Pēc „Saskaņas” uzbrēciena Pabriks nomaskē savu "pārliecību", ka „Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums”
PIETIEK06.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikko kā partijas „Saskaņa” pārstāvji publiski izteica iebildumus pret pašreizējā aizsardzības ministra Arta Pabrika publisko paziņojumu, ka „Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums”, tā ministrs izrādījās gatavs šo savu „pārliecību” nomaskēt – pat tiktāl, ka šis ziņas virsraksts Aizsardzības ministrijas mājas lapā tika nomainīts uz citu, „neitrālāku”.
„Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums” – šādu paziņojumu medijiem Pabrika vadītā Aizsardzības ministrija izplatīja 27. septembrī, kad Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus un publiski paziņojot par šo savu „pārliecību”.
Taču atlika tikai partijas „Saskaņa” pārstāvjiem publiski iebilst, kad Pabriks strauji ieslēdza atpakaļgaitu, par savu „pārliecību” vairs pat neieminējās un deva rīkojumu savas ministrijas darbiniekiem tās mājas lapā nomainīt izplatītās ziņas virsrakstu uz „Godina Mores kaujās kritušos Latvijas karavīrus”.
Pats Pabriks uz jautājumiem par šādu „pārliecības” nomaskēšanu sniegt atbildes atteicās, bet viņa vadītās ministrijas preses nodaļa vispirms mēģināja attaisnoties ar to, ka publikācijas saturs nemaz neesot mainīts.
Savukārt pēc tam preses nodaļa, skaidrojot notikušā apstākļus un iemeslus, vispirms pavēstīja, ka ziņas virsraksts Aizsardzības ministrijas mājas lapā mainīts, „lai plašāk atspoguļotu ministra kunga pateikto vēstījumu sabiedrībai”, bet pēc tam – „kā arī papildus iepriekš rakstītajam virsraksts tika mainīts, lai neturpinātu nepamatoti izraisīto ažiotāžu par sākotnējo virsrakstu”.
Pietiek šodien publicē Aizsardzības ministrijas izplatīto informāciju medijiem sākotnējā formā, pirms tam, kad „Saskaņas” pārstāvji bija piespieduši Pabriku nedaudz mainīt savu „pārliecību".
Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums
2019.gada 27.septembris.
Informāciju sagatavoja Vita Briže, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente.
Šodien, 27. septembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus.
"Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums," piemiņas brīdī Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola uzsvēra A. Pabriks.
"Mores ierakumi, kuriem jau ir 75 gadi, ir pa pusei aizbiruši un nosūnojuši. Bet mūsu atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga. Viņi šeit izcīnīja ļoti lielas kaujas pret ļoti lielu pārspēku," atceres pasākumu turpinājumā Mores kauju piemiņas parkā atzina aizsardzības ministrs.
"Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," uzsvēra A. Pabriks.
Uzrunājot Mores kauju atceres pasākuma dalībniekus, aizsardzības ministrs arī apliecināja, ka aizsardzības nozare šobrīd dara visu, lai Latvija būtu maksimāli droša, "lai mūsu armija būtu ar augstu motivāciju, kaujas spējīga, ar labu apbruņojumu un lai mūsu sabiedrību nebaidītu nekādi pārsteigumi - ne ikdienā, ne krīzes situācijā. Tieši tāpēc mēs arī strādājam pie tā, lai ieviestu gan visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, gan arī aizsardzības mācību skolās."
Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos piedalījās arī Zemessardzes Štāba priekšnieks pulkvežleitnants Viesturs Bubucis, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Atceres pasākumā Mores kauju piemiņas parkā muzikālo noformējumu nodrošināja Zemessardzes orķestris diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris "Tēvija" un folkloras kopa "Vilkači".
Pasākuma noslēgumā klātesošie nolika ziedus pie piemiņas sienas un Mores kauju varoņa, pirmās rotas komandiera virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko piemiņas zīmes.
Pēc tam pie atmiņu ugunskura bija iespēja baudīt Latviešu virsnieku apvienības un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona sarūpētās pusdienas no lauka virtuves.
Pie Mores kauju piemiņas parka Jaunsardzes un Zemessardzes teltīs arī norisinājās aktivitātes skolēniem, piedāvājot iespēju uzzināt par Jaunsardzes kustību, piedalīties jaunsargu aktivitātēs, kā arī apskatīt Zemessardzes ekipējumu un militāro tehniku.
Tāpat pasākuma apmeklētājiem Mores kauju muzejā visas dienas garumā bija iespēja apskatīt kauju ekspozīciju.
Otrā pasaules kara laikā - 1944. gada septembra beigās - Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.
Papildu informācija: AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: [email protected]
Seko mums 
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
