Pēc RSU „pētnieka un profesora” publiskajām atklāsmēm par Lato Lapsas jauno grāmatu augstskolas vadībai nāksies skaidrot savus kvalitātes standartus
PIETIEK23.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās,” – ar šādu grāmatas „Muzungu vismelnākajā Āfrikā” „recenziju”, kas balstīta tikai uz izdevniecības anotāciju, klajā nācis jaunmarksistiski noskaņotais Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, asociētais profesors un docētājs Klāvs Sedlenieks. Tagad augstskolas rektoram Aigaram Pētersonam (attēlā) nāksies oficiāli un detalizēti skaidrot, vai šis gadījums ir tikai viena konkrēta nelīdzsvarota un pavirša tās mācībspēka rīcība vai arī tas raksturo kopējo augstskolas sniegtās izglītības kvalitāti un tās pasniedzēju attieksmi, - Pietiek šodien publicē augstskolai adresētu grāmatas autora Lato Lapsas informācijas pieprasījumu.
„Kā rāda publiski pieejami informācijas avoti, Jūsu iestādē asociētā profesora, vadošā pētnieka, docētāja amatu ieņem un līdz pagājušā gada oktobrim senatora amatu ir ieņēmis kāds Klāvs Sedlenieks.
No Jūsu iestādes interneta mājaslapā publicētās informācijas izriet, ka šis Klāvs Sedlenieks darbojas Jūsu iestādes Komunikācijas fakultātē un ir docētājs sociālās antropoloģijas programmā.
Šīs programmas aprakstā norādīts, ka „programma īpaši attīsta kritisko domāšanu un spēju reflektēt, kā arī spēju skaidri formulēt savas domas gan mutiski, gan rakstiski” un ka „studijas dod pamatīgu izpratni par cilvēku sabiedrībām, kas sniedz iespēju strādāt ļoti dažādās nozarēs”. No apraksta nepārprotami izriet, ka programmas kursu pasniedzēji ir profesionāļi kritiskās domāšanas un reflektēšanas spējas, kā arī spējas skaidri formulēt savas domas gan mutiski, gan rakstiski ziņā.
No programmas studiju kursu uzskaitījuma izriet, ka šis Klāvs Sedlenieks vada tādus kursus kā Antropoloģijas izpētes metodes, Etnogrāfiskā darba prakses principi, Ievads daudzsugu etnogrāfijā, Politikas un ekonomikas antropoloģija, Reģionālās studijas (etnogrāfija): Āfrika, Urbānā antropoloģija u.c.
Jūsu iestāde par sevi savā interneta mājaslapā apgalvo, ka tā „savā darbībā īsteno mūsdienīgu kvalitātes pilnveidošanas pieeju augstas studiju un pētniecības kvalitātes nodrošināšanai, kas vērsta uz nepārtrauktu pilnveidošanos un universitātes attīstību ceļā uz izcilību” un ka tās vīzija esot „Eiropas mēroga moderna zinātnes universitāte, kurā koncentrējas talanti un kurā iegūst izcilu pētniecībā un praksē balstītu izglītību un pieredzi”.
Arī no citiem pašslavināšanas tekstiem Jūsu iestādes mājaslapā nepārprotami izriet, ka Jūsu iestāde un visi tās darbinieki par savām pamatvērtībām uzskatot balstīšanos pētniecībā un faktos, kā arī kvalitāti savā izglītojošajā un publiskajā darbībā.
Esmu konstatējis, ka šā gada 22. oktobrī jau minētais Jūsu iestādes mācībspēks Klāvs Sedlenieks, kurš it kā pārstāv Jūsu iestādes vērtības un vīziju, sociālajā tīklā Twitter ir izdarījis šādu ierakstu:
„Jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās.”
Šim ierakstam ir pievienots „informācijas avots”, uz kura ir balstīts mācībspēka Klāva Sedlenieka secinājums, - vienpadsmit rindiņas garš grāmatas anotācijas fragments no interneta vietnes diena.lv mājaslapas.
No ieraksta un pievienotā „avota” ir nepārprotami skaidrs, ka savu grāmatas vērtējumu Jūsu iestādes asociētais profesors, vadošais pētnieks, docētājs Klāvs Sedlenieks ir izdarījis, nevis pilnībā vai kaut daļēji iepazīstoties ar grāmatas saturu, bet, balstoties tikai uz vienīgi uz grāmatas anotāciju vai pat tās fragmentu.
Plānojot mediju publikāciju par reālo Jūsu iestādē un it īpaši tās Komunikācijas fakultātē sniedzamās izglītības kvalitāti un principiem, kurus savā darbā izmanto Jūsu iestādes mācībspēki, vēlos no Jūsu iestādes saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādi ir Jūsu iestādē nodrošināmās izglītības kvalitātes standarti? Kur un kā tie ir fiksēti? Atbildei pievienojiet attiecīgos dokumentus.
- Kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
- Kas un kādā veidā, ar kādu metodiku, cik bieži pārbauda to, kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
- Cik bieži un kādās situācijās Jūsu iestādes mācībspēki studentiem vērtējumus par dažādiem procesiem, parādībām, faktiem, radošās darbības objektiem izsaka, pirms tam ar vērtējamo objektu neiepazīstoties vispār vai iepazīstoties pavirši un nolaidīgi?
- Vai šādu vērtējumu paušana aprakstītajās situācijās atbilst Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos pieminētajām vērtībām un vīzijai? Atbildi pamatojiet.
- Vai manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība vai arī vispārpieņemts vērtējumu izdarīšanas standarts Jūsu iestādē?
- Vai arī pasniedzamajos kursos, kurus esmu uzskaitījis, konkrētais mācībspēks studentiem dažādus vērtējumus izsaka, pirms tam pretēji Jūsu iestādes kvalitātes vērtībām neiepazinies ar vērtēšanas objektu? Ja jā, cik bieži tas notiek? Ja nē, kā Jūsu iestādes vadība ir par to pārliecinājusies?
- Ja manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība, kādas tieši darbības Jūsu iestādē tiks veiktas, lai šādus gadījumus nepieļautu un neapdraudētu Jūsu iestādes reputāciju un priekšstatu par tajā iegūstamās izglītības sniedzēju kompetenci un kvalitātes standartu ievērošanu?”
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
