Pēc PIETIEK publikāciju sērijām par shēmām autoceļu uzturēšanā amatu varētu būt zaudējis Uldis Reimanis
N. Andersons26.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Informēju jūs, ka šodien notika akcionāra sapulce. [...] Padomes priekšsēdētājs: Renārs Griškevičs. Padomes locekļi: Jevgenijs Belezjaks, Andris Vanags. [...] Noteikti sekos vairāk informācijas (CV, pieredze)."
Tādu ziņu, kā redzams no ekrānšāviņa, šodien saņēmušas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) nodaļas, kas varētu liecināt par akcionāra sapulces lēmumu atbrīvot no amata LAU padomes priekšsēdētāju Uldi Reimani. (Formulējums "akcionāra sapulce" nav kļūda: šai valsts akciju sabiedrībai ir tikai viens akcionārs — valsts vārdā tās akcijas tur Satiksmes ministrija.)
Ja šī informācija apstiprināsies (tai vajadzētu jau rīt parādīties Uzņēmumu reģistrā), tad amatu pēc Pietiek publikāciju sērijām pusotra gada garumā būs zaudējis Uldis Reimanis — Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš vienlaikus ieņēma arī LAU padomes priekšsēdētāja amatu.
Jau ziņots, ka pēdējo divu gadu laikā, kamēr LAU darbību kontrolēja un uzraudzīja U. Reimanis, līdz nebijušam līmenim bija sazēlušas nekaunīgas iepirkumu shēmas, kas balstījās gan uz ceļu kaisāmās sāls iepirkumiem, gan cauruļu un citu ceļu būvmateriālu iepirkumiem, gan "atbrīvošanos" no īstiem nozares profesionāļiem ar desmitiem gadu pieredzi, lai to vietā amatos liktu vēlamos kadrus.
Ar to nebija mierā ilggadējie LAU darbinieki un ceļu būves speciālisti, kas savus novērojumus un analīzi sāka piesūtīt medijiem publicēšanai, kā rezultātā izdevās nobremzēt nekaunīgākās shēmas.
Kā rāda LAU mājaslapa, tajā šovakar jau ievietota informācija par trim jaunajiem padomes locekļiem. Gan Renāram Griškevičam, gan Andrim Vanagam, gan Jevgenijam Belezjakam vēl nav publicētas biogrāfijas un foto, taču ir norādīts: "Pilnvaru termiņš: no 2021.gada 26.oktobra līdz 2026. gada 25.oktobrim", kas nozīmē — likums ļauj uz gadu iecelt šādu pagaidu padomi vai valdi, kuras darbības laikā tiek noturēts konkurss uz nozares profesionāļu iecelšanu padomē. Šāda padome pēc tam strādā piecus gadus. Savukārt LAU valdē patlaban ir tikai divas personas — priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un valdes locekle Rita Kubarko.
Daži no iepriekšējiem virsrakstiem:
Miljonāru firmas klusi un agresīvi cenšas tikt pie autoceļu uzturēšanas tirgus gabala: iepirkuma kopvērtība – ceturtdaļmiljards
“Latvijas Autoceļu uzturētāja” valdes maiņas – pēdu slēpšana par vieniem aizdomīgiem darījumiem, lai tālāk veiktu jaunus aizdomīgus darījumus?
Sāls piegādes shēmu izpēte ļāvusi noķert 65 000 eiro kukuļa izspiedēju VID; speciālisti skeptiski par valsts uzņēmuma vadības izteikumiem
Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
„Latvijas Autoceļu uzturētājs” noslepenojis paša sniegtās ziņas par aizdomīgo sāls iepirkuma shēmu
Aizdomas par miljonu shēmām ar Baltkrievijas tehniskās sāls piegādēm Baltijas valstīm
Bēdīgi slavenais ceļu kaisāmās sāls iepirkums valsts uzņēmumā nav vienīgais dīvainais
Trešdien, 27. oktobrī šo informāciju ir oficiāli apstiprinājusi arī Satiksmes ministrija:
Vakar, 26.oktobrī, iecelta jaunā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) padome. Padomes priekšsēdētājs - Renārs Griškevičs, padomes locekļi - Jevgenijs Belezjaks un Andris Vanags.
Renāra Griškeviča atbildības joma LAU padomē būs autoceļu infrastruktūras uzturēšanas jautājumu, iesaistīto pušu, uzņēmumu un komandas vadība. Griškevicam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze vadošos amatos, tostarp starptautiskā līmenī. Viņš ir absolvējis Latvijas universitāti iegūstot bakalaura grādu starptautiskā biznesa vadībā un maģistra grādu Eiropas Studijās.
Jevgenija Bezjaka atbildības joma LAU padomē ir finanšu jautājumu un audita, risku vadības un iekšējas kontroles sistēmas. Belezjakam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos, tostarp uzņēmumos finanšu jomā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas skolā, kā arī maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā RTU Rīgas Biznesa skolā.
Andra Vanaga atbildības joma LAU padomē ir stratēģiju izstrāde un ieviešana, kā arī korporatīvā pārvaldība. Vanagam ir ilggadīga pieredze darbā vadošos amatos un pasniedzēja pieredze Latvijas augstskolās. Viņam ir Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģiju fakultātē iegūts inženierzinātņu bakalaura un maģistra grāds, kā arī viņam ir doktora grāds vadībzinātnē, kas iegūts Biznesa augstskolā "Turība".
Jaunā LAU padome iecelta, jo beidzās iepriekšējās padomes pilnvaru termiņš. Konkurss uz padomes locekļu amatiem tika izsludināts šī gada aprīlī, un to organizēja Pārresoru koordinācijas centrs.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
