Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikko kā partijas „Saskaņa” pārstāvji publiski izteica iebildumus pret pašreizējā aizsardzības ministra Arta Pabrika publisko paziņojumu, ka „Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums”, tā ministrs izrādījās gatavs šo savu „pārliecību” nomaskēt – pat tiktāl, ka šis ziņas virsraksts Aizsardzības ministrijas mājas lapā tika nomainīts uz citu, „neitrālāku”.

„Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums” – šādu paziņojumu medijiem Pabrika vadītā Aizsardzības ministrija izplatīja 27. septembrī, kad Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus un publiski paziņojot par šo savu „pārliecību”.

Taču atlika tikai partijas „Saskaņa” pārstāvjiem publiski iebilst, kad Pabriks strauji ieslēdza atpakaļgaitu, par savu „pārliecību” vairs pat neieminējās un deva rīkojumu savas ministrijas darbiniekiem tās mājas lapā nomainīt izplatītās ziņas virsrakstu uz „Godina Mores kaujās kritušos Latvijas karavīrus”.

Pats Pabriks uz jautājumiem par šādu „pārliecības” nomaskēšanu sniegt atbildes atteicās, bet viņa vadītās ministrijas preses nodaļa vispirms mēģināja attaisnoties ar to, ka publikācijas saturs nemaz neesot mainīts.

Savukārt pēc tam preses nodaļa, skaidrojot notikušā apstākļus un iemeslus, vispirms pavēstīja, ka ziņas virsraksts Aizsardzības ministrijas mājas lapā mainīts, „lai plašāk atspoguļotu ministra kunga pateikto vēstījumu sabiedrībai”, bet pēc tam – „kā arī papildus iepriekš rakstītajam virsraksts tika mainīts, lai neturpinātu nepamatoti izraisīto ažiotāžu par sākotnējo virsrakstu”.

Pietiek šodien publicē Aizsardzības ministrijas izplatīto informāciju medijiem sākotnējā formā, pirms tam, kad „Saskaņas” pārstāvji bija piespieduši Pabriku nedaudz mainīt savu „pārliecību".

Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums

2019.gada 27.septembris.

Informāciju sagatavoja Vita Briže, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente.

Šodien, 27. septembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus.

"Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums," piemiņas brīdī Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola uzsvēra A. Pabriks.

"Mores ierakumi, kuriem jau ir 75 gadi, ir pa pusei aizbiruši un nosūnojuši. Bet mūsu atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga. Viņi šeit izcīnīja ļoti lielas kaujas pret ļoti lielu pārspēku," atceres pasākumu turpinājumā Mores kauju piemiņas parkā atzina aizsardzības ministrs.

"Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," uzsvēra A. Pabriks.

Uzrunājot Mores kauju atceres pasākuma dalībniekus, aizsardzības ministrs arī apliecināja, ka aizsardzības nozare šobrīd dara visu, lai Latvija būtu maksimāli droša, "lai mūsu armija būtu ar augstu motivāciju, kaujas spējīga, ar labu apbruņojumu un lai mūsu sabiedrību nebaidītu nekādi pārsteigumi - ne ikdienā, ne krīzes situācijā. Tieši tāpēc mēs arī strādājam pie tā, lai ieviestu gan visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, gan arī aizsardzības mācību skolās."

Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos piedalījās arī Zemessardzes Štāba priekšnieks pulkvežleitnants Viesturs Bubucis, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

Atceres pasākumā Mores kauju piemiņas parkā muzikālo noformējumu nodrošināja Zemessardzes orķestris diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris "Tēvija" un folkloras kopa "Vilkači".

Pasākuma noslēgumā klātesošie nolika ziedus pie piemiņas sienas un Mores kauju varoņa, pirmās rotas komandiera virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko piemiņas zīmes.

Pēc tam pie atmiņu ugunskura bija iespēja baudīt Latviešu virsnieku apvienības un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona sarūpētās pusdienas no lauka virtuves.

Pie Mores kauju piemiņas parka Jaunsardzes un Zemessardzes teltīs arī norisinājās aktivitātes skolēniem, piedāvājot iespēju uzzināt par Jaunsardzes kustību, piedalīties jaunsargu aktivitātēs, kā arī apskatīt Zemessardzes ekipējumu un militāro tehniku.

Tāpat pasākuma apmeklētājiem Mores kauju muzejā visas dienas garumā bija iespēja apskatīt kauju ekspozīciju.

Otrā pasaules kara laikā - 1944. gada septembra beigās - Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.

Papildu informācija: AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže

Tālrunis: 67335045

E-pasts: [email protected]

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

12
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...