Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek publikācijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir „līdz turpmākajam rīkojumam” apturējis jebkādas ar koku izciršanu saistītās darbības parka attīrīšanas projektā Tieslietu ministrijai piederošajā īpašumā Rīgā, Upes ielā 1A. Vienlaikus ministrs ir pieprasījis atbildīgajām amatpersonām nekavējoties sniegt paskaidrojumus, lai izvērtētu koku izciršanas nepieciešamību, Pietiek informē Tieslietu ministrija.

Pirms trim dienām Pietiek informēja, ka Rasnača vadītā Tieslietu ministrija gatavo masveida koku izciršanu Rīgā, Upes ielā 1A, kur pašlaik atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, - jau ir paklusām sākta un vēl klusāk noslēgta publiskā apspriešanai par šo koku ciršanu, kuras ietvaros paredzēts likvidēt vairāk nekā 240 koku.

„Objekts – “Esošas ēkas pārbūve, teritorijas labiekārtošana un kopšana”. Adrese – Rīgā, Upes ielā 1A (17. grupa, 67. grunts). Zemes īpašnieks un koku ciršanas ierosinātājs – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija,” – tāda ir faktiski visa publiski pieejamā informācija par Tieslietu ministrijas apjomīgajiem ciršanas plāniem, kuru ietvaros ministrija plāno nocirst 241 koku.

Pašlaik ministrija plāno 75 kļavu, 33 ošlapu kļavu, 40 parasto liepu, 33 gobu, 32 āra bērzu, 8 zirgkastaņu, 4 Holandes liepu, 4 balto robīniju, 2 tūju, 2 ozolu, 2 ošu, 2 blīgznu, 1 papīra bērza, 1 ievas, 1 Sibīrijas ciedrupriedes un 1 parastā ceriņa nociršanu.

Pietiek šodien publicē Tieslietu ministrijas sagatavotās atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar masveida koku izciršanas plāniem.

Kas tur atrodas pašlaik, un ko tieši plānots būvēt?

Šobrīd šajā īpašumā vienā no ēkām atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, bet pārējās ēkas netiek ekspluatētas. Objektā ir nepieciešams ieguldīt apjomīgus līdzekļus, kas šobrīd nav paredzēti Tieslietu ministrijas budžetā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.412 Finanšu ministrija 2016.gadā nodeva nekustamo īpašumu Rīgā, Upes ielā 1A, Tieslietu ministrijas valdījumā. Nekustamais īpašums tika pārņemts ar mērķi attīstīt to tieslietu nozares iestāžu vajadzībām.

Kur var iepazīties ar būvniecības projektu?

Saskaņā ar Būvniecības likumu un Latvijas būvnormatīviem, ir noteikta secīga būvniecības ieceres realizācijas kārtība. No Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ir saņemts atzinums, ka īpašumā esošās parka teritorijas sakārtošanas nolūkā ir pieaicināms parku un dārzu speciālists parka inventarizācijas veikšanai un teritorija ir labiekārtojama saskaņā ar parka ainavas risinājumu, izmantojot visa kompleksa arhitektūrai un laikmetam raksturīgas dārzu veidošanas tradīcijas.

Lai veiktu īpašuma labiekārtošanu, vispirms ir paredzēts sakopt parka teritoriju, kas šobrīd ir aizaugusi ar krūmājiem un parka kompozīcijā neparedzētiem kokiem. Parka attīrīšanas projekts ir izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp, Ministra kabineta 2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kā arī saņemts dendrologa atzinums par koku veselības stāvokli un sagatavotas labiekārtojuma skices.

Attiecīgi Rīgas pilsētas Būvvaldē 2016.gada decembrī tika iesniegts pieteikums par teritorijā augošo koku ciršanu. Pēc atļaujas saņemšanas varēs turpināt darbu pie teritorijas labiekārtojuma projekta izstrādes, kas cita starpā ietvers arī prasības teritorijā augošo, saglabājamo koku vainagošanai un apstādījumu kopšanai.

Kāds ir šīs būvniecības finansējums?

Nav būvniecības, bet gan projektēšanas finansējums: tas tiek veikts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, jo VAS Tiesu namu aģentūra veic teritorijas un nekustamo īpašumu infrastruktūras labiekārtošanas darbus.

Kas pieņēma lēmumu par būvniecības darbiem Upes 1a?

Lēmumu par biroju ēkas pārbūves un teritorijas labiekārtošanas būvniecības ieceri pieņēma Tieslietu ministrija.

Būvniecības darbi Upes ielā 1a nav uzsākti. Saskaņā ar Būvniecības likumu būvdarbi nevar tikt uzsākti bez derīgas būvatļaujas. Lai saņemtu būvatļauju, ir nepieciešams būvprojekts. Tikai pēc šī projekta izskatīšanas un akcepta būvvaldē (Būvatļaujas nosacījumu izpildes) var uzsākt būvdarbus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft