Pēc publikācijas krievu agresoru lādētājs Rungainis spiests atteikties no pelnīšanas, tirgojot krievu šņabi
PIETIEK03.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas par to, ka uzņēmējam Ģirtam Rungainim krievu nauda nesmird un ka viņš spēj publiskus kvēlus izteikumus pret Krievijas agresoriem Ukrainā savienot ar Krievijas šņabja tirgošanu, uzņēmēja veikaliem Depo vakar nācās Krievijā ražotos alkoholiskos dzērienus izņemt no tirdzniecības.
„Čekistiskajiem kara noziedzniekiem, kuri sēj nāvi un uzspiež nebrīvību, jāatbild” un „Slepkavo un izvaro, kā parasti. Ļeņina-Staļina boļševiku-čekistu režīms, nožēlojamā reinkarnācijā dzīvo un nogalina, nesot sāpes un šausmas. Ļaunuma impērija, izlikusies un apkrāpusi, pār līķiem sargā savu kleptokrātiju. Atkal, brīvā pasaule pret nebrīvo, pret tumšo pusi” – šie ir tikai pāris no Ģ. Rungaiņa izteikumiem sociālajā tīklā Twitter pēc kara sākuma
„Principiālais” uzņēmējs bija arī retvītojis tvītu, kurā precīzi aprakstīta Krievijas preču izcelsmes valsts noteikšana: „It kā forši, bet arī smieklīgi - ja tev ir laiks noskenēt preces svītrkodu, tad tik pat labi vari nepūlēties un vnk uzmest aci - pirmie trīs cipari no 460 līdz 469 norāda, ka prece ražota Krievijā. Savukārt 482 ļauj izvēlēties Ukrainas preces. Lūdzu, nav par ko.”
Taču vienlaikus līdz pat vakardienai Ģ. Rungainim nebija nekādu iebildumu turpināt gūt peļņu no Krievijas produkcijas tirdzniecības. Faktiski visi lielākie pārtikas mazumtirdzniecības tīkli jau paziņojuši par solidarizēšanos ar Ukrainu un visas Krievijā ražotās produkcijas izņemšanu no apgrozības, taču veikalos Depo vēl aizvakar bija plašā izvēlē iegādājami, piemēram, Krievijā ražoti degvīni. Tikai vakar, pēc Pietiek publikācijas par šo tēmu Depo veikali Krievijas alkoholu no tirdzniecības izņēma.
Veikaliem Depo ir sazarota īpašnieku struktūra, un to vidū, kā rāda Lursoft dati, caur SIA DMT Pluss, SIA Ausekļa ielas nams un SIA Paradox holdings ir arī Ģirts Rungainis un Inga Rungaine. Turklāt Ģ. Rungainis ir SIA Depo DIY padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
