Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zaudējusi visās tiesu instancēs, Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka ir bijusi spiesta atklāt tik ļoti slēptos iekšējos dokumentus par algu un prēmiju noteikšanu bankas vadībai. Šie Pietiek šodien publiskotie Latvijas Bankas lēmumi uzskatāmi rāda vieglumu, ar kādu centrālās bankas vadība „treknajos gados” pati sev piešķīrusi daudzu tūkstošu latu algas un prēmijas.

Kā rāda dokumenti, ko, pildot vairs nepārsūdzamo administratīvās rajona tiesas spriedumu, publiskojusi Latvijas Banka, daudzu tūkstošu prēmijas šajā iestādē „treknajos gados” bieži piešķirtas pat nevis par konkrētiem nopelniem, bet vienkārši tāpat – bez kādas motivācijas.

Tikai retos gadījumos tūkstošlatu prēmijas piešķirtas par konkrētiem sasniegumiem – piemēram, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājam Harijam Ozolam 1965 latu prēmija piešķirta par sekmīgu Elektroniskās klīringa sistēmas eiro norēķiniem izstrādi un ieviešanu, bet pa 2500 latu prēmijai gan Ozols, gan bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja Ilze Posuma saņēmuši par „savlaicīgu un sekmīgu visai Latvijas finanšu sistēmai nozīmīgā Kredītu reģistra izstrādi un ieviešanu”.

Nesalīdzināmi biežāk iespaidīgas prēmijas Latvijas Bankas vadībai, kā rāda bankas publiskotie dokumenti, piešķirtas bez konkrēta pamatojuma – vienkārši tāpēc, ka „pienākas”.

„Prēmēt Monetārās politikas pārvaldes vadītāju Helmūtu Ancānu 1 (vienas) līguma amatalgas apmērā”, „piešķirt prēmiju divu mēneša darba algu apmērā Latvijas Bankas prezidenta vietniekam Andrim Ruselim”, „piešķirt prēmiju vienas amatalgas apmērā Latvijas Bankas padomes loceklim Harijam Bušam”, „piešķirt prēmiju 6000 (seši tūkstoši) latu apmērā: [..] Latvijas Bankas valdes loceklim Andrim Ņikitinam; [.,] Latvijas Bankas valdes loceklim Harijam Ozolam; [..] Latvijas Bankas valdes loceklei Ilzei Posumai”, „prēmēt šādus Latvijas Bankas darbiniekus: [..] Tirgus operāciju pārvaldes vadītāju Raivo Vanagu Ls 5 800 apmērā”, - tikai tajos divos gados, par kuriem Latvijas Banka pēc tiesas sprieduma publiskojusi dokumentus, pieņemti desmiti šādu lēmumu.

Arī Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam, kuram amatalga bijusi noteikta pat gandrīz deviņu tūkstošu latu apmērā, saskaņā ar publiskotajiem dokumentiem ticis pa prēmijai mēnešalgas apmērā – tāpat bez kāda publiskotajos dokumentos minēta pamatojuma.

Turklāt prēmijas un piemaksas piešķirtas pat par Latvijas Bankas valdes locekļa pienākumu pildīšanu. „Piešķirt prēmiju vienas amatalgas līguma amatalgas un ikmēneša piemaksas par Latvijas Bankas valdes locekļa pienākumu pildīšanu apmērā: [..] Latvijas Bankas valdes loceklim Andrim Ņikitinam; [..] Latvijas Bankas valdes loceklim Harijam Ozolam; [..] Latvijas Bankas valdes loceklim Raivo Vanagam,” minēts vienā no Latvijas Bankas lēmumiem.

Kā jau ziņots, šā gada februāra sākumā jau otrais Administratīvās rajona tiesas spriedums uzlika par pienākumu Rimšēviča vadītajai Latvijas Bankai atklāt pilnīgu informāciju par tās padomes un valdes jebkāda veida atalgojumu.

Saskaņā ar šo tiesas spriedumu Latvijas Bankai tika uzlikts par pienākumu sniegt „informāciju par Latvijas Bankā 2008. gadā pieņemtajiem lēmumiem, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, norādot to pieņēmēju, pieņemšanas datumu, nosaukumu un lietvedības numuru, kā arī atbildei pievienot Latvijas Bankā 2008. un 2009. gadā pieņemto lēmumu, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, kopijas vai sniegt atbildi, kādēļ pieprasīto lēmumu kopijas nav izsniedzamas”.

Šo spriedumu Rimšēvičs gan vēl mēģināja pārsūdzēt, taču šā gada 18. aprīlī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas rīcības sēdē Rimšēviča parakstītā kasācijas sūdzība par Administratīvās tiesas lēmumu tika izskatīta un atzīta par pilnībā nepamatotu un noraidāmu. Senatoru kolēģija konstatēja, ka „Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pareizs, jo tiesa pareizi konstatējusi, ka Latvijas Banka ar 2009.gada 28.septembra atbildi uz pieteicēja 2009.gada 25.augusta iesniegumu nav sniegusi pilnīgu informāciju uz pieteicēja informācijas pieprasījumu”.

Pēc šī sprieduma Pietiek vēlējās no Latvijas Bankas uzzināt, vai Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs un Latvijas Banka gatavojas publiski atvainoties par savu prettiesisko rīcību, ilgstoši nesniedzot minēto informāciju, kā arī - vai tiks noskaidrotas amatpersonas, kuras uzstājušas uz šīs prettiesiskās rīcības veikšanu un vai Latvijas Banka no šīm amatpersonām piedzīs tiesvedības izdevumus.

Taču uz šiem jautājumiem Latvijas Bankas oficiālā viedokļa paudējs – tās preses sekretārs Grāvītis (attēlā pirmais no labās) atbildēja tikai to, ka „Latvijas Banka pildīs Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 3. februāra spriedumu, kas, neatzīstot bankas rīcību par prettiesisku, uzliek tai par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības”.

Sniedzot šo atbildi, Latvijas Bankas viedokļa paudējs meloja, jo Latvijas Bankas rīcībā ir minētais spriedums, kura 13. punktā skaidri un nepārprotami norādīts – bankas rīcība ir bijusi tieši prettiesiska.

„Tiesa atzīst atbildētāja [Latvijas Bankas] rīcību, sniedzot atbildi uz pieteicēja 2009. gada 25. augusta iesniegumu, par prettiesisku un uzskata, ka atbildētājam ir uzliekams par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības,” teikts Administratīvās rajona tiesas spriedumā.

Grāvītis, kura paša atalgojums bankas preses pārstāvja amatā 2009. gadā pārsniedza 42 tūkstošus latu, piektdien vairs nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai, izsakot apgalvojumu par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, viņš vispār iepazinies ar šo spriedumu un, ja jā, tad kāpēc ir Latvijas Bankas vārdā sniedzis melīgu atbildi, bet, ja ne, kāpēc sniedzis Latvijas Bankas atbildi par šo spriedumu, pirms tam ar to neiepazīstoties.

Savukārt Rimšēvičs pagaidām nav sniedzis atbildi uz jautājumu, vai Grāvītim uzdevumu sniegt portālam Pietiek melīgu, nepatiesu atbildi uz tā uzdotajiem jautājumiem devis viņš personiski, kāda cita Latvijas Bankas amatpersona, vai arī tā bijusi Latvijas Bankas preses sekretāra personiskā iniciatīva.

Tāpat Rimšēvičs pagaidām nav atbildējis uz precizējošajiem jautājumiem – ja tā ir bijusi kāda cita Latvijas Bankas amatpersona, vai ir noskaidrots, kas ir šī amatpersona, un kādu sodu tā saņems par šo rīcību, bet, ja melīgu atbildi Grāvītis sniedzis pēc savas iniciatīvas, kādu sodu viņš saņems par nepatiesas informācijas izplatīšanu Latvijas Bankas vārdā.

Visbeidzot, Rimšēvičs pagaidām nav sniedzis atbildi arī uz diviem viņam jau iepriekš uzdotiem jautājumiem – vai viņš izjūt nožēlu par savu prettiesisko rīcību, slēpjot ziņas par paša un pārējo bankas vadības pārstāvju atalgojuma noteikšanu, un kādus secinājumus viņš un Latvijas Banka izdarījuši no šīs tiesvedības un tās iznākuma.

Šodien Pietiek publisko visus dokumentus, ko Latvijas Banka bijusi spiesta nodot atklātībai saskaņā ar tiesas spriedumu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...