Pēc pusotra mēneša VID „pamana”, ka aizrotētais Bunkus „piemirsis” iesniegt amatpersonas deklarāciju
PIETIEK18.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienestā ar publiskojamajām valsts amatpersonu deklarācijām valda haoss un neizdarība: to vēl reizi apliecina fakts, ka tikai pēc pusotra mēneša (bet varbūt tikai pēc Pietiek atgādinājuma vēl mēnesi vēlāk) VID „pamanījis”, ka no sava iepriekšējā amata aizrotētais skandalozais VID darbinieks Kaspars Bunkus (attēlā) ir „piemirsis” laikus iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, - kaut tieši VID ir tas, kas šo deklarāciju datu bāzi administrē.
Bunkus brāļi, no kuriem zināmākie ir advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus un pērn no amata „aizrotētais” VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, pagājušajā gadā bieži tika pieminēti kā veiksmīga ģimenes biznesa paraugs.
Taču šogad līdz pat maija beigām, raugoties uz VID publisko datu bāzi, radās priekšstats, ka Kaspars Bunkus no VID darbinieku rindām ir vienkārši izčibējis, - nebija ne ikgadējās amatpersonas deklarācijas, kas bija jāiesniedz līdz marta beigām, ne arī deklarācijas, kas būtu jāiesniedz, ja darbinieks būtu izlēmis šķirties no darba VID.
Kad jūnija sākumā Pietiek pārstāvis vērsās ar jautājumiem VID, šī iestāde atzina, ka Bunkus patiešām divus mēnešus „piemirsis” iesniegt amatpersonas deklarāciju. Tiesa, nekādu sodu par šo „aizmāršību” Bunkus, kuru pašlaik no iespējamām nepatikšanām sargā atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā, nav saņēmis.
Oficiāli VID apgalvoja, ka jau 16. maijā – tātad „tikai” pusotru mēnesi pēc deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām esot pieņemts lēmums „uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret K.Bunkusu par Latvijas APK 166.27 pantā paredzēto pārkāpumu, t.i. par kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2016.gadu neiesniegšanu noteiktā termiņā”.
„Informējam, ka VID ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju institūcijas mājaslapā vietnē, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31.panta pirmajā daļā noteiktajam, tādējādi pēc administratīvās lietas izskatīšanas informācija par pieņemto lēmumu būs publiski pieejama VID mājaslapā,” skaidro VID.
Interesanti, ka jau kopš pagājušā gada maija Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs „savas kompetences ietvaros”pārbauda kādu Pietiek saņemtu un publicētu lasītāja vēstuli saistībā ar Bunkus brāļiem. Par pārbaudes rezultātiem nekas nav ziņots, tāpēc publicējam šo vēstuli vēlreiz:
„Esmu bijušais zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieks. Vēlos pateikties par jūsu darbu kopumā, gan par aizdomīgo faktu izcelšanu konkrēti par brāļiem Bunkus. Tas, ko esat atspoguļojuši 16.10.2015 rakstā par maksātnespējas administratoru M. Bunkus un viņa brāli K. Bunkus, ir patiesība.
Viņi aktīvi darbojas roku rokā, lai M. Bunkusam bizness ietu raiti, K. Bunkus amats tiek izmantots, cik iespējams naudas pelnīšanai, savtīgos nolūkos. Kā kādā komentārā pamatoti bija atzīmēts, M. Bunkus savu turību ieguvis, kārtojot lietas priekš uzņēmumiem ar sava brāļa, VID amatpersonas starpniecību. M. Bunkus biroja pamatdarbība ir balstīta tikai tam.
K. Bunkus regulāri ir M. Bunkus birojā un dod rīkojumus biroja darbiniekiem par atsevišķu maksātnespējas lietu virzību. Tāpat, kopīgi tiek realizētas banālas shēmas ar plauktiņfirmu izmantošanu un fiktīvu amatpersonu dalību PVN izkrāpšanā no valsts. Ieskaitot jau zināmo Aivaru Lāci, L.Čuprinsku, u. c.
Tāpat šīs shēmas tiek piedāvātas un izstrādātas priekš M.Bunkus klientiem, - tā sauktā "restrukturizācija" un "kontrolētā maksātnespēja", kad uzņēmums tiek izvilkts jaunā kvalitātē, valstij atstājot nevajadzīgos simtu tūkstošu nodokļu parādus, kurus, protams, valsts nevar atgūt.
Maksātnespējas procesa "kontrolētības" panākšanai tiek izmantota sistēmas nepilnība, un nepieciešamie maksātnespējas pieteikumi tiesā tiek iesniegti tad, kad droši tiks iecelts savējais mn administrators.
2015.gada sākumā KNAB radās jautājumi par abu brāļu mijiedarbību un iespējamo interešu konfliktu. Tomēr, kaut kādā veidā tas kļuva zināms abiem Bunkusiem un M. Bunkus birojs aktīvi rakstīja atzinumu KNAB vietā, kur, protams, tika secināts, ka tajā situācijā interešu konflikta nav. Atzinums (uz 5-6 lapām) tika nodots KNAB, kas to jau uzdeva par savu.”
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
