Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedēļu pēc tam, kad sākās skandāls ap tieslietu ministra Dzintara Rasnača „ārkārtas izņēmuma gadījumu” ar viņa „līgavaiņa skapi”, ko ministrs marta beigās paklusām bija pārvedis pie savas „līgavas”, Tieslietu ministrija pēkšņi izdomājusi, ka tai vismaz pagaidām neesot vajadzības pēc īpašas komunikācijas stratēģijas izstrādes.

Kā zināms Pietiek, skandāls ap Rasnača „līgavaiņa skapi” licis ministrijai nonākt pie oficiāla secinājuma, ka tās izsludinātā komunikācijas stratēģijas iepirkuma instrukcijā nepieciešami nopietni uzlabojumi, līdz ar ko iepirkums nedēļu pēc „līgavaiņa skapja” skandāla sākuma ir uz nenoteiktu laiku pārtraukts.

Ne pats Rasnačs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs pirmdien gan nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas stratēģijas izstrādi ir pārtraukts pēc ministra iniciatīvas vai rīkojuma un vai iepirkuma pārtraukšana ir tieši vai netieši saistīta ar ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandālu.

Pietiek šodien publicē Tieslietu ministrijas jau aprīlī izsludinātā iepirkuma saīsinātu instrukciju, kas sniedz priekšstatu – kādiem mērķiem bijusi domāta iecerētā komunikācijas stratēģija, kura tagad uz nenoteiktu laiku izrādījusies nevajadzīga. Cita starpā īpašu interesi var radīt iespaidīgās summas, kas minētas šī projekta sakarā.

IEPIRKUMA Komunikācijas stratēģijas izstrāde” INSTRUKCIJA (Identifikācijas Nr. TM 2016/09/TP)

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 2.10. prioritārā virziena “Tehniskā palīdzība “Eiropas Sociālā fonda atbalsts Kohēzijas politikas fondu ieviešanai un vadībai”” 10.1.2. specifiskā atbalsta mērķa projekts “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā” (Nr.10.1.2.0/15/TP/008)

1. INFORMĀCIJA PRETENDENTIEM

1.2. Iepirkuma priekšmets

1.2.1. Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 10.1.2.0/15/TP/008 “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā” ietvaros plānotās komunikācijas stratēģijas izstrāde saskaņā ar iepirkuma instrukcijas (turpmāk – instrukcija) tehnisko specifikāciju (instrukcijas 1. pielikums) (turpmāk arī – Pakalpojums).

1.2.2. Finansēšanas avots – Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 10.1.2.0/15/TP/008 “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”.

2. PRASĪBAS PRETENDENTIEM

2.1. Pasūtītājs izslēgs pretendentu no turpmākas dalības iepirkumā, ja:

2.1.1. pasludināts pretendenta maksātnespējas process (izņemot gadījumu, kad maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija vai cits līdzīga veida pasākumu kopums, kas vērsts uz parādnieka iespējamā bankrota novēršanu un maksātspējas atjaunošanu), apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par tā bankrotu vai tas tiek likvidēts;

2.1.2. ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumu, ir konstatēts, ka pretendentam dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro;

2.1.3. uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par plānoto līgumu vai iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, kā arī uz personālsabiedrības biedru, ja pretendents ir personālsabiedrība, ir attiecināmi instrukcijas 2.1.1. un 2.1.2. apakšpunktā minētie nosacījumi.

2.2. Pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā līdz piedāvājuma atvēršanas dienai ir pieredze vismaz 2 (divu) komunikācijas stratēģiju izstrādē.

2.3. Pretendents komunikācijas stratēģijas izstrādē spēj piesaistīt vismaz vienu projektu vadītāju, kurš ir izstrādājis vai piedalījies vismaz vienas komunikācijas stratēģijas izstrādē.

2.4. Pretendents komunikācijas stratēģijas izstrādē spēj piesaistīt vizuālā risinājuma izstrādes speciālistu vai līdzvērtīgu.

2.5. Piedāvājumi, kuru iesniedzēji neatbilst instrukcijas 2.1. – 2.4. punktos norādītajām pretendentu atlases prasībām, netiek izskatīti un turpmākajā iepirkumā nepiedalās.

Tehniskā specifikācija

Komunikācijas stratēģijas izstrāde, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) fondu publicitāti, kā arī informētu mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

I. Vispārīga informācija

Tieslietu ministrija kā atbildīgā iestāde ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā īsteno divus tehniskās palīdzības projektus: „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā” (Nr.10.1.2.0/15/TP/008) un „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgās iestādes darbības nodrošināšanai” (Nr.11.1.1.0/15/TP/013). Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir trīs specifiskā atbalsta mērķi: 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”, 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”, 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķis “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”.

Projekti ir vērsti uz Tieslietu ministrijas kapacitātes palielināšanu, lai īstenotu atbildīgās iestādes pienākumu veikšanu – ES fondu publicitātes nodrošināšanu un ES fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību. Tieslietu ministrijas projektu īstenošana plānota no 2015.gada decembra līdz 2022. gada 31.decembrim.

Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā 2014.-2020.gada plānošanas periodā esošo specifisko atbalsta mērķu īstenošana plānota līdz 2022.gada 31.decembrim.

1. Projekts „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”

Projekts nodrošinās Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes funkciju īstenošanai nepieciešamo cilvēkresursu un ar publicitātes un informatīvo pasākumu īstenošanu saistīto izmaksu segšanu. Lai nodrošinātu ES fondu publicitāti Projektā plānotas šādas darbības:

- komunikācijas stratēģijas izstrāde;

- komunikācijas plānu sagatavošana iesniegšanai Finanšu ministrijai (vadošajai iestādei);

- mājaslapas sadaļas par ES fondiem izveide un aktualizēšana;

- elektronisko baneru izveide un izvietošana;

- informatīvie pasākumi medijiem;

- infografiku izveide;

- videomateriālu un audiomateriālu izveide;

- informācijas izvietošana medijos;

- informatīvo bukletu izveide un izplatīšana;

- informatīvā biļetena izveide un izplatīšana.

Projekta darbību nodrošināšanā tiks piesaistīti tehniskā risinājuma ārpakalpojumu sniedzēji. Komunikācijas darbības tiks īstenotas atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijā 2015.-2023.gadam noteiktajiem principiem (http://www.esfondi.lv/upload/14- 20_gads/ES_fondu_Komunikacijas_strategija_2015-2023_LV.pdf) un publicitātes prasībām, ko nosaka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda publicitātes vadlīnijas ES fondu finansējuma saņēmējiem ( http://esfondi.lv/upload/00- vadlinijas/vadlinijas_2015/ES_fondu_publicitates_vadlinijas_2014-2020_13.07.2015.pdf ). Projekta darbību koordinēšanu un uzraudzību, kā arī atsevišķu publicitātes darbību īstenošanu veiks Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists ES fondu jautājumos.

Projekta izmaksas ir 185 834,00 euro (Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums ir 157 958,90 euro un nacionālais līdzfinansējums - 27 875,10 euro).

2. Projekts „Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgās iestādes darbības nodrošināšanai”

Lai nodrošinātu ES fondu plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, Projektā plānots īstenot šādas darbības:

- ES fondu plānošana;

- ES fondu uzraudzība;

- mācību, konferenču, semināru, komiteju, darba grupu un citu pasākumu organizēšana.

Projekta plānotās izmaksas ir 490 000,00 euro (Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums ir 416 500,00 euro un nacionālais līdzfinansējums - 73 500,00 euro).

Papildu informācija par 2014. – 2020.gada ES fondu plānošanas perioda plānotajām darbībām pieejama mājaslapā www.esfondi.lv.

3. Tieslietu ministrijas pārziņā ir šādi specifiskā atbalsta mērķi, kas paredz vairāku projektu īstenošanu:

3.1. Specifiskā atbalsta mērķis 3.4.1. “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”

Projekta mērķa grupas ir tiesu sistēmas darbinieki un tiesu sistēmai piederīgās personas – tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji. Starpdisciplināro mācību plānošanā un īstenošanā atbilstoši mācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji, šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citi juridisko jomu profesionāļi. Projektu īsteno Tiesu administrācija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju un Augstāko tiesu.

Projekta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā īstenotie pasākumi nodrošinās visaptverošu tieslietu jomas ieguldījumu investīciju piesaistei Latvijā.

Projektā plānotās aktivitātes:

1) Profesionālās apmācības, labākās prakses apmaiņas, stažēšanās pasākumi, konferences, semināri un ekspertu diskusijas, lai veicinātu izpratni par jautājumiem, kas:

- ietekmē tiesvedības efektivitāti un kvalitāti, lai veicinātu ātrāku procesu, kā arī stiprina kapacitāti un veido sistēmas potenciālu;

- veicina ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un strīdu izšķiršanas efektivitāti komercdarbības kontekstā;

- palielina uzticēšanos tiesu un tiesībsargājošajām iestādēm.

Kvalifikācijas celšanas procesā iecerēts piesaistīt vadošās Eiropas profesionālās apmācību iestādes, plaši izmantot modernās tehnoloģijas, nodrošinot tiesvedības procesa efektivitāti, racionalitāti un pieejamību.

2) Lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību, stiprinātu komersantu paļāvību un uzticību tiesu sistēmai plānots izstrādāt judikatūras un tiesu prakses apkopojumu, kā arī rokasgrāmatas un vadlīnijas par praksē nozīmīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar projekta mērķa sasniegšanu.

3) Visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrāde, piesaistot ārvalstu ekspertus, kas darbojas starptautiskajās organizācijās.

Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 759 617 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 9 995 674 EUR un valsts budžeta finansējums – 1 763 943 EUR.

3.2. Specifiskā atbalsta mērķis 9.1.2. “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū”

Projekta mērķa grupa ir ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes. Projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Projekta mērķis ir palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Projektā plānotās aktivitātes:

1) integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem;

2) pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai;

3) specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai;

4) jaunu atbalsta metožu un atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem;

5) brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā;

6) atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm;

7) pasākumi bijušo ieslodzīto pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai (programmu izstrāde, adaptēšana un īstenošana).

Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 175 000 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums - 4 398 750 EUR un valsts budžeta finansējums – 776 250 EUR.

3.3. Specifiskā atbalsta mērķis 9.1.3. “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”

Projekta mērķa grupa ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta un citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju) darbinieki. Projektu īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu.

Projekta mērķis ir paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti.

1) Projektā plānotās aktivitātes:

- resocializācijas programmu pilnveidošana, kas ietver:

- resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas, izstrādi;

- resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveidi;

- pasākumus resocializācijas programmu vadītāju atlasei, apmācību un sertifikāciju;

- esošo programmu kvalitātes pārbaudi;

- trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi;

2) riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveidošanu (validitātes izpēte un pilnveidošana) un jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana;

3) atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, tostarp sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde;

4) mācību sistēmas pilnveidošana, kas ietver:

- jaunu mācību programmu izstrādi ieslodzījuma vietu darbiniekiem;

- darbinieku testēšanas metožu ieviešanu, psihometrijas testu ieviešanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu;

- darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas darbinieku) apmācības, un vispārīgās ikgadējās apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbiniekiem;

- kopīgu mācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem;

5) integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde;

6) informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem.

Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 232 693 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 3 597 789 EUR un valsts budžeta finansējums – 634 904 EUR.

II. Komunikācijas stratēģijas mērķis

1. Virsmērķis: nodrošināt ES fondu publicitāti un informēt sabiedrību par ES fondu līdzekļu izlietojumu.

2. Informēt mērķa grupas un sabiedrību kopumā par Tieslietu ministrijas kā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes īstenotajiem tehniskā atbalsta projektiem un tās pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu projektiem.

3. Veicināt mērķa grupu un sabiedrības informētību par Tieslietu ministrijas projektiem, to darbības jomām, mērķiem, īstenotajām darbībām un pasākumiem, to sasniegtajiem rezultātiem.

4. Veicināt projektu atpazīstamību un radīt izpratni par projektu īstenošanas rezultātu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, tostarp:

4.1. komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanā;

4.2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanai darba tirgū;

4.3. resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā, tādējādi samazinot visus noziedzīgas uzvedības riskus brīvības atņemšanas soda izpildes laikā un samazinot ar brīvības atņemšanu notiesāto recidīva līmeni (pēc pilna soda termiņa izciešanas un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem).

III. Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķa grupas ir nacionālie un reģionālie mediji, tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgās personas, ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes, specifisko atbalsta mērķu projektu sadarbības institūcijas (Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa, Iekšlietu ministrija, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts probācijas dienests), tiesu darbinieki, tiesu eksperti, un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, ieslodzījuma vietu amatpersonas un darbinieki, pašvaldību, reliģisko organizāciju un nevalstisko organizāciju darbinieki, tiesu sistēmai piederīgās iestādes, politikas veidotāji, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 – 70 gadiem.

IV. Darba uzdevums

1. Esošās situācijas analīze kā pamats stratēģijas izstrādei, tostarp:

 sabiedriskās domas noskaidrošana, veicot reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par projektu darbības jomas problemātiskajiem aspektiem komunikācijas kontekstā;

 sabiedrības viedoklis un faktori, kas to ietekmē attiecībā uz Tieslietu ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem;

 virzieni, kādos nepieciešama sabiedrības izpratnes veicināšana.

2. Komunikācijas stratēģijas, tās pamatprincipu un galveno vēstījumu apraksts.

3. Konkrētām mērķa grupām pielāgotu komunikācijas vēstījumu izveide un ieteikumi/konsultācijas vēstījumu nodošanā konkrētajām mērķa grupām, izvēloties atbilstošus komunikācijas kanālus.

4. Komunikācijas taktisko risinājumu plāna un laika grafika izveide visam tehniskās palīdzības projektu īstenošanas laikam (līdz 2018.gada 31.decembrim).

5. Sociālo mediju plāna izveide, iespējamā sociālo tīklu komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde.

6. Iekšējās komunikācijas aktivitāšu plāna izveide un iekšējo komunikācijas aktivitāšu laika grafika izstrāde.

7. Projekta pasākumu (mediju pasākumi, informatīvie pasākumi mērķa grupām, konferences) apraksts, iespējamo scenāriju izveide.

8. Komunikācijas aktivitāšu laika grafika izveide, norādot aktivitāšu veidu, komunikācijas kanālus un mērķa grupu, uz kuru aktivitāte vērsta.

9. Krīzes komunikācijas plāna izveide komunikācijai ar dažādām mērķa grupām, tostarp iekšējām).

10. Konsultāciju sniegšana publicitātes pasākumu īstenošanā.

11. Ieteikumu sniegšana Tieslietu ministrijas mājaslapas ES fondu sadaļas apmeklētības palielināšanā.

V. Pakalpojuma izpildes termiņš

Komunikācijas stratēģijas izstrāde jāveic ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, nodrošinot sadarbību ar Pasūtītāju ne retāk kā reizi 2 (divās nedēļās). Komunikācijas stratēģijas darbības laiks ir no tās Pasūtītāja apstiprināšanas brīža līdz 2018.gada 31.decembrim. Komunikācijas stratēģijas izstrādē jāievēro ilgtspējas princips – lai tās mērķis, pamatprincipi, galvenie vēstījumi, vizuālie risinājumi un krīzes komunikācijas plāna pamatprincipi būtu izmantojami un derīgi līdz 2023.gada 31.decembrim.

VI. Pakalpojuma izpildes kārtība

Pakalpojuma izpildē pakalpojuma sniedzējs sadarbosies ar pasūtītāja izveidotu Komunikācijas darba grupu, kuras sastāvā ir nozares eksperti.

Pakalpojuma nodrošināšanā ir šādi posmi:

1. 10 (desmit) darba dienu laikā pēc līguma noslēgšanas pakalpojuma sniedzējs iesniedz detalizētu pakalpojuma sniegšanas laika grafiku un sadarbības plānu. 5 (piecu) darba dienu laikā Pasūtītājs saskaņo detalizētu pakalpojuma sniegšanas laika grafiku un sadarbības plānu.

2. 25 darba dienu laikā pakalpojuma sniedzējs iesniedz esošās situācijas analīzi. 10 darba dienu laikā pasūtītājs saskaņo esošās situācijas analīzi. 5 darba dienu laikā pakalpojuma sniedzējs iesniedz precizētu esošās situācijas analīzi.

3. 3 (trīs) mēnešu laikā pakalpojuma sniedzējs iesniedz komunikācijas stratēģiju.

4. 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā pasūtītājs sniedz komentārus par iesniegto komunikācijas stratēģiju. 

Foto no Rasnača Facebook ievietoto fotoattēlu galerijas

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...