Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsevišķiem valdošās koalīcijas politiķiem pavasarī paziņojot, ka valstij nevajadzētu segt Latvijas Pastam zaudējumus, kuri rodas no abonētās preses piegādes uz attālākiem novadiem, paātrinājusies kvalitatīvo reģionālo preses izdevumu apvienošanās vai pašlikvidēšanās.

Patlaban līdz gada beigām spēkā ir kārtība, saskaņā ar kuru valsts kompensē zaudējumus, kādi rodas VAS Latvijas Pasts no abonētās preses piegādes uz attālākiem valsts nostūriem. Piemēram, šogad segtā kompensācija par pagājušo gadu sasniegusi 1,35 miljonus eiro, kas paņemti no paša Latvijas Pasta 2018. gada peļņas — tātad no valsts budžeta reāli šī summa nemaz nav izņemta. (Jāpiebilst, ka kompensācija netiek maksāta preses izdevējiem, redakcijām vai žurnālistiem: tā nonāk vienīgi valsts uzņēmuma Latvijas Pasts darbības finansēšanai, tātad reāli — pastnieku algām.)

Tomēr pašreizējā kārtība būs spēkā vien līdz šī gada beigām, tālab mediju nozares profesionālās organizācijas, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija u.c. speciālisti jau mēnešiem ilgi cenšas pārliecināt Ministru kabinetu pagarināt esošo risinājumu arī turpmāk, taču no vairākiem politiķiem gada sākumā dzirdētie noraidošie komentāri atsevišķiem reģionālajiem medijiem likuši izdarīt negatīvus slēdzienus par savām nākotnes iespējām.

Iznākums — paātrinājusies kvalitatīvo reģionālo mediju iznīkšana un apvienošanās, turpretī visādus bezmaksas reklāmas izdevumus un pašvaldību pašslavināšanās biļetenus pasta tarifi kā neietekmēja, tā neietekmēs.

Katru gadu — pa vienai reģionālajai avīzei nost

Sākoties lielajai ekonomiskajai krīzei, 2009. gadā tika likvidēta Rīgas Balss, tad 2010. gadā ar policijas iejaukšanos, aizturot uz šosejas busu ar nodrukāto tirāžu, apstājās Jūrmalas Ziņas, bet no nākamā gada nav vairs atrodamas pēdas Vidzemes reģionālajam nedēļrakstam Birža.

2012. un 2013. gadā pārstāja iznākt vēl divi Jūrmalas preses izdevumi (no kuriem zem cita nosaukuma atjaunojās tikai viens), tālāk 2014. gadā pašlikvidējās Dinaburg Vesti (senākā avīze Daugavpilī), 2015. gadā uz redakcijas darba reorganizāciju apstājās un vairs neatjaunojās Tukuma Ziņotājs, nākamā gada vidū pārstāja iznākt Preiļu Novadnieks, savukārt 2017. gada beigās drukāto versiju likvidēja Jelgavas krievvalodīgajai Novaya Gazeta (redakcija pārgāja uz pilnībā internetā bāzētu modeli).

Tajā pašā periodā pēc Jūrmalas vietējo blēžu uzbrukuma, kas īstenojās ar absurdas tiesvedības palīdzību, nesekmīgs izrādījās kārtējais mēģinājums nodibināt no pašvaldības pasūtījumiem neatkarīgu laikrakstu Bagātā Jūrmala.

To redzot, Malienas Ziņas un Alūksnes Ziņas izdarīja vienīgo saprātīgo slēdzienu un pagājušā gada beigās apvienojās zem nosaukuma Alūksnes un Malienas Ziņas. Diemžēl apvienošanās vai pašlikvidācija nav vienīgais veids, kā notiek reģionālās preses erozija: šajā desmitgadē trešdaļa no reģionālajiem izdevumiem ir samazinājuši savu iznākšanas biežumu, tajā skaitā Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Talsu Vēstis, Ziemeļlatvija, Staburags, Zemgales Ziņas, Kursas Laiks, Bauskas Dzīve, Ezerzeme.

Vēl citi izdevumi kļuvuši plānāki, nevarēdami cīnīties ar pašvaldību bezmaksas biļeteniem, kuri nestrādā pēc žurnālistikas profesionālajiem principiem un kuriem nav likumā noteikts pienākums ievērot satura kvalitāti, līdzsvaru un kaut minimālu objektivitāti.

Pirmajā pusgadā jau mīnus divi

Tomēr tagad, izdzirdot par politiķu plāniem nekompensēt pastniekiem zaudējumus no preses piegādes reģionos, šogad jau līdz Jāņiem mūsu valsts zaudējusi uzreiz divus reģionālos preses izdevumus — Daugavpilī krievvalodīgie nedēļas laikraksti Seičas un Miļļion apvienojuši spēkus zem pēdējā nosaukuma, kamēr Jēkabpilī apstājies Jaunais Vēstnesis, tā izdevējs izslēgts no PVN maksātāju reģistra, nav vairs atverama arī lapa jvestnesis.lv.

Jēkabpils un apkārtējie novadi līdz šim bija viena no retajām atlikušajām teritorijām, kur pastāvēja reāla konkurence vietējo avīžu starpā — no kvalitatīvās preses tur stabili turpina iznākt Brīvā Daugava.

Tagad divi konkurējoši izdevumi vienā reģionā saglabājas tikai Liepājas pusē (Kurzemes Vārds un Kursas Laiks), Daugavpilī (Latgales Laiks divās valodās un Miļļion), Rēzeknē (Rēzeknes Vēstis divās valodās un Panorama Rezekne), sāncensību Latgalē rada arī Vietējā Latgales Avīze (darbojas visā reģionā uzreiz). Konkurence agrāk eksistēja, bet tagad vairs nepastāv Alūksnē, Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Preiļos u.c.

Ja neskaita Jelgavas gadījumu, nav piepildījušās cerības, ka, izbeidzot drukāt avīzi, vietā turpinātu darboties portāls. Drukātā prese joprojām ir galvenā vieta, kur rodas oriģinālais, kvalitatīvais reģionālās žurnālistikas saturs, kas pēc tam nonāk portālos — bet nav zināms neviens gadījums, kad notiktu otrādi vai vēl kaut kā citādi.

Turklāt, kā pierāda Tukuma un Jūrmalas gadījumi, ja no divām avīzēm pilsētā viena likvidējas, tad otra nevis “atsperas”, bet gan tirāža sāk krist arī otrajai — uzskatāms pierādījums tirgus pamatlikumam, ka cīņa konkurentu starpā ļauj radīt labākus produktus abiem, kas piesaista lielāku interesi no auditorijas puses.

Ja turpināsies šogad uzņemtais reģionālo mediju erozijas temps, tad līdz gada beigām bankrotēt vai cita iemesla dēļ pārtraukt iznākšanu var vēl vismaz viens preses izdevums, ja ne vairāki.

Latvijā vienmēr bijis ierasts, ka ikkatrs ministrs iestājas par savas pārvaldītās nozares labklājību un attīstību (reizēm pat uz citu sfēru rēķina), taču Tālis Linkaits šinī gadījumā piekrītoši klusējis brīdī, kad pastniekiem draud pazust finansējums algām.

Rēzeknes Vēstu galvenā redaktore Māra Nizinska savā redaktores slejā raksta: “Redakcija uzmanīgi seko līdzi valdības struktūru pasākumiem, kas vērsti uz pasta darbinieku skaita samazināšanu. Par mūsu lasītāju satraukumu informējām Tāli Linkaiti. Cik var spriest, ministrs nesaskata citas naudas taupīšanas iespējas kā vien pastnieku skaita samazināšanu un viņu darba slodzes palielināšanu. Rēzeknes Vēstis uzskata, ka tāda naudas taupīšana uz nabadzīgāko iedzīvotāju rēķina ir noziedzīga. Tāpēc vērsāmies pie Ministru prezidenta K. Kariņa.”

Iecirkņi, ko pašlaik apkalpo lauku pastnieki, ir ļoti lieli. Samazinot pastnieku skaitu, tie būs vēl vairāk jāpalielina, kas padarīs lauku pastnieku darba apstākļus vēl smagākus. [...] Kariņa kungs! Pavēliet Satiksmes, Ekonomikas, Aizsardzības un citām ministrijām, lai iepazīstina tautu ar prēmiju sarakstiem. [...]

„Atvainojiet, kas tas par izcilu darbu, ka jaunkundžu brigādes dod ministriem padomus un par to saņem treknas prēmijas. Tātad valdības vērtējumā ministriju padomnieku, konsultantu, referentu darbs ir 20 reizes vērtīgāks par pastnieka darbu?” — retoriski jautā M. Nizinska, kuras vadītā avīze, kas regulāri publicē arī rakstus latgaliski, ir trešā lasītākā starp visiem reģionālajiem laikrakstiem.

Piegādes alternatīvas iznīkušas

Savukārt preses abonēšanas tirgū Latvijas Pasts ir kļuvis par faktiski vienīgo piegādātāju teju visā valsts teritorijā: SIA Postmaster (agrākais abonēšanas centrs Diena) ir pilnībā izbeidzis darbību, bet PKS Rīgā tagad darbojas kā kurjerpasts. Līdz ar to Liepāja un Grobiņa ir vienīgās pilsētas, kur darbojas savs Kurzemes Vārda abonēšanas centrs, savukārt Ventas Balsij ir pašai savi pastnieki Ventspilī (bet ne apkārtējā novadā).

Jāpiezīmē, ka kopējais pastā noformētais preses abonementu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir stabili pieaudzis, taču šobrīd 65% no visas abonētās preses ir žurnāli — tiem iestājies mērens uzplaukuma laikmets (pretstatā masīvai avīžu lasīšanai deviņdesmitajos un šī gadsimta sākumā). Ja valsts nolems neatbalstīt pastniekus, tad trīskāršu tarifa pieaugumu nevarēs atļauties ne reģionālo, ne nacionālo laikrakstu, ne žurnālu izdevēji — iznākumā arī Latvijas Pasts pazaudēs savu piegādes biznesu un ieņēmumus no tā, jo gluži vienkārši vairs nebūs, ko piegādāt.

Vidējās laikrakstu iknedēļas tirāžas 2019. gada vasarā  

Pēdējo desmit gadu pārmaiņas mediju un reklāmas tirgū radījušas situāciju, ka jau gadiem mums nav zināmas laikrakstu tirāžas. TNS aizvadītajā gadā ievērojami uzlaboja radio klausīšanās paradumu izpēti, TV tirgus tiek mērīts salīdzinoši precīzi, Gemius spēj nomērīt katru klikšķi internetā, ja vien interneta vietņu īpašnieki paši tajā ir ieinteresēti, toties noskaidrot laikrakstu faktiskās tirāžas (kam it kā vajadzētu būt visvienkāršākajam uzdevumam) ir teju neiespējami.

Iemesli tam ir vairāki: tikai retais laikraksts mūsdienās ievieto precīzu tirāžu blakus redaktoru vārdiem (daži uzrāda maksimālo tirāžu, daži — vidējo, citi — nekādu), Latvijas Preses izdevēju asociācijas skaitļi nav pilnīgi, jo šī asociācija apvieno tikai daļu no laikrakstu izdevējiem (viņu tabulās aiz kadra paliek 2/3 no reģionālās preses un praktiski visa krieviskā prese), savukārt Latvijas Pasts neizpauž katra izdevuma abonentu skaitu atsevišķi (komercnoslēpums), pie kam vairākās lielajās pilsētās vietējām redakcijām ir pašām savi piegādes dienesti. Jāpieskaita arī mazumtirdzniecībā un kioskos pārdotā tirāžas daļa.

Lai visu sarežģītu vēl vairāk, daudzas pašvaldības drukā savus t.s. “informatīvos biļetenus”, kas nedarbojas pēc mediju profesionālās darbības principiem, kur lielākoties dominē vāji slēpta mēru,  deputātu un ierēdņu pašslavināšanās un ko sarakstījuši viņu preses sekretāri.

Tā kā dažādas avīzes iznāk ar dažādu regularitāti (no vienas līdz piecām reizēm nedēļā), tad precīzākas tirgus ainas apzināšanai saprātīgāk būs salīdzināt nevis viena numura, bet kopējo vienas nedēļas summāro tirāžu.

Tālāk redzamā tirāžu tabula ir tirgus salīdzinošie dati 2019. gada vidū. Katras atsevišķas nedēļas ietvaros tā var piepildīties un var nepiepildīties. Tā balstīta uz LPIA datiem, laikrakstu pašu uzrādītajiem tirāžas datiem, izdevēju sniegtajiem papildinājumiem, Latvijas Pasta un mazumtirgotāju paziņojumiem, kas korelēti ar izdevniecību iepriekšējo gadu apgrozījuma un nomaksāto nodokļu datiem no Lursoft, kā arī citu precizējošu informāciju. Daudzu avīžu vidējie tirāžas skaitļi atrodami KNAB, kur šī informācija iesniegta sakarā ar Eiroparlamenta vēlēšanu oficiālo reklāmas kampaņu monitoringu. (Jāņem vērā, ka ne visi avīžu eksemplāri, kas nonāk mazumtirdzniecībā, tiek notirgoti. Turklāt gan abonēšanas maksas, gan mazumtirdzniecības cenas, gan reklāmas izcenojumi avīzēm ļoti atšķiras: nedēļas avīzes ir biezākas un dārgākas nekā tās, kas iznāk 2 līdz 5 reizes nedēļā.)

Līdz ar to, piemēram, abonentu skaits Latvijas Avīzei tradicionāli ir nedaudz lielāks nekā Dienai vai Neatkarīgajai, taču abām pēdējām ir daudz labāki mazumtirdzniecības rādītāji brīvdienās, ņemot vērā, ka trīs dienas nedēļā tās var nopirkt kopā attiecīgi ar Sestdienu un brīvdienu žurnālu Vakara Ziņas.

Aprēķinā netiek ietvertas: (1) tās avīzes, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā (lielākoties dažādi specifiski nozaru izdevumi, kulinārija, mājdzīvnieki, praktiskie padomi, pseidomedicīna un šarlatānisms utt.); tādas, (2) kur reklāma sastāda vairāk nekā pusi satura, un (3) tās, ko nevar abonēt un kas tiek izplatītas bez maksas, kā arī (4) visu paveidu TV programmas, kuru ietvaros praktiski netiek publicēts oriģinālsaturs, (5) atsevišķi Latvijā izdoti brīnumi krieviski, kuros tiek pārpakots un pārdrukāts Krievijā tapis saturs un — visbeidzot — (5) pašvaldību izdevumi, kas nedarbojas saskaņā ar žurnālistikas profesionālajiem standartiem un tikai maskējas par avīzēm. Tāpat nav atsevišķi izdalīti cipari par tiem laikrakstiem, kam ir abonējamas digitālās versijas. Dažām redakcijām iepriekšējos gados piemitusi tieksme “izpušķot” savus rezultātus — taču ir zināms, kuras tās ir, tāpēc šie fakti ņemti vērā aprēķinā.

Prognozes noapaļotas līdz simtam, jo tirgus kopējās ainas ieguvei tālāka matu skaldīšana nav būtiska. Aprēķinā nav ietvertas tās avīzes, par kurām nav atrodami it nekādi dati: ja lasītājiem ir zināmas norādes uz precīzākiem datiem, nekā te minēti, lūdzam pievienot linkus komentāros!

LAIKRAKSTS (cik reizes nedēļā iznāk) — vidējās NEDĒĻAS koptirāžas prognoze — ziņu avots

Latvijas Avīze (5) . . . . . . . . .  62 500     (uzrāda precīzu tirāžu katru dienu)

Diena (5) . . . . . . . . . . . . . . .   61 000      (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Neatkarīgā Rīta Avīze (5) . .  59 500        (uzrāda maksimālo metienu piektdienās)

Сегодня (4) . . . . . . . . . . . . . . 54 000      (abonenti + mazumtirdzniecība)

МК-Латвия (1) . . . . . . . . . . .  45 000        (abonenti + mazumtirdzniecība)

Kurzemes Vārds (Liepāja, 5) 36 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Сегодня Hеделя (1) . . . . . . . 25 000      (iesniegums KNAB)

Kas Jauns Avīze (1) . . . . . . . .23 000     (uzrāda maksimālo tirāžu)

Ventas Balss (Ventspils, 5) . . 22 500     (latviešu un krievu versijām kopā)

Dienas Bizness (5 vai 3*) . . . 21 000     (uzrāda vidējo metienu)

Rēzeknes Vēstis (3) . . . . . . . .19 300     (latviešu un krievu versijām kopā)

Liesma (Valmiera, 4) . . . . .  18 200     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Druva (Cēsis, 4) . . . . . . . . . . 17 000      (iesniegums KNAB)

Rīgas un Apriņķa Avīze (2) . .13 700     (abonenti + mazumtirdzniecība)

Auseklis (Limbaži, 3) . . . . . . 12 800     (uzrāda vidējo metienu)

Kurzemnieks (Kuldīga, 3) . . .12 300     (uzrāda vidējo metienu)

Brīvā Daugava (Jēkabpils, 3) 12 500     (uzrāda vidējo metienu)

Stars (Madona, 3) . . . . . . . . . 11 700     (iesniegums KNAB)

Ogres Vēstis Visiem (2) . . . . 11 500     (iesniegums KNAB)

Миллион (Daugavpils, 1) . . .11 000                 (uzrāda maksimālo tirāžu)

Saldus Zeme (3) . . . . . . . . . . 10 800      (uzrāda precīzu tirāžu)

Neatkarīgās Tukuma Ziņas (2) 8200                  (iesniegums KNAB)

Latgales Laiks (D-pils, 2) . . . . 8000      (latviešu un krievu versijām kopā)

Bauskas Dzīve (2) . . . . . . . . . . 7400      (iesniegums KNAB)

Vaduguns (Balvi, 2) . . . . . . . . .7000      (redakcijas atskaite par inf. projektu)

Ludzas Zeme (2) . . . . . . . . . . . 6600      (latviešu un krievu versijām kopā)

Talsu Vēstis (2) . . . . . . . . . . . . 6500     (iesniegums KNAB)

Staburags (Aizkraukle, 2) . . . . 6400      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Dzirkstele (Gulbene, 2) . . . . . . 6100     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Zemgale (Dobele, 3) . . . . . . . . 6000      (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Ziemeļlatvija (2). . . . . . . . . . . .5500     (LPIA dati + mazumtirdzniecības prognoze)

Alūksnes&Malienas Ziņas (2). 5300     (pēc abu Alūksnes avīžu apvienošanās)

Zemgales Ziņas (1) . . . . . . . . . 5200      (uzrāda vidējo metienu)

Панорама Резекне (1) . . . . . . .5000                 (uzrāda vidējo metienu)

Ezerzeme (Krāslava, 1) . . . . . . 4500     (latviešu un krievu versijām kopā)

Vietējā Latgales Avīze (1) . . . . 4200     (uzrāda vidējo metienu)

Laiks/Brīvā Latvija . . . . . . . . 3200 (ārzemju latv. nedēļraksts; iesk. digitālos abon.)

Kursas Laiks (Liepājas raj., 1).. 2500     (uzrāda vidējo metienu)

Лиепайская Hеделя (1) . . . . . .2000     (iesniegums KNAB)

Rūjienas Vēstnesis (1) . . . . . . . 1000     (abonenti + mazumtirdzniecība)

Jūrmalas Vārds (1**). . . . . . . . . 900       (abonenti + mazumtirdzniecība)

*) Dienas Biznesa 5 un 3 reizes nedēļā nozīmē to, ka vasaras atvaļinājumu laikā tas iznāk nevis piecas, kā pārējos mēnešos, bet trīs reizes nedēļā. Tātad no septembra nedēļas koptirāža atkal izaugs līdz aptuveni 35 tūkstošiem

**) Jūrmalas Vārdam lielākā daļa no metiena tiek izplatīta pilsētā bez maksas, tālab šeit dota prognoze tikai abonētajai un kioskos pārdotajai tirāžas daļai

Nekur nav pieejami it nekādi dati par šādiem nedēļas izdevumiem krieviski: Вести Eженедельник, Суббота, Семь Cуперсекретов. Tikmēr Latvijas tipogrāfijā izplatīšanai mūsu tirgū tiek pārdrukāts gan Krievijas Спорт Экспрэсc, kas raksta par Krievijas (nevis Latvijas) profesionālo sportu, gan tabloīds Экспрэсс Газета 27 tūkstošu (!) iknedēļas tirāžā, kuru pārdrukāšanai Latvijā licencējusi Maskavas Комсомольская Правда un kur šonedēļ aktuālajā numurā Latvija vispār pieminēta tikai vienā sānslejā — un arī tajā gadījumā tās ir viltus ziņas par to, kā Latvija un Lietuva sacenšoties rusofobijā, bet vienlaikus it kā esot viena otru iesūdzējušas starptautiskajās tiesās par to, kura saņemšot lielāku daļu no Krievijas tranzīta (lieki piebilst, ka neatbilst patiesībai ne viens, ne otrs izteikums), turklāt milzīgs atvērums atvēlēts Staļina veikto represiju un kara noziegumu, tajā skaitā 1937. g. Lielā Terora, slavināšanai un attaisnošanai.

Novērtē šo rakstu:

16
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...