Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi atbalstīja nepieciešamību veidot pilnīgi jaunu tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanas centru pēc tam, kad izrādījās — esošā “Tiesnešu mācību centra” kursi nekad nav bijuši akreditēti un licencēti.

Tieslietu ministrija piektdien paziņoja, ka tā pārraudzīs reformas ieviešanu sadarbībā ar Tieslietu padomi, savukārt investīcijas ieviesīs Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju.

Ministrija rosina veidot pastāvīgu un vienotu mācību institūciju, kuras uzdevums ir nodrošināt iespējas katram tiesu sistēmā strādājošam pilnvērtīgi attīstīt un uzlabot nepieciešamās prasmes kvalitatīvai darba pienākumu veikšanai.

Reformas ieviešanas sākotnējā posmā līdz 2022. gadam tiek paredzēta normatīvās bāzes izstrāde, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, kā arī mācību centra institucionālā modeļa un struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana.

Pēc tam tikšot izstrādātas jaunas un attīstītas esošās mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos. Tālāk nākamo divu gadu laikā paredzēta infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra vajadzībām, kā arī tā darbības sākšana.

Šāds paziņojums no Tieslietu padomes nāk mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad Pietiek ziņoja: divarpus gadu desmitu garumā Latvijā darbojušies privātfirmas rīkoti “tiesnešu kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības.

Kopš 1995. gada Latvijā darbojas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005.g. pārreģistrēta kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un ar juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.

No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas noskaidrots, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.

No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).

No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu katra pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.

No Zinātnisko institūciju reģistra datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.

No Uzņēmumu reģistra noskaidrots, ka “Tiesnešu mācību centru” kontrolē “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” Alberta ielā 13, iepriekšējais nosaukums — “Sorosa fonds-Latvija”. Arī šī juridiskā persona (gan ar tagadējo nosaukumu, gan iepriekšējo) nekad nav mēģinājusi iegūt akreditāciju vai licenci jebkāda veida izglītības pakalpojumu sniegšanai un nav bijusi iekļauta Zinātnisko institūciju reģistrā.

Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesības izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.

Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.

No šīm deklarācijām redzams, ka nelicencētajos un neakreditētajos kursos tiesnešus ilgstoši, atkārtoti un regulāri (daudzu gadu garumā) apmācījuši ne tikai advokāti un prokurori, kuru lietas pēc tam tiesnešiem jāizlemj, bet pat atsevišķi politiķi (!), kuru politiskie oponenti pēc tam, pie kam vairākkārt, tikuši saukti pie kriminālatbildības.

Pašlaik visiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem jau ir nosūtīti, bet tuvākajā laikā sekos arī pārējiem tiesnešiem, detalizēti jautājumi par to, kādus kursus viņi apmeklējuši, kādi lektori (ieskaitot prokurorus, advokātus, politiķus) viņus tur apmācījuši, un kas par to maksājis. Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta “Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums” 4. daļa aizliedz šīs ziņas noslepenot, savukārt Informācijas atklātības likuma 10. pants “Pienākums sniegt informāciju” nosaka — informācija izsniedza jebkuram prasītājam un nekavējoties.

Pēc atbilžu saņemšanas ziņas par neakreditētajiem kursiem, to organizatoriem un viltus lekciju “pasniedzējiem” tiks publicētas, tā ka turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

25
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...