noskaidrots, ka “Tiesnešu mācību centru” kontrolē “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” Alberta ielā 13, iepriekšējais nosaukums — “Sorosa fonds-Latvija”. Arī šī juridiskā persona (gan ar tagadējo nosaukumu, gan iepriekšējo) nekad nav mēģinājusi iegūt akreditāciju vai licenci jebkāda veida izglītības pakalpojumu sniegšanai un nav bijusi iekļauta Zinātnisko institūciju reģistrā.
Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesības izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.
Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.
No šīm deklarācijām redzams, ka nelicencētajos un neakreditētajos kursos tiesnešus ilgstoši, atkārtoti un regulāri (daudzu gadu garumā) apmācījuši ne tikai advokāti un prokurori, kuru lietas pēc tam tiesnešiem jāizlemj, bet pat atsevišķi politiķi (!), kuru politiskie oponenti pēc tam, pie kam vairākkārt, tikuši saukti pie kriminālatbildības.
Pašlaik visiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem jau ir nosūtīti, bet tuvākajā laikā sekos arī pārējiem tiesnešiem, detalizēti jautājumi par to, kādus kursus viņi apmeklējuši, kādi lektori (ieskaitot prokurorus, advokātus, politiķus) viņus tur apmācījuši, un kas par to maksājis. Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta “Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums” 4. daļa aizliedz šīs ziņas noslepenot, savukārt Informācijas atklātības likuma 10. pants “Pienākums sniegt informāciju” nosaka — informācija izsniedza jebkuram prasītājam un nekavējoties.
Pēc atbilžu saņemšanas ziņas par neakreditētajiem kursiem, to organizatoriem un viltus lekciju “pasniedzējiem” tiks publicētas, tā ka turpinājums sekos.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
